Latgales plānošas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Andra Vaivoda intervija laikrakstam “Ludzas Zeme”

Grozījumi „Reģionālās attīstības likumā” paredz piecu plānošanas reģionu darbību katrā novadā un Rīgas reģionā. Darbu Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes vadībā uzsāku 2006.gada 16.novembrī. Atvasinātas publiskās personas juridiskais statuss dod ievērojamas iespējas piesaistīt gan valsts, gan Eiropas Savienības līdzekļus Latgales reģionam ar attīstību saistītu, svarīgu jautājumu risināšanai, bet uzliek arī atbildību, jo tiekam pakļauti stingrai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kontrolei.

LPR ar Reģionālās attīstības likumu noteikts nodrošināt reģionāla līmeņa attīstības plānošanas koordināciju, kas iekļauj gan Latgales teritorijas plānojuma izstrādi (kas tika apstiprināts pagājušā gada oktobrī), gan vietējo pašvaldību teritoriālplānojumu un attīstības programmu izvērtēšanu un apstiprināšanu, ko iepriekš veica Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Latgales teritoriālplānojums ir vērsts uz visa reģiona un blakus esošos teritoriju attīstību. Mēs esam saistīti ar Vidzemes plānošanas reģionu, ar Eiropas Savienību, NVS valstīm. Darbību cenšamies koordinēt, piemēram, ja Vidzemes reģions būvē savu ceļa posmu, Latgalē tam jābūt turpinājumam un otrādi. Arī robežu jautājums labāk risinās, ja pie viena galda strādā abu pušu pārstāvji. Reģions nevar pastāvēt kā noslēgta sistēma, tā attīstības pamatā jāliek sadarbība. Tātad, vara pietuvojas iedzīvotājam.

Tāpat mūsu funkcija ir sadarbība ar valsts institūcijām – dažādām ministrijām, departamentiem, komisijām. Mēs varam aktualizēt ministriju līmenī jebkuru Latgales problēmu, aicināt amatpersonas uz Latgali, prasīt atbildes un paust savu viedokli. Tas nenākas viegli, bet rezultāti mums neliek vilties. Esam panākuši, ka daudzās jomās tiek piemērota kvotu sistēma jeb nodalīta finansējuma daļa Latgalei no ES struktūrfondiem, ko nevar paņemt kāds cits reģions vai Rīga. Tādas ir, piemēram, ceļu sakārtošanas nozarē, lauksaimniecībā, vidējā, profesionālajā un pirmskolu izglītībā, dažādās ekonomikas atbalsta programmās.

Reģions mērķtiecīgi strādā ar valdību un ministrijām, lai neatkārtotos iepriekšējā plānošanas perioda pieredze, kad Latgale saņēma nepiedodami mazu procentu no visa iespējamā Eiropas Savienības finansējuma.

Reģiona padomes locekļi un darbinieki piedalās dažādās ministriju darba grupās un komisijās, kur tiek skatīti Latgalei svarīgi jautājumi. Līdz ar to bez reģiona ziņas nevar tikt lemts, piemēram, jautājums par profesionālo izglītību, lauksaimniecību, ceļiem, izglītību, reģionālo reformu.

Veiksmīgi sevi pierādījusi LPR attīstības padome, kurā strādā pa diviem pašvaldību vadītājiem no katra rajona (Ludzas, Rēzeknes, Krāslavas, Balvu, Preiļu, Daugavpils) un pa diviem pārstāvjiem no Daugavpils un Rēzeknes pilsētām – kopumā 16 pašvaldību vadītāji.

LPR turpina Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) iepriekšējos gados iesāktos darbus. Šobrīd Latgales reģiona attīstības aģentūrai deleģēti vairāki uzdevumi saistībā ar jaunu reģionālas nozīmes projektu sagatavošanu 2007.-2013.gada periodam, tāpat vairāki Latgalei nozīmīgi projekti varētu tikt īstenoti izmantojot LRAA pieredzi un resursus.

Kādus galvenos darbošanās aspektus šajā gadā Jūs gribētu izcelt?

Šogad mūsu uzdevums ir maksimāli stiprināt LPR spēju efektīvi strādāt 2008.-2013. gada plānošanas periodā, piesaistot reģionam ES Struktūrfondu finansējumu. Sākot ar šo gadu LPR paspārnē darbojas Eiropas Struktūrfondu informācijas centrs, ko pārņēmām no LRAA. Tas sniedz informāciju par ES finansējuma piesaistes iespējām Latgales pašvaldībām, mācību iestādēm, nevalstiskajam sektoram, uzņēmējiem un citiem interesentiem. Šogad ir izveidota LPR projektu ieviešanas nodaļa. LPR speciālistiem un viņu spējām būs izšķiroša loma Latgales attīstības veicināšanā turpmākajos gados.

Nopietni gatavojamies reģionālai reformai un tam, ka reģioniem visticamāk būs jāpārņem daļa rajonu padomju funkciju, piemēram, pasažieru pārvadājumi, izglītības un kultūras darba koordinācija, civilā aizsardzība u.c.

Kā Jūs vērtējat teritoriālās reformas rezultātus? Vai, jūsuprāt, Largalē bija jāveido vēl lielāki novadi vai arī tā, kā ir tagad ir pietiekami? Kā Jūs vērtējat reformas rezultātus Ludzas rajonā, kur izveidojušies 4 novadi?

Savā pamatdarbā esmu Līvānu novada domes vadītājs, un mūsu novads bija otrais Latvijā, šogad tam aprit 8 gadi. Aizstāvu viedokli, ka teritoriālā reforma veicinās reģionālo attīstību. Līvānu novads tam ir piemērs. Apvienojoties trim pašvaldībām 2000.gadā, mums izdevās gan saglabāt visus pakalpojumu centrus, kultūras namus un bibliotēkas laukos, gan pat attīstīt un modernizēt tās. Cilvēkiem nekļuva sliktāk, jo nekas netika likvidēts. Varējām atļauties algot labākus plānotājus, arhitektus, transporta inženierus un citus speciālistus, kuru darbs ir nesis augļus un novads attīstās līdzsvaroti. Šobrīd esam spējīgi pārņemt arī lielu daļu rajona padomes funkciju – izglītības pārvaldi, civilo aizsardzību – un tuvināt pakalpojumu mūsu cilvēkiem.

Tomēr novadus nevar veidot pēc vienas receptes. Piemēram, visa rajona ietvaros. Ir jāvērtē iedzīvotāju plūsma (uz kurieni brauc mācīties, strādāt), ceļu infrastruktūra, ekonomiskie faktori, sakari, transports. Esmu aizstāvējis Aglonas novada Preiļu rajonā un Ilūkstes novada Daugavpils rajonā izveidi. Manuprāt, novadus ap mazajiem centriem varēja un vajadzēja veidot.

Ludzas rajona variantā mani nedaudz mulsina novada robežošanās ar Ludzas pilsētu. Tālākajā attīstības gaitā tas varētu radīt interešu krustošanos, kas kavē attīstību. Tomēr uzsveru, viss ir atkarīgs no cilvēkiem un viņu spējas sastrādāties.

**Pastāstiet, kā notika un arī pašlaik notiek sadarbība ar ministrijām? Vai izdodas sasniegt vēlamos rezultātus? Vai Jūms ir pietiekami daudz iespēju panākt iecereto?

Latgales plānošanas reģionam ir izveidoti vairāki biroji Latgalē un Rīgā, lai labāk apzinātu Latgalē risināmos jautājumus un lai varētu turēt roku uz pulsa, kad Latgales jautājumi iziet valstiskā līmenī. Domāju, ka tas ir labāk nekā citu reģionu modelis ar biroju vienīgi Rīgā – manuprāt, tā var pazaudēt saikni ar savu reģionu un tā cilvēkiem. LPR gadījumā esam ļoti mobili – gan sēdes, gan sanāksmes notiek dažādās vietās, izmantojam internetu, kas ļauj zibenīgi sazināties un ekonomēt resursus. Dažkārt man jautā: „Kurā pilsētā tad jūsu darbinieki sēž?” Uz to atbildu, ka mums nav vajadzīgi darbinieki, kas sēž, bet gan tādi, kas strādā. LPR darbinieki ir gados jauni, enerģiski, bet pieredzējuši un profesionāli – domāju, viņi ir apliecinājums tam, ka Latgalē ir un būs izglītoti un enerģiski cilvēki, kas nežēlos spēkus Latgales attīstībai.

Arī padomes locekļi jeb lēmējvara strādā ļoti atbildīgi. Sēžu dienas mums ir garas un smagas, taču, domāju, arī produktīvas. No 2007.gada LPR attīstības padomē strādā arī abu lielo pilsētu – Daugavpils un Rēzeknes mēri. Ne visos reģionos tas tā ir. Domāju, tas, ka viņi atrod laiku piedalīties padomes darbā, ir vislabākais apliecinājums plānošanas reģionu nozīmei, kā arī spējai ietekmēt procesus. Arī man kā vadītājam tas uzliek lielāku atbildību.

Jūs piedalījāties Latvijas-Krievijas robežšķērsošanas darba grupas sēdēs. Cik tālu jūsuprāt Latvijas puse ir pavirzījusies rindu problēmas risināšanā? Cik produktīva ir Satiksmes ministrijas darbošanās?

Jāsāk ar to, ka sākotnēji LPR netika iekļauts Satiksmes ministrijas darba grupā robežjautājuma problēmas risināšanai. Bijām neizpratnē par to un pieprasījām mūsu pārstāvju iekļaušanu tajā. Šobrīd darba grupā Latgali pārstāv Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, es – Andris Vaivods, visās sēdēs piedalās arī LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina–Tabūne. Rezultāti šim darbam ir – kaut vai sanitārie jautājumi daļēji ir tikuši sakārtoti, cik nu šādā situācijā to bija iespējams izdarīt – Ludzas rajons ir saņēmis finansējumu šo darbu veikšanai.

Taču pēc būtības valstiski šī jautājuma risināšana ir novēlota, tam vajadzēja gatavoties jau pirms 5 gadiem, izbūvējot attiecīgu infrastruktūru utt. Pie esošajām problēmām termināļu, ceļu būve ir novēlota. Šo jautājumus mums nācās virzīt visai smagās pārrunās ar Satiksmes Ministriju. Piedāvājām savus risinājumus, piemēram, ceļu nodokļa ieviešanu, kuru sākotnēji ministrija strikti apstrīdēja. Par laimi, šobrīd šī ideja virzās un es ceru, ka pašvaldības šādi varēs saņemt kompensāciju par piesārņoto vidi un radītajiem zaudējumiem.

Smagi, ka situācijas ķīlnieki ir mūsu iedzīvotāji. Pēc dabas esmu tiešs cilvēks, tāpēc ministram A.Šleseram pajautāju, vai problēmas risināšanu kāds bremzē apzināti, vai, piemēram, bezmaksas ceļi Latvijā kādam ir izdevīgi. Mēs taču ārzemēs par viņu ceļu izmantošanu maksājam. Toreiz saņēmu ministra pretjautājumu, – vai man ir tieši pierādījumi? Nedomāju, ka man vai jūsu pašvaldību vadītājiem tas būtu jāpierāda, tādēļ valstī ir spēka struktūras, kam tas jādara. Vienīgi varu teikt, ka Zilupes kontrabandas lieta ir spilgts piemērs notiekošajam pierobežā.

Kā Latgalei gūt kādu labumu no šādas situācijas pierobežā, nevis tikai piesarņotās grāvmalās un avārijas situācijas? Vai Jums ir sava šīs problēmas risināšanas recepte?

No izveidojušās situācijas pierobežā reģions labumu nevar gūt, no šādām situācijām labumu parasti gūst ēnu uzņēmēji un tad tikai īstermiņā.

Latgales reģiona attīstības aģentūra veica kravu plūsmu izpēti Latgales reģionā, kas skaidri parāda, ka no Krievijas uz Latvijas ostām izejvielas – nafta, akmeņogles, metāli, minerāli utt. – tiek pārvadātas galvenokārt pa dzelzceļu. Bet no ES uz Krieviju galvenokārt pa autoceļiem tiek vesti gatavie izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību – elektropreces, pārtikas preces utt. Aptuveni 25% no autopārvadājumiem uz Krieviju nodrošina Latvijas uzņēmumi. Domāju, ka mērķtiecīgā sadarbībā starp Latvijas pārvadātājiem, profesionālās izglītības sistēmu šis īpatsvars varētu pieaugt, rezultātā Latvijas un Latgales uzņēmumi varētu vairāk nopelnīt.

Vislielāko vērtību precei tomēr pievieno pārstrādātāji un ražotāji, ne autopārvadātāju kompānijas. Tas nozīmē, ka Latgales reģions vislielāko labumu no dinamiskas ekonomiskās attīstības Krievijā varam gūt tikai tad, ja paši spēsim saražot konkurētspējīgas un Krievijas tirgū pieprasītas preces, vai arī piesaistīsim ārvalstu investorus, kuri nāks Latgalē ar savu naudu un zināšanām preču ražošanā un eksportā. Šeit kritisks jautājums ir – vai mēs: valsts, pašvaldības un uzņēmēji esam izdarījuši visu iespējamo, lai tā notiktu?

Attiecībā uz neatliekamiem pasākumiem saistībā ar automašīnu rindu situācijas normalizēšanu, mana recepte varētu būt šāda:

1. korupcijas izskaušana, jo uzskatu, ka rindas tomēr tiek veidotas mākslīgi;
2. talonu sistēmas ieviešana, tādējādi būtu iespējams kravu plūsmas regulēt un šoferiem, kas arī ir neapskaužamā situācijā, būtu skaidrība, kad un cikos viņi tiks pāri robežai;
3. maksas ceļu ieviešana, lai kompensētu pašvaldībām un to iedzīvotājiem radītos zaudējumus;
4. termināļu būvniecība, infrastruktūras sakārtošana, sanitārie pasākumi;
5. trešā robežkontroles punkta atklāšana, mazinot noslogojumu esošajos.

Kā notiks LPRAP sadarbība ar kaimiņu valstīm? Vai iezīmējas kādi kopīgi projekti 2008.gadā?

Ar kaimiņvalstu reģioniem Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā jau pašreizējā brīdī tiek īstenoti vairāki sadarbības un investīciju projekti tādās jomās kā transports un loģistika, tūrisma veicināšana, uzņēmējdarbības veicināšana, izglītība, kultūra, sports, kas tiek finansēti no ES pārrobežu sadarbības programmām INTERREG. Jāpiebilst, ka virkne šo projektu tika izstrādāti pirms 2-3 gadiem un pašlaik ir vai nu jau realizēti, vai noslēguma etapā.

Šo projektu īstenošanas rezultātā Latgales reģions kopumā un pašvaldības atsevišķi ir ieguvušas gan tūristu skaita pieaugumu, jo tikuši izveidoti jauni tūrisma maršruti un uzlabota sniegto pakalpojumu kvalitāte, gan vairākas izpētes transporta un ar to saistīto pakalpojumu un infrastruktūras turpmākajai attīstībai, gan piesaistīts ievērojams finansējums kopīgu kultūras un sporta pasākumu realizēšanai, uzlabota sporta infrastruktūra utt.
Nenovērtējams ieguvums ir projektu laikā gūtā sadarbības pieredze, jaunizveidotie kontakti gan starp projektu partneru organizācijām Latgalē, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā gan arī starp šo reģionu īstenoto projektu mērķa grupu pārstāvjiem – reģionu un pašvaldību vadītājiem un speciālistiem, uzņēmējiem, kultūras un sporta dzīves organizatoriem u.c.

2008.gadā tiks izsludināti jauni projektu konkursi ES pārrobežu sadarbības programmās ar Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju. Finansējums šajās programmās tiešām ir ļoti nopietns. Pagājušā gada nogalē notika Latgales delegācijas vizīte Pleskavas apgabalā. Tikšanās laikā tika panākta vienošanās par turpmākajām rīcībām sadarbības līguma parakstīšanai starp Latgales plānošanas reģionu un Pleskavas apgabalu ar mērķi atbalstīt turpmāko kopējo projektu izstrādes un realizācijas procesus.

Latgales reģiona attīstības aģentūra ir veikusi nopietnus priekšdarbus un jau ir uzsākusi darbu pie jaunu projektu koncepciju sagatavošanas. Ludzas rajonam un tā pašvaldībām šeit paveras visas iespējas aktīvi iesaistīties gan visa reģiona vienotajos projektos, gan realizēt vairākus projektus atsevišķi.

Cik lielā mērā LPRAP ir gatava Eiropas naudas apguvei, jo sācies taču jauns periods. Kas šai sakarā paveikts, ko plānots izdarīts?

Kā jau teicu – šobrīd galvenais ir nodrošināt LPR kvalificētus cilvēkresursus – darbiniekus, kas strādās ar reģionālās nozīmes projektiem, kas nodrošinās ar informāciju par ES struktūrfondiem, kas lobēs Latgales intereses ministrijās. Tas izriet no mūsu mērķa – maksimāli piesaistīt Latgalei šī plānošanas perioda finansējumu. Darīsim visu, lai Latgales pašvaldības to sajustu.
Mūsu uzdevums – struktūrfondu iespējas izmantot visa reģiona labumam, respektīvi, realizēt visaptverošus Latgales mēroga projektus. Katra projekta ideja tiek rūpīgi izdiskutēta padomes sēdēs – vai mums to vajag, kāds būs “sausais atlikums” jeb reālais ieguvums.

Šogad darbu sāks 150 publiskie interneta pieejas punkti, veidojot pārklājumu pa visu Latgali. Pirmo šādu punktu atklāsim Daugavpilī februāra beigās. Tajos būs gan stacionārie datori, gan arī bezvadu interneta zona, kas nav mazsvarīgi, ja gribam, lai tūristi brauc uz Latgali, lai te paliek jaunieši un investori.

Turpmākos gadus nāks nauda valsts 1. šķiras autoceļu sakārtošanai – Latgale saņems vairāk kā 36 miljonus latu. Būs finansējums profesionālo izglītības iestāžu modernizācijai, par kuru skaitu vēl notiek sīva diskusija ar ministriju. No mūžizglītības programmas katrai skolai tiks piešķirtas kvotas jaunu grāmatu iegādei. Jau šogad Latgalē ieplūdīs līdzekļi bērnudārzu rekonstrukcijai, uz kuru varēja pretendēt reģionālā centra statusa pilsētas.

Plānojam projektus, kas saistīti ar tehnisko palīglīdzekļu, sociālās jomas attīstību Latgalē. Ir iestrādes skolu informatizācijas jomā, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un citās jomās. Cenšamies neko nepalaist garām un nenokavēt.

Vai LPRAP finansējums šai gadā ir pietiekams? Vai sagaidāmas kādas izmaiņas finansēšanas sistemā?

LPR budžets 2008.gadam ir 335 tūkst. latu, kas paredzēts Reģionālās attīstības likumā noteikto funkciju izpildei. Ņemot vērā, ka nākušas klāt jaunas funkcijas un gaidāms, ka to skaits tikai pieaugs pēc reģionālās reformas, sekosim, lai pienākumiem līdzi nāk arī valsts finansējums.

Veiksmīgi tiekam galā ar uzticēto pienākumu veikt pašvaldību attīstības programmu un teritoriālplānojumu izvērtēšanu. Ja uzstādījums no RAPL ministrijas būs, LPR būs gatavs pārņemt arī rajonu padomju līdzšinējās funkcijas.

Noslēgumā gribu mudināt, lai pašvaldības – katra mazākā pagasta vadītājs – zina, ka arī viņa rajonā ir cilvēki, kas piedalās plānošanas reģiona darbā, ka pie viņiem var vērsties, ja ir samilzušas kādas valstiski risināmas problēmas. Ludzas rajonu LPR attīstības padomē pārstāv Zvirgzdenes pagasta padomes un Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis un Ludzas pilsētas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska. Protams, varat kontaktēties arī ar mani vai manu vietnieku Andri Badūnu.

Latgales plānošanas reģiona juridiskā adrese un Rēzeknes biroja adrese ir Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē, LV- 4600. LPRAP sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties ikviens interesents. 20.februārī pēc LPRAP sēdes svinīgi pasniegsim LPR Atzinības rakstus Antonam Slišānam, Pēterim Keišam, Elita Teilānei, folkloras kopai „Olūteņi” un vadītājai Intai Viļumai, un Latgales Radio. Informāciju par mūsu aktivitātēm varat gūt interneta mājaslapā www.latgale.lv un citos medijos.

Mūsu darbs nav viegls tieši interešu dažādības dēļ – pagastu un novadu problēmas atšķiras no lielo pilsētu problēmām, taču kopsaucējs ir reģiona attīstība. Latgale nepacelsies, ja attīstīsies tikai viena vai otra pašvaldību grupa. Tāpēc vissvarīgākais ir nolikt malā ambīcijas un strādāt ar domu par labāku Latgali.