Imants Slišāns zyna, kai byut latgalīšam

Baļtinovys vydsškolys direktors, vīns nu Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis dybynuotuojim, Baļtinovys amatīrteatra daleibnīks Imants Slišāns ir dzims, dzeivoj i struodoj Latgolā, dzymtajā pusie. Latgalīšu navaļstiskū organizaceju kongresā jis stuosteja sovu redzīni, kai byut latgalīšam. Par tū ar Imantu Slišānu runoj „Latgalis Laiks”.

Baļtinovā vēļ runoj latgaliski

Imantam Slišānam ir svareigi tys, ka jis dzims i bierneibys vosorys pavadejs Baļtinovā, kur cylvāki runovuši i runoj latgaliski. Pēc Tiļžys vydsškolys pabeigšonys Imants muociejuos Latvejis vaļsts universitatis Geografejis fakultatie. Tei beja 80. godu nūgale, Latvejis atmūdys laiks. Ni breidi pīcu studeju godu laikā Imantam nav bejs kauns par sovu latgaliskū izceļsmi. Gon tūreiz, gon tagad nivīns reidzinīks jam nav bakstiejs ar pierkstu, ka jis ir latgalīts. „Kursa saītūs uzdzīdovam ari pa kaidai latgalīšu dzīsmei, i tei beja myusu, latgalīšu vizītkarte. Muni kursabīdri vairuokys reizis atbrauce pi manis gostūs uz munu vactāva sātu Baļtinovā, i jim Latgolā ļūti patyka, patyka taisni tys latgaliskums. Kod jī jau 1989. goda novembrie apmeklieja Baļtinovu, tūreiz pi školys pyrmū reizi paciele sorkonboltsorkonū korūgu, un vairuoki runuotuoji oficialuos uzrunys saceja kūplatvīšu (na latgalīšu) volūdā, tod kursabīdri breinovuos, deļ kuo cylvāki lauzās i narunoj dzymtajā latgalīšu volūdā ” atmynās Imants.

Kod Imants Slišāns beidze augstškolu, atbrauce uz dzymtū Baltinovu, kur vuicēja un vuica geografeju, bet beidzamūs godus struodoj ari par školys direktoru. Ari šudiņ Baļtinovā skan dzeiva latgalīšu volūda — gon sadzeivē, gon pošvaļdeibā, gon uz īlys, gon bazneicā.

Latgaliskums – myusu pamats

Imants Slišāns uzsver, ka bez latgaliskuma nav dūmuojama myusu vierteibu sistema, kurys saknis rūdomys kotrā latgalīšu saimī. Myusu senču senči runovuši, dzīdovuši, dūmovuši latgaliski.

Kas ir patriotisms, sev i man vaicoj Imants. Parosti pījimts, ka ar patriotismu saistuos vaļsts himnys dzīduošona, cīna aplīcynuojums Breiveibys pīminekļam voi Bruoļu kopim, pacalti korūgi vaļsts svātkūs. Tys, prūtams, nav apstreidams, bet, kai uzsver Imants, patriotisms vyspyrms ir Tāvu zemis mīlesteiba (nu vuorda „patria”- tāvu zeme), i jam tei suokuos nu tāva sātys, nu muotis volūdys, nu vactāva kopa, nu babeņis austūs deču rokstim.

„Kai var byut patriots tys cylvāks, kas nu Latgolys ībraucs Reigā, i jam tī kauns ar ūtru latgalīti runuot latgaliski, voi ja jis apklust, kod jam pasoka, ka juo runā jiutams latgaliskais akcents. Uzskotu, ka nu poša latgalīša atkareigs, kai jū uzjam i saprūt pourejais pasauļs,” soka Imants.

Kai Imants Slišāns komentej myužeigūs streidus par tū, voi ir latgalīšu volūda vai dialekts? Vīna līta ir, kai tū runys formu nūsauc, ūtra līta, kaidys lītuošonys tīseibys tai roda. Pyrmuos Latvejis vaļsts laikā 1921. godā beja izdūti Ministru Kabineta nūteikumi par īriedņu īceļšonu Latgolā, i tī beja nūteikts, ka, pījamūt dorbā īriedni Latgolā, prīkšrūka juodūd tam, kurš zyna gon vītejūs apstuokļus, gon latgalīšu izlūksni. Taitod dorba tiergā tys beja svareigs nūsaciejums. Tymā pat godā beja ari pīnymti Ministru kabineta nūteikumi par latgalīšu izlūksnis lītuošonu. Nūteikumi paredzēja, ka latgalīšu izlūksni dreikst lītuot dokumentūs, īsnāgumūs, izkuortnēs u.c. Lai ari Ministru Kabineta nūteikumūs latgalīšu volūda beja nūsaukta par izlūksni, tūmār tai beja dūtys gondreiž taidys pošys tīseibys kai vaļsts volūdai, skaidroj Imants.

Šudiņ latgalīšu volūdu Latgolā nadreikstātu īrūbežuot ni vaļsts īstuodēs, ni kur cytur. Tūmār Imants Slišāns prognozej — ja tagad latgalīšu volūdu kaids grybātu īvīst školuos, tod byutu školuotuoju, vacuoku i pošu školānu protesti, ka tys bārnam traucātu konkuriet studejuos i dorba tiergā. Ja byus cyta sabīdreibys attīksme kūpumā, tod byus ari cyta attīksme školuos, — soka školys direktors. Pīmāram, juobyut vaļsts finansietim raidejumim latgalīšu volūdā vaļsts televizejā i vaļsts radejā, ar vaļsts atbolstu arī školā varātu īvīst vysmoz vīnu stundi nedelē, kur muocātu latgalīšu volūdu kontekstā ar latgalīšu kulturviesturi, literaturu, nūvoda geografeju (vītvuordim un tml.). Šūbreid školuos var izmontuot fakultatīvus voi interešu puļceņus, bet ja školā nimoz nabyus latgalīšu volūdys, tod jei lānom nūmiers, jo daudzuos saimēs ar bārnim vairs narunoj latgalīšu volūdā, atzeist Imants Slišāns.

Myusu dīnuos mes varam atsasaukt uz Vaļsts volūdys lykumu, kur skaidri i gaiši nūruodiets, ka ir latgalīšu rokstu volūda, un, ja kaids soka ka ir latgalīšu izlūksne, tod Imants skaidroj, ka ir Baļtinovys, Kuorsovys, Kolupa i cytys izlūksnis, kuru Latvejā ir vairuok kai 500, bet ja kaids grib lītuot terminu „latgalīšu dialekts”, tod otkon juoatguodynoj, ka ir augšzemnīku dialekts, kai tū atzeist volūdnīki.

Imants Slišāns Baļtinovys vydsškolys vacuokūs klašu školānim voda interešu puļceņu „Latgola – zeme, tauta, volūda”, lai jaunīšūs radeitu interesi par latgaliskū. Pīmāram, popularizej interneta muojis lopys, kas ir latgalīšu volūdā, stuosta, ka ir Latgolys radeja, kaidys latgaliskuos aktivitatis kur nūteik utt.. „Ar vacuokū klašu školānim divus godus braucem uz festivalu „Muzykys Skrytuļs”, bet pa ceļam bejom kulturviesturiskuos vītuos. Nautrānu pogostā pīstuojam Desetnīku kopūs, kur ir Andryva Jūrdža, Pītera Miglinīka i Pītera Jurciņa kops. Ībraucem Latgolys radejis birojā, bejom Jersikys piļskolnā, un nūslāgumā baudejam latgaliskū „Muzykys Skrytuli”. 2007. godā šymā festivalā uzastuoja ari Baļtinovys vydsškolānu grupa „DemY-eR”. Tod tū vysu salīkūt kūpā varbyut var radiet interesi par Latgolu, nūvoda volūdu, kulturu, viesturi i šudindīnu”, -soka Imants.

Lasietojam juozyna ari tys, ka Imants dorbojuos ari Baļtinovys amatīrteatrī „Palādas”, kuru voda i poša roksta lugys latgaliski Baļtinovys vydsškolys školuotuoja Anita Ločmele.

I. Slišāns cer, ka piec 8. marta Latgalīšu organizaceju kongresa latgalīši sasadarbuos, koordinies sovus pasuokumus, virzies kūpeigus projektus, vuordu sokūt – byus vīnuotuoki. Bet piec desmit godim Imants Slišāns Latgolu grybātu redziet kai nūvodu, kuram ir ari sova latgalīšu avīze, kur školuos ir atrosta vīta ari latgalīšu volūdai, dieļ tuo, ka jei kļyvusi par vierteibu, kuru atzeist gon poši latgalīši, gon vaļsts varas veiri, kai ari nu Latgolys īvālāti politiķi Reigā Saeimā bez baiļu aizstuov Latgolu.

Imants Slišāns Latgolys cylvākus mudynoj runuot latgaliski sātā i pošvaļdeibā, uz īlys i vysur Latgolā. Na veļti jis portalā www.munidraugi.lv īrakstiejs aicynuojumu: „Ja esi latgalīts, nasalauz, runoj latgaliski!”