Latgales pašvaldību vadītāji nepiekrīt sabiedrisko pakalpojumu regulatoru centralizācijai

Sabiedrisko pakalpojumu regulatori ir starpniekinstitūcijas starp patērētājiem (iedzīvotājiem), uzņēmumu, kas piedāvā konkrēto pakalpojumu – siltumu, ūdensapgādi utt. un pašvaldību/valsti. Tāpēc ir būtiski, kā turpmāk strādās regulatori pašvaldību regulējamās nozarēs, vai patērētāju intereses patiešām tiks aizstāvētas. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes locekļi šomēnes ir aizsākuši diskusiju par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru turpmāko darbību reģionos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulatori pašvaldību regulējamās nozarēs ir izveidoti ar mērķi izvairīties no politiskās konjunktūras tarifu apstiprināšanā, jo katrs pakalpojumu sniedzējs ir ieinteresēts saņemt pēc iespējas augstāku maksu par savu pakalpojumu, savukārt patērētājs – maksāt mazāk.

Šobrīd katrā Latvijas reģionā darbojas vairāki pakalpojumu regulatori, parasti pilsētās, kur koncentrēts visvairāk pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju. Patlaban tiek piedāvāta ideja izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, kurā lēmumus pieņemtu centralizēti, savukārt reģionālajām filiālēm vairs būtu uzdevums tikai iegūt un izvērtēt informāciju un nodrošināt lēmumu izpildes kontroli. Regulatora filiāļu skaits tiktu samazināts līdz 5 – pa vienai katrā plānošanas reģionā.

Tomēr Daugavpils sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs Andris Strazds diskusijas laikā uzsvēra, ka idejai par regulatora skaita samazināšanu nav pamatotu argumentu, jo reģionālo regulatoru darbs nav ticis nopietni analizēts. Arī Latvijas Pašvaldību savienība un lielāko pilsētu vadītāji ir pauduši noraidījumu pret šādu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas centralizāciju, uzsvēra A.Strazds.

Arī Latgales pašvaldību vadītāji atzina, ka viņus pilnībā apmierina esošo divu regulatoru darbs Latgalē (Daugavpils un Rēzeknes sabiedrisko pakalpojumu regulators) un ka centralizācija attālinās pakalpojumu regulēšanu no lietotājiem. Ludzas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska uzsvēra, ka regulatora centralizācijas rezultātā gan darba vietas, gan arī finansējums aizplūdīs uz galvaspilsētu. Arī pārējie padomes locekļi palika pie viedokļa, ka ir jāsaglabā esošā sistēma iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu regulēšanā. Šāds viedoklis oficiālā vēstulē tiks pausts arī Ekonomikas ministrijai. Kā norādīja Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, šobrīd būtiskāk juridiski korekti formulēt to, kā tiek realizēta pārraudzība pār regulatoru darbu. Patlaban pretrunu gadījumā problēmu risināšana iespējama vienīgi tiesas ceļā.

Informāciju sagatavoja:

Ginta Kraukle,
LPR preses sekretāre
t. 29492184, ginta.kraukle@latgale.lv