Es i mes

Anna Lucijanova pa laikam pīroksta kaidu dzejūli. Na oplom bīži. Bīžuok jei roksta taipat viņ vysu kū sovā kladē i školys saceriejumus. Cyti saceriejumi izadūd, cyti to nā. Par vīnu jei dabuoja desmitnīku, i poša cīši breinuojuos i beja prīceiga.
Jai niu ir 14 godu, jei vuicuos Nagļu pamatškolā. Vēļ nav izdūmuojuse – byus puordevieja, uorsts voi vēļ koč kas.
Annai pateik kuopt kūkūs i īt iz diskotekom, jei skaita daudz gruomotu i verās kinys, dauzuos pa uorīni ar draudzinem i īt gostūs da babys i dzeda.
Saceriejumus jei roksta latvyski, a dzejūļus, kū nabejs deļ seve i viestulis latgaliski.

Es i mes

Es i tu – anglis, latgalīts voi krīvs,
Mes dzeivojam draudzeigi.
Mes – Latvejā.
Vysi kai kaimini mes vīns ūtram paleidzam,
Lai gon naasam vīns ūtru nikod redziejuši,
Pat dzierdiejuši.
Es latgalīts, tu – krīvs.
Myusu sejā pazaruoda smaids –
Patīss smaids, eistyns smaids.
I tu maņ vaicoj: ‘Voi tev paleidzēt, draugs?”
Mes vysi kūpā tiksim puori vysom bādom.
Es i tu – anglis, latgalīts voi krīvs.

2008

Dzejūļs i dzīsme + Rudiņs

Daudz vuordu ir pasaceits, dūmu dūmuots,
Zīd vēļ i vēļ vuordu kruojums.
Es siežu, dūmoju, rokstu, dzīdu,
Jiutys vysys uorā laužās.
Ūzulim jau zeilis veidojās – dreiž atīs rudiņs.
Cīši izteiksmeigys, lelys zeilis. Dīvaini.
Saule speid arviņ rešuok. Jau muokūni skrīn.
Interesanti. Jā. Arviņ bīžuok tev vajag dūmuot, dareit.
Daudz, moz. Nazynu. Jā. Nā. Vēļ i vēļ.
Zaltojās zemnīku īsātī gryudi. Ari tys vēļ.
Īgrymstu puordūmuos. Kas mani sagaida vēļ?
Smejūs, rokstu, dzīdu i raudu. Voi tys var byut?
Maņ puori lidoj muokūni. Suopeigi, prīceigi, jūceigi.
Es nazynu, voi ir vārts beigt. Es vīnkuorši stuojūs.

2007