Latgolys Radejis zinis (26.05.2008.)

Leidz 9.juņam Rēzeknis nacionalūs bīdreibu kulturys nomā byus apskotama dāņu muokslinīka Laifa Nīlsena izstuode “Dzeive muokslā – muoksla dzeivē”. Muokslinīks sovu daudzpuseigū talantu izpauž kai skulptors, grafikis, glaznuotuojs, keramiks, ilustrators, dekorators i dzejnīks. Kai par Nīlsena dorbim izasacejs kaids muokslys kritiks, “tei ir kai tauriņu giušona. Tikleidz jiusim ruodīs, ka nu jau byus rūkā, tauriņš piekšni ar osu kusteibu maina sovu lidojuma virzīni”. Muokslinīka dorbi tykušs izstuodeiti vairuok nakai 100 izstuodēs uorpus Dānejis – Ēgiptā, Japanā, Bulgarejā, Rumanejā, ASV, Spānejā, Italejā, Francejā i.c. Izstuodi Rēzeknē organizej Dānejis Kulturys instituts sadarbeibā ar Nacionalūs bīdreibu kulturys nomu.

Šudiņ ar devizi “Mes vysi asom dažaidi, bet myusim ir vīnaidys tīseibys. Mes asom par vīnleidzeigom īspiejom vysim!” Daugavpilī nūtiks guojīņs, kura daleibnīki izviertēs vidis pīejameibu cylvākim ar invaliditāti, jaunom māmeņom ar bārnu rotim i cylvākim godūs. Guojīņa dalīnīki īsagrīss Davgavpils lada hallē, autoūstā, tīsu nomā i daudz kur cytur, kab izvierteitu objektu pīejameibu cylvākim ar kusteibu traucejumim. Guojīņa organizeituoji paradz, ka tymā varātu pīsadaleit leidz 150 daleibnīku. Guojīnī savuoktū informaceju planuots izmontuot reiceibys plana izstruodai, kura apstyprynuošona planuota 28.majā Davgavpils invalidu forumā. Peic tom tū paradzāts īsnīgt izskateišonai vītejā pošvaldeibā.

Jākubpils pylsātys svātku, kurus itymā godā nu 5. leidz 8.juņam svinies Pļaveņu īlā, programmā veiktys izmainis. Uotrlaivu sacenseibys rysynuosīs 8. junī, nu pulksten 13.00 leidz 18.00. Skateituojim byus īspieja vāruot ituos sacenseibys nu dambja.

Reigys opgoboltīsa paredziejuse izskateit kriminallītu, kurā par kruopšonu apsyudzeita Smuidra Veļičko, kas uzadavusēs par “dzīdneicu Mariju”. Īprīšk līta tykuse atlykta septenis reizis. “Dzīdneica” apsyudzeita par kruopšonu lelā apmārā. S.Veļičko, praktizej sovā dzeivisvītā Leivuonūs. Nav drūšu ziņu, cik cylvākim jei spiejuse paleidzēt voi ari vīnkuorši nu slimim cylvākim pajāmuse naudu, tūmār, kaidai cītušajai, Elzai, kas mekleja paleidzeibu pi natradicionaluos medicynys puorstuovim, pazinis īsaciejuš tīši “dzīdneici Mariju”. Veseleibys problemu nūmūceituo, 2005.goda vosorā Elza aizbraukuse iz Leivuonim, uorsteišonys laikā nu juos piec prokuraturys apriekinim, tyka izkruopti 6300 latu, kas juridiski teik kvalificāti kai kruopšona, ļaunpruoteigi izmontojūt uzaticeišonūs voi ar vyltu, lelūs apmārūs.