Latgolys kulturys viesturis stereotipi

Cīši daudz da šam saraksteitajuos Latgolys kulturys viesturēs vysaidu glorificejūšu mitu. Navā nikuo švakuoka par stulbu pošreklamu i preteju redzīņu nūklusiešonu.

Vīns nu taidim mitim ir mits par Franci Trasunu. Ruodīs, ka cylvāki jū ļūbeja tai, kai tū aprakstejs Jōņs Klīdzejs stuostā “Dižais sakstagalīts”. Bet nimoz tai absoluti navā bejs i 20. gs. suokūs. Te vīna karikatura nu gazetys “Latgalīts” (01.09.1923). Tuo goda augustā Francis Trasuns i juo plemenīks Jezups Trasuns tyka īcalti vīnā Latvejis vaļsts bankys valdē ar cīši lobu atalguojumu. Navā bez dyumim i stuosts, par kū Antonejs Springovičs izslēdze Franci Trasunu nu bazneicys. Trasuns atsaļuove tū, kū cyti bazneickungi tymā laikā tik publiski naatsaļuove. Staiguoja bez sutanys, ar sovu saimineicu jam beja gona interesantys attīceibys. Runoj, ka jei jam izgluobe dzeiveibu komunistu laikūs. Piec intervejom ar večim i pasavieršonuos arhivūs varu pasacēt, ka nabeja dyumu bez guņs. Pī tom jis beja judofobs, kū var skaidri redzēt nu juo Saeimā saceitū runu stenogramom. Vysgūdeiguokais romans latgalīšu dailliteraturā ir Ontuona Rupaiņa “Tauta grib dzeivōt”. Cīši rekomendeju.
Iz bērem cylvāku beja cīši daudz. Daudz loba ari izdareja Francis Trasuns, par tū ir raksteits gona daudz. leluokajai daļai nu tuo pīkreitu, par tū naatsakuortuošu.

A itys raksteņš tai – kab byutu par kū padiskutēt, padūmuot.