Izstādē “Balttour” māca “iešvilpt” naudu Latgalē
Ar īsta meistara roku veiklību Valdis pagatavo svilpavnieku – putnu, bet pirms tam tapis svilpavnieks – zirgs. “Keramika ir hobijs, ar kuru diemžēl nevar nopelnīt tik, cik gribas, tāpēc piepelnāmies Krāslavas mākslas skolā. Izstādē “Balttour” mēs palīdzam reklamēt Latgali, un, jāatzīst, mums patīk to darīt,” stāsta Olga un Valdis Pauliņi. Latgales Tūrisma asociācijas vadītājs Jānis Rutka uzsvēra, ka šādas izstādes nevar iztikt bez atraktīvajiem, jautrajiem keramiķiem Pauliņiem.
Ivars Geiba krūzītēs salej savas z/s “Kurmīši” smaržīgo, garšīgo tēju, kas palīdz kļūt jaunākam, veselīgākam un možākam. Arī šis ir Latgales zīmols, kuram vairs nav vajadzīga reklāma, apgalvo izstādes apmeklētāji. Tējas smarža pievilina arī igaunietes Merli Sildu un Mari Veiraltu, kas izstādē prezentē Tartu lauksaimniecības muzeju. “Mēs savus apmeklētājus cienājam ar pašu ceptu maizīti un pašu uzvārītu tēju. “Kurmīšu” tēja ar cidonijām un ehināciju tomēr ir labāka, garšīgāka,” atzīst Merli. No smaržīgi spēcinošās tējas krūzes neatsakās arī Latgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Badūns.
Apmeklētāji izvaicā par Latgales amatu un amatnieku iepazīšanas akciju “Zalta rūku ceļš Latgalī”, ko pagājušajā gadā aizsāka un šogad turpinās Ludzas amatnieku biedrība un Līvānu Latgales Mākslas un amatniecības centrs. Gandrīz 5000 cilvēki uzzinājuši, kādus amatus pārvalda un nākamām paaudzēm nodod gandrīz 50 Latgales amatnieki. Čaklākie akcijas dalībnieki saņēmuši sertifikātu, ka iemēģinājuši roku kādā amatā vismaz pie pieciem šī novada meistariem.
Preiļu rajona Tūrisma informācijas centra vadītāja Irēna Kjarkuža vienīgā visā Latvijā vada dziedošo ekskursiju, kā arī vienīgā izveidojusi virtuālo ceļojumu pa unikālo Preiļu parku, kas pēc Alūksnes parka ir otrais lielākais Latvijā. Proti, Irēna starp Preiļu pils teikām, nostāstiem un vēstures lappusēm uzdzied kādu latgaliešu tautasdziesmu, bet virtuālais ceļojums notiek parasti lietainās dienās – tad ceļotāji, sēžot mājīgajās tūrisma infocentra telpās, parku iepazīst projicētajās fotogrāfijās.
Daiga reklamē uzņēmuma “Pārsla” (Preiļu rajons) dabiskās sulas un saldētās ogas un sēnes. Bļodiņā sabērtās saldētās jāņogas garšo pēc vasaras, atzinuši šī stenda apmeklētāji.
Daugavpils novada tūrisma informācijas centrā, ko līdzās Ilūkstes novada tūrisma centra pārstāvei Līvijai Tamanei un Daugavpils novada Tūrisma informācijas centra vadītājai Lolitai Kozlovskai piedāvā arī pilskalniešu darinātās žurkas, izziņas materiāli (bukleti, reklāmlapas, vizītkartes) bija uz izķeršanu jau izstādes atklāšanas dienā. Šogad Daugavpils reģions reklamē topošo M. Rotko centru un SIA “Stropu vilnis” peldošo pirti Daugavpilī, Skrindu dzimtas un Naujenes novadpētniecības muzeju, Dabas parku “Pilskalnes Siguldiņa”, bebru pēdas Bebrenē, kā arī jaunās viesu mājas (“Saliņas” Eglaines pagastā, “Dzintari” Pilskalnes pagastā) un citus objektus.
Daudz un plaši varētu stāstīt arī par Baltijas valstīs vienīgo Aglonas maizes un Līvānu stikla muzeju un daudziem citiem apmeklējuma vērtiem objektiem. Izstādes “Balttour” dalībniekus izklaidēja arī Latgales muzikanti – višķēniete Laura Bicāne, Vaboles etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, Daugavpils rajona folkloras kopa “Dyrbyny”, grupa “Dabasu durovys”.
Pirms došanās mājās sastopu Višķu pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Kudiņu, kurš trīs somas piepildījis ar bukletiem un reklāmas izdevumiem. Viņš pastāsta: “To visu atdošu bibliotēkai, jo skolēni izmanto izziņas materiālu.”
Rīgas stendā ieraugu zoodārza un tā izbraukuma ekskursiju organizatoru Andreju Briņģi, kas reklamē publikas iemīļoto iguānu. “Aiciniet mani uz skolu, līdzi brauks arī šis dzīvais eksponāts, un jūs uzzināsiet daudz vairāk par ķirzakām, vardēm un citiem dabas brīnumiem,” aicina Andris.
Pēc izstādes Jānis Rutka pastāstīja, ka rīkotāji un citu novadu pārstāvji atzinuši, ka Latvijas halle bija vislabāk apmeklēta, jo tur valdījusi sirsnība un draudzīgums. Latgales stendā, kas bija divas reizes lielāks nekā iepriekšējos gadus, viesojušies vairāk kā 20 000 apmeklētāju, un daudziem darbiniekiem no nemitīgas runāšanas pazudusi balss. Darbojās večerinkas stūrītis, kur dziedājuši arī Latgales stendā strādājošie.
