Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes lēmumi

9.aprīlī Balvu rajona padomes telpās notika Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde. Tajā piedalījās arī īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.

PAŠVALDĪBĀM ES PROJEKTU REALIZĀCIJAS GAITĀ JĀGATAVOJAS UZ PAPILDUS SLOGU BUDŽETĀ

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē, tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem Balvos, īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks nonāca dažādu jautājumu krustugunīs.

Īpašo uzdevumu ministrs sākumā iepazīstināja pašvaldību vadītājus ar ES finansējuma saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem, vērtēšanas un atlases gaitu, uzsvēra, ka, atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, ir ieviests 1 mēnesis, tā saucamā, klusuma perioda, kad visi pretendenti var iepazīties ar nosacījumiem un sagatavoties projektu iesniegšanai. Saīsināts vērtēšanas periods un lēmuma pieņemšanas ceļš. Pēc ministra domām, ir daudz paveikts, lai vienkāršotu un saīsinātu ES naudas saņemšanas procedūru. Jaunākā informācija ikvienam ir pieejama interneta vietnē www.esfondi.lv

Pašvaldību skatījumā ES finanšu apguve tik optimistiska vis nelikās, jo pašvaldību vadītājiem bija daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu, uz kuriem diemžēl skaidras atbildes nevarēja sniegt arī ministrs. Viena no šādām problēmām ir ar ES fondu apguvi saistītais papildus slogs pašvaldību budžetiem, jo esošie kritēriji neparedz projektu administrēšanas izdevumus (piemēram, projekta vadītāja vai grāmatveža algu) klasificēt kā attiecināmās izmaksas, respektīvi, tam finansējums ir jāatrod no malas. Pašvaldību vadītāji asi kritizēja šo kārtību, kura no jau tā noslogotajiem pašvaldību budžetiem prasīs lielus un neplānotus izdevumus.

N.Broks skaidroja, ka Eiropas Komisija protestējusi pret šādu izmaksu iekļaušanu attiecināmajos izdevumos un pat piemērojusi sodu Latvijai Valstij, tādēļ pašvaldībām nu jāmeklē citas iespējas. Projektos, ko finansē no Eiropas sociālā fonda, līdz 5 % procentiem varētu tikt tērēts administratīvajām izmaksām, savukārt kohēzijas fondā šādas iespējas nebūšot.
Ministrs saņēma kritiku arī par ieilgušo ūdenssaimniecību attīstības projektu realizāciju apdzīvotās vietās līdz 2000 iedzīvotājiem. Tas ļoti sāpīgi skar pagastu pašvaldības, jo iespēja sakārtot ūdenssaimniecības laukos ir iekavēta, bet izmaksas strauji pieaugušas. Tehniskie projekti šobrīd jau ir novecojuši, tie jāizstrādā atkārtoti, kam pašvaldībām naudas nav. Ja 5 gadus projekts stāv uz vietas, tad tā ir valsts un ministriju nenopietna attieksme pret cilvēkiem laukos, – šādu viedokli pauda pašvaldību vadītāji Latgalē.

Ministram neizdevās viņus pārliecināt, ka tiek domāts par līdzsvarotu valsts attīstību. Latgales mērus joprojām nepamet sajūta, ka lauvas tiesu visa ES finansējuma saņem nevis reģioni, bet Rīga. Pašvaldību vadītāji bija visai asi, norādot, ka valsts nav biznesa uzņēmums, kuru var vadīt pēc ekonomiskā izdevīguma principa – kur lielāka intensitāte un atdeve, tur arī investējam. Arī laukos dzīvo cilvēki, un valsts – tā ir visa Latvija, – uzsvēra pašvaldību vadītāji.

Viņi pauda neizpratni arī par valsts politiku attiecībā uz, tā sauktajiem, īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Kāda jēga šim statusam, ja atbalsts vienalga pienākas viesiem pēc vienādiem kritērijiem. Tieši tās teritorijas, kur klājas visgrūtāk, būtu jāatbalsta visvairāk. Diemžēl tā nav. Ministrijas ir noslīkušas birokrātijā tik ļoti, ka līdz „sausajam atlikumam”, tā arī netiekam, – uzsvēra pašvaldību pārstāvji.

Lai iegūtu ES finansējumu, no pašvaldībām tiek prasīti skiču un tehniskie projekti, taču, kur lai pašvaldības ņem tam visam naudu, jo nav taču garantijas, ka projektu atbalstīs un izlietotā nauda projektam nebūs pazaudēta, – vaicāja Viļānu pilsētas galva Juris Tučs. Lai arī Latgales vietvalžiem palika daudz neatbildētu jautājumu, ES investīciju piesaistē padoties viņi negrasās, jo, kā atzina Balvu pilsētas domes priekšsēdētāja Ināra Ņikuļina, „ūdens arī akmeni grauž. Tad ir jāgrauž un jāgrauž.”

LATGALE PRASĪS ATBALSTU 12 PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒM

LPR attīstības padomes sēdē pēc vairākus mēnešus garām diskusijām ar Izglītības un zinātnes ministriju tika pieņemts lēmums izvirzīt 12 Latgales reģiona profesionālās izglītības iestādes finansēšanai no 2007.-2013. gada darbības programmas prioritātes „Infrastruktūra cilvēku kapacitātes nostiprināšanai” pasākuma „Profesionālās izglītības infrastruktūra” ietvaros.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikto 11 izglītības iestāžu sarakstu, attīstības padomes locekļi papildināja ar vēl vienu skolu – Daugavpils mākslas vidusskolu „Saules skola”. Līdz ar to ES finansējumu infrastruktūras sakārtošanai šajā programmā reģiona attīstības padome ieteikusi šādas mācību iestādes:

1) Rēzeknes profesionālo vidusskolu
2) Rēzeknes 14. arodvidusskolu;
3) Rēzeknes mākslas vidusskolu;
4) Lūznavas profesionālo vidusskolu;
5) Latgales transporta un sakaru tehnisko skolu Daugavpilī
6) Daugavpils 38. arodvidusskolu;
7) Daugavpils 1. arodvidusskolu;
8) Preiļu arodvidusskolu;
9) Dagdas arodvidusskolu;
10) Višķu profesionālo vidusskolu;
11) Viļānu 41. arodvidusskolu;
12) Daugavpils mākslas vidusskolu „Saules skola”

Katram reģionam atbalstāmo profesionālās izglītības iestāžu skaitu noteica atbilstoši vispārizglītojošo skolu 9. klašu skolēnu skaitam. Kurzemē atbalsts paredzēts 8 profesionālās izglītības iestādēm, Zemgalē – 6, Vidzemē – 9, Rīgā – 19.

LATGALES PAŠVALDĪBAS VALSTS INVESTĪCIJĀM PIETEIKUŠAS 98 PROJEKTUS

Šī gada trijos mēnešos Latgales plānošanas reģions sagatavojis un sniedzis atzinumus par 98 vietējo pašvaldību projektu atbilstību Latgales plānošanas dokumentos noteiktajām attīstības prioritātēm. Projekti sagatavoti iesniegšanai Valsts reģionālās attīstības aģentūrā mērķdotācijas pašvaldību investīcijām 2009. gadam saņemšanai.

Visvairāk atzinumu plānošanas reģions sagatavojis Balvu rajona pašvaldību projektiem – kopskaitā 23, Daugavpils rajonā – 10, Krāslavas rajonā – 12, Ludzas rajonā – 12, Preiļu rajonā – 15, Rēzeknes rajonā 13. Sagatavoti arī atzinumi 11 Daugavpils pilsētas domes sagatavotiem projektiem un 2 Rēzeknes pilsētas domes sagatavotiem projektiem.

Vajadzību ir daudz, un visas pašvaldības cer uz valsts atbalstu. Pašvaldības vēlas sakārtot sporta bāzes, izglītības iestāžu ēdināšanas blokus, pirmsskolas izglītības iestādes, mūzikas un mākslas skolas, pansionātus, internātskolas, muzejus, siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmas, slimnīcas un kultūras namus, katlu mājas, ceļus, un bibliotēkas.

APSTIPRINĀTS PĀRSKATS PAR LATGALES TERITORIJAS PLĀNOJUMU

Pamatojoties uz Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2. daļā „Telpiskās attīstības perspektīva” 5. nodaļā „Perspektīvas īstenošana” noteikto, ir sagatavots pārskats par Latgales reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu. Attīstības padomes sēdē tas tika apstiprināts.

Pārskatā ietilpst:
• Atzinumi par vietējo pašvaldību un rajona pašvaldību plānošanas dokumentu saskaņu ar Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumu.
• Atzinumi par Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma saskaņu ar nacionālā līmeņa un kaimiņu reģionu plānošanas dokumentiem.
• Ieteikumi par nepieciešamajām izmaiņām reģiona teritorijas plānojumā.

Latgales plānošanas reģions laika posmā no 2007. gada janvāra ir sniedzis atzinumus 53 pašvaldību teritorijas plānojumiem.

AICINA PAŠVALDĪBAS ATBALSTĪT LATGALISKO RAKSTU KRĀJUMU IZDOŠANU

Latgales plānošanas reģiona sēdē tika izskatīts jautājums par atbalstu Latgales Kultūras centra izdevniecībai.

Tā ir sabiedriska organizācija, kas izveidota 1990. gadā Tās dibinātājs un vadītājs ir Jānis Elksnis. 18 gadu darbības laikā izdotas 320 grāmatas latviešu, latgaliešu, krievu un angļu valodā, tajā skaitā gadagrāmata „Tāvu zemes kalendars” un literārais almanahs „Olūts”. Izdevniecības grāmatas bez maksas saņēmušas Latgales pagastu, rajonu un pilsētu publiskās bibliotēkas. Pašlaik izdošanu gaida 31 grāmata.

Lai sekmētu Latgales novada kultūrvēsturiskā un literārā mantojuma saglabāšanu, Latgales plānošanas reģiona attīstības padome aicina Latgales pašvaldības atbalstīt latgalisko rakstu krājumu izdošanu, iespēju robežās finansiāli atbalstot Latgales Kultūras centra izdevniecības darbību.

FOTOIZSTĀDE “VIENA DIENA LATVIJĀ” CEĻOS PA LATGALES PILSĒTĀM

Ar pirmo izstādi 8. maijā Daugavpilī savu ceļojumu pa Latgales pilsētām uzsāks unikāla fotoizstāde „Viena diena Latvijā”, kurā būs skatāmas 20 Latgales fotogrāfijas, kas tapušas 1987. gadā un tikpat fotogrāfijas – tapušas 2007. gadā.

Kā informēja akcijas „Viena diena Latvijā” izstāžu kuratore Daiga Livčāne, izstāde ir unikāla, jo tā dokumentē Latviju un arī Latgales novadu tagad un 20 gadus senā vēsturē. Katram Latvijas reģionam tapusi atšķirīga izstāde ar četrdesmit 1,20 X 0,80 metrus lielām fotogrāfijām, kas raksturo tieši konkrēto Latvijas reģionu.

Tā kā šo projektu atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, tad pašvaldībām ir jāsedz tikai izstādes transportēšanas izdevumi – Ls 112,80 (bez PVN). Izstādes transportēšanu un eksponēšanu veiks projekta pārstāvji, savukārt pašvaldībām jāparūpējas par piemērotām telpām tās izvietošanai. Vienā pilsētā izstāde varētu tiks eksponēta 2-3 nedēļas.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padome AICINA PIETEIKTIES IZSTĀDES UZŅEMŠANAI, sazinoties un vienojoties par vēlamo laiku ar Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāju Ivetu Maļinu – Tabūni pa telefonu 29494921.

Akcijas „Viena diena Latvijā” aizsākums meklējams 1987. gada 28. augustā, kad 70 profesionāli fotogrāfi no Padomju Savienības, Somijas un Vācijas Federatīvās Republikas 24 stundas portretēja toreizējo Padomju Latviju. Fotografēja rūpnīcās, partijas komitejās, kolhozos, bibliotēkās, kapsētās, slimnīcās, pirtīs, mājās un ielās. Tika iegūti 30 000 ļoti augstas kvalitātes foto negatīvi, kurus nodeva glabāšanā Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejā, kur tie atradās 20 gadus.

Līdzīgu fotoakciju noorganizēja arī 2007. gada 31. augustā. Akcijā piedalījās amatieri un profesionāļi pat no tādām prestižām pasaules foto aģentūrām kā MAGNUM, REUTERS, ASSOCIATED PRESS, SINGHUA, FRANCE-PRESSE u.c. Rezultātā tapušas vairāk kā pusmiljons kvalitatīvu un saturiski ietilpīgu fotogrāfiju.

Pašvaldības aicinātas aktīvi izmantot šo unikālo iespēju, jo 2009. gada vasarā fotogrāfiju izmantošanas iespējas beigsies.
Izstāžu kuratore Daiga Livčāne arī aicināja pašvaldības informēt par tiem iedzīvotājiem, kuri 2008. gada 18. novembrī svinēs savu 90 gadu jubileju reizē ar Latvijas valsti, jo paredzēts veidot šo cilvēku portretējumus. Informāciju var sniegt, zvanot D.Livčānei pa tālruni 22054413 vai rakstot, e-pasts: daiga.livcane@inbox.lv

Informāciju sagatavoja
Ginta Kraukle,
Latgales plānošanas reģiona preses sekretāre
ginta.kraukle@latgale.lv