Inflācija puķu stādiem šogad bīstamāka kā salnas

Pavasaris šogad bija “uzkritis kā sniegs uz galvas” vārda tiešā nozīmē, ieputinot ceļus un zemnieku saimniecības. Arī piemājas saimniecības “Veiksme” siltumnīcas bija iegrimušas kupenās, taču tām sniegs ne nieka nekaitējot, gluži otrādi – siltumnīcās valda īsts pavasaris, zaļo visdažādākie puķu dēsti, daži pat pamanījušies saplaukt ziedos.

Aivara Einika saimniecība Krāslavas rajona Kombuļu pagastā ir viena no retajām, kas nodarbojas ar puķu stādu audzēšanu, turklāt jau gadiem ilgi tas ir ģimenes galvenais ienākumu avots un saimnieka sirdslieta. Kamēr dzīvesbiedre Aina pa dienu strādā skolā, viņš saimnieko puķu dobēs. Pirms daudziem gadiem saimnieki atteikušies no lopkopības tās nerentabilitātes dēļ un nopietni pievērsušies siltumnīcām. Nesen Aivars uzslējis mūsdienīgu autonomi vēdināmu siltumnīcu ar centrālapkuri un izturīgu somu plēvi. Siltumnīca izmaksājusi ap 13 000 latu, to būvējusi sertificēta firma no Ikšķiles, kas dod piecu gadu garantiju. Protams, arī šī siltumnīca neesot pati pilnība, taču kam nopietnākam ģimenes budžets esot par mazu, atzīst saimnieks.

Aivars stāsta, ka šis gads dārzkopjiem nebūs viegls, diemžēl inflācija pamatīgi skārusi arī šo jomu, par 100% pieaugusi sēklu cena, kas visdrīzāk ietekmēs arī stādu cenas un noietu. Viena tomātu sēkliņa šogad izmaksājot līdz 60 santīmiem, savukārt, divi grami samteņu sēklu – 23 lati. Lai arī sēklas saimnieks iepērk speciālā firmā Rīgā un pasūta tās pēc katalogiem no Vācijas un Holandes, simtprocentīgu dīgtspēju neviens negarantē.

Atelpas saimniekiem tikpat kā neesot, jo stādus tirgojot no maija līdz rudenim, tad tiek sakārtotas siltumnīcas un sagatavotas nākamajai sezonai, bet jau decembrī jāsēj begonijas. Savlaicīgi arī jāsarūpē malka apkurei. Aivars saka, ka pašiem sava meža nav, tāpēc jāpērk malka, kas arī kļuvusi dārgāka. Sezonā esot nepieciešami vismaz 60 kubikmetri. Katrā siltumnīcā ir sava krāsniņa, kas jākurina arī naktīs.

Šobrīd notiek stādu sākotnējā piķēšana. Siltumnīcās lielākoties aug tikai dekoratīvās viengadīgās puķes. Iepriekšējos gados saimnieki audzējuši pārdošanai gan tomātu dēstus, gan pašus dārzeņus, taču šogad no tiem atteikušies, jo grūti konkurēt ar lētajiem no Polijas ievestajiem tomātiem. Pērn pārdevuši ap 3500 stādu un 15 tonnas tomātu. Šogad tomātu stādus audzējot tikai pēc pasūtījumu un pašu vajadzībām. No gurķiem saimnieki jau sen atteikušies, jo ir milzīga konkurence. Ģimenes vajadzībām gan jau podos sasparojušies daži gurķu dēsti, kas gaida piķēšanu. Interesanti, ka gurķus Aivars audzē salmu kūļos, izdobjot tajos caurumos, ko piepilda ar augsni. Salmu kūļi trūdot un esot lielisks minerālvielu avots.

Par laimi, puķes vienmēr ir pieprasītas. Aivaram ir savi pircēji, kas iepriekš piesaka gan tomātu, gan puķu dēstus. Pārējo viņš audzē realizācijai tirgū. Vēlā pavasarī, kad stādu tirgošana iet pilnā sparā, ir ļoti grūti paiet garām Einiku ziedu stūrītim Krāslavas tirgū – nokarenās begoniju un petūniju kupenas apbur ikvienu garāmgājēju. Arī šogad nokarenās puķes ir modē – jau sadīgušas gan begonijas, gan petūnijas, gan atraitnītes. Šogad saimnieks piedāvās ap desmit šķirņu samtenes, neļķes, balzamīnes, kā arī surfīnijas un nokarenās pelargonijas, kuru spraudeņi atceļojuši no Holandes un tagad kuplo Aivara siltumnīcās. Viena no kaprīzākajām esot leduspuķe, kura dīgst veselu mēnesi. Pirmo reizi iesējis jaunas šķirnes – nokareno scaevolu un verbenu.
Pirms dažiem gadiem Aivaram kāds bija uzdāvinājis eņģeļtaures stādu, kas pamudinājis audzēt arī šo neparasto puķi. Sākumā arī noiets bijis, taču pamazām no eņģeļtaurēm atteikušies, jo augs ir kaprīzs.

Vai izdosies arī turpmāk izdzīvot, audzējot puķes, nav zināms. “Arī šajā jomā poļi mums “iegriezuši”, piedāvājot savus lētus stādus,” saka Aivars. Lai gan sēklas kļuvušas krietni dārgākas, viņš pircējus ar stādu cenām nešokēs, bet centīsies nezaudēt klientus.