Latgolys Radejis zinis (18.03.2008)
Šudiņ Daugavpili apmeklēs jaunais Krīvejis viestnīks Latvejā Aleksandrs Vešņakovs. Daugavpilī viestnīks tiksīs ar Daugavpils dūmis vadeibu i pošvaļdeibys deputatim, apmeklēs dažus uzjāmumus, pīsadaleis Krīvu gruomotu noma atkluošonā Krīvu kultūrys centrā, kai arī apmeklēs Krīvejis konsulātu.Šudiņ plkst. 12 Nagļu pogostā nūtiks publiska apsprīšona par dobys līguma “Lubuona mitruojs” izveiduošonu, tymā acynuots pīsadaleit ari Latvejis Republikys Vidis ministrs Raimonds Vējonis. Lubuona mitrājā paradzāts īkļaut privatūs i valsts saimnīciski izmontojamūs mežus, pļovys, lauksaimnīceibys plateibys, Lubuona azaru i Nagļu zivsaimnīceibys muorkus, Lubuona mitruojā arī īsakļaus A/S “Latvijas valsts meži” kūkaudzētavys i A/S “Latvijas finieris” tikkū izveiduotuos bierzeņu plantacejis.
Leivuonu pošvaļdeibys SIA „Līvānu slimnīca” sajāmuse Valsts Asinsdonoru centra Latgolys filialis rakstisku pateiceibu par veiksmeigu Donoru dīnys nūrisi 5.martā. Kai pastuostie Leivuonu nūvoda dūmis sabīdriskūs attīceibu specialiste Ginta Kraukle, ašni leidzcylvāku gluobšonai Leivuonūs zīduoja 95 cylvāki, nu tim 17 ctlvāki tū darie pyrmū reizi dzeivē.
Šudiņ plkst. 15.00 Daugavpils Universitātē nūtiks gruomotys “1949. gada 25. martā izvesto balsis. Dažu Daugavpils un Ilūkstes apriņķa deportēto ģimeņu likteņi mutvārdu vēstures avotos un arhīva dokumentos” atvieršona. Kai informē DU Sabiedriskūs attīceibu un informacejis dalis vadeituoja Vita Viļevko, Daugavpils Universitatis Mutvuordu viesturis centra gruomotā “1949. gada 25. martā izvesto balsis” ir publicāti mutvuordu viesturis olūti i Latvejis Valsts arhiva dokumenti, kas līcynoj par 1949. goda deportaceju. Dzeivisstuostūs i arhīva dokumentūs pasaruoda četru saimju likteņi, kuruos 1949. goda 25. martā tyka izvastys nu Latvejis PSRS Daugavpils i Ilūkstis iz KPFSR Omskys apgobolu.
Šudiņ Aglyunys vydsskūlā plkst 12.00 nūtiks Latgolys nūvoda lauku skūlu jaunradis dorbu konkurursa nūslāguma pasuocīņs. Konkurss velteits Latgolys rakstneicai, dzejneicai, sabīdriskajai darbineicai i skūluotuojai Rozālijai Tabūnei – Naaizmierstulei. Ituo goda tēma ir “Latveja – celīs! Es asu Ceļš, Patīseiba i Dzeive!” (Naaizmierstule). Juoatguodynoj, ka itūgod izviertiešonai sajimti 105 dorbi.
