HIV un atkarības kļūst arvien aktuālākas
Latgalē nevajadzētu zaudēt modrību
Pieredzē atkarību un HIV profilaksē dalījās Jēkabpils Sociālās pārvaldes direktors Juris Tužikovs. Jēkabpilī pērn atklāts Zemā sliekšņa centrs, kur var veikt asinsanalīzes HIV/AIDS, B un C hepatīta, kā arī sifilisa konstatēšanai, bet narkotiku lietotāji var apmainīt izlietotās šļirces. Latvijā ir 13 pilsētas, kurās darbojas HIV/AIDS profilakses punkti, Latgalē pagaidām tādu nav.
J. Tužikovs pastāstīja, ka mēnesī tiek apmainītas vismaz 500 izlietotās šļirces un šajā laikā 4–5 cilvēki esot atteikušies no narkotiku lietošanas. Šādi centri, protams, nespēj atrisināt tik globālu problēmu, toties esot labs profilakses veids, tāpēc izveidot šādus centrus tika ieteikts arī Latgales pašvaldībās.
AIDS profilakses centra vadītāja Inga Upmace pastāstīja, ka Latvijā HIV epidēmija sākusies 1997. gadā un ar katru gadu pieaugot inficēto skaits. prognozē, ka 2015. gadā Latvijā būs vismaz 6500 HIV inficēto. Kā liecinot statistika, lielākoties inficētie ir vīrieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, uzsvēra I. Upmace.
Lai gan Latgalē uz pārējās valsts fona problēma neesot tik draudīga, tomēr zaudēt modrību gan nevajadzētu. 2000. gadā galvenokārt inficēšanās notikusi intravenozo narkotiku lietošanas ceļā, bet pēdējos gados pieaug tendence saslimt seksuālu kontaktu laikā. Diemžēl no visiem Latvijas HIV inficētajiem apmēram 20 esot jaundzimušie, kas infekciju mantojuši no mātes, un galvenokārt tas skarot sociāli nelabvēlīgas ģimenes.
Daugavpils pašvaldība aizdomājās
Daugavpils kriminālpolicijas priekšnieks Romāns Melnis piekrita, ka šādi profilakses punkti ir vajadzīgi, taču par nožēlu ne visi narkomāni tajos meklē palīdzību, iespējams, baidoties nonākt policijas rokās. Viņš arī pauda pārliecību, ka daudz efektīvāka varētu būt piespiedu profilakse.
Juris Tužikovs atzina, ka centru apmeklētāji nonāk kopīgā bāzē, taču tā nevienam, izņemot centra darbinieku, nav pieejama, lai pasargātu šos cilvēkus. Galvenais šajā gadījumā esot sniegt palīdzību un mazināt infekciju izplatību. Īpašās vietās pilsētā (piemēram, krūmos) tiekot pat izvietotas plastmasas burkas, kurās narkomāni anonīmi var ievietot izlietotās šļirces un paņemt vietā turpat blakus noliktās sterilās šļirces. Šo apmaiņu koordinē profilakses centra darbiniece. I. Upmace vienu šādu ar izlietotām šļircēm piepildītu urnu demonstrēja klātesošajiem, taču atzina, ka īsti droša neesot.
Domes jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Ieva Teikmane ieteica šādas urnas novietot naktsklubos, kas esot viens no narkotiku perēkļiem, neskatoties uz policijas reidiem.
Daugavpils domes lietu pārvaldniece Helēna Soldatjonoka noliedza iespēju šādas plastmasas urnas izvietot Daugavpilī publiskās vietās, jo tam varētu būt daudz sliktākas sekas. Taču viņa izrādīja interesi par šāda centra izveidi pilsētā un atzina, ka tā nepieciešamība vēl būs jāpierāda domes deputātiem, kuri par šādiem jautājumiem diskutējot nelabprāt.
Rēzeknes SVA pārstāve atzina, ka pilsētā esot problemātiski atrast telpas šāda centra izveidei, jo nomniekiem nepatīkot telpu izmantošanas mērķis. Savukārt, I. Upmace pamācīja, ka šādiem mērķiem veiksmīgi tiekot izmantotas un pārbūvētas vecas katlu māju ēkas. Diemžēl narkotiku tirgus iet plašumā un tiek lēsts, ka Latvijā ik gadu narkotiku iegādei tiek izlietota summa valsts budžeta apmērā. Daugavpilī jaunatne lielākoties izvēlas pīpēt zālīti, kas esot modē un arī pa kabatai, taču lielā vairumā pilsētā ieplūst arī cita veida narkotikas. Jācer, ka šis apaļais galds rosinās arī reālu darbību, lai pasargātu iedzīvotājus no atkarību izplatības.