Dūmu pylni pogolmi / oktobris

Tai kai solts palyka uorā. I drupeit ari īškā. I pa televizoru nikuo naruoda. Puorsaāst navar. I vyspuor kaida veļ var byut gribiešona āst, ja nav laika i cukuru ībiert čajā i samaiseit. Nav laika aizluopeit prīškautu. Nav laika konservim.

Tys nūzeimej tik vīnu,
Dreiž juogrīž stuņdinīks par stundi vīnu.
Dreiž juošķir gruomota par lopu vīnu,
I juoroksta par jaunu dīnu.

Tys nūzeimej, ka myglu
Kaids vakar klusai puortaisie par solnu,
Kaids tymsu sarunuoj’ par kurlu sorgu,
Kam tagad atļuovi lai prosu?

Tys nūzeimej, ka mīgu
Var puordūt pīturā par latu vīnu
I vaicuot šoferi, voi dzer jis čaju,
Jis atsaceis: ”Kas tev par daļu!”

Tys nūzeimej, ka zini,
Par mani kotru nūslāpumu zini
I kotru nanūsauktū vuordu zini,
Lai iz prīšku kaitynuotu mani.

I tai es pīdzeivuoju sovu pyrmū sovaideibu. Tei beja zaļa i opola kai spieļu bumba. Reitūs jei mozguoja traukus, bet vokorūs kūpā ar mani kaseja nu sīnys kruosu. Sastdīnēs pastnīks man pīduovuoja tū puordūt. Es atsaceju. Svātdīnēs tū pošu dareja pīnuotovys uzraugs. Es atsaceju. Taidys lītys tai prostai napuordūt.

Pa pogolmu blandejuos kurmeiši, maklādami zīmys mīgam pīmāruotu gultys veļu. Jim es pašyudynuoju pučainus paladzeņus, kab jī par zīmu naaizmierstu, kai vosora izaver.
Cytā dīnā daguo nūjaukt siltumneicu, juo tomatu loksti jau suoce peliet i izdaleja specifisku smuordu. Poši augli jau seņ beja nūāsti, atlyka tikai uzrakt zemi.

Kotru trešū dīnu kaids garam ajūt dzili nūsapyute. Es padūmuoju, ka tys viejs, bet tod īraudzeju sevi: dzaltonūs gumejnīkūs. Maņ beja ari sumka. Paceļūt golvu ieraudzeju papeira lidmašynu. Momentā nūliemu nūskaidruot, ar kaidu uotrumu tei lidoj. Es sekuoju lidmašinai, bet tei īskrieja kaimiņa sātys dyuminīkā. Es tak tī naleišu! Man nav attīceiguos kvalifikacejis.

Pogrobu nūliemu kruosuot sorkonu. Tapetis lykuos puoruok duorgs prīks. Deļ kuo sorkonu? Deļ tuo, ka vakar īspīdu durovuos pādejū vosorys mušu, i jei pagiva tik īsadvest: ”Sorkons, sorkons…” Drūši viņ jei dūmuoja luksaforu pi fermys.
A pa izstaiguotu celeņu suoce tecēt nazkaids škidrums.
Paraudzeju – suolejs. Sekuoju urdzeņai i uzguoju ezeiti, kurš raud ryugtys osorys. Izaruodejuos, ka jis natyyka iz tiergu piec uobulim. Apsažālovu i izspraudu jam iz odotu treis skaistuokūs „boltūs dzydrūs”, kaidus varieju atrast sovā duorzā. Nu tuo laika es vairs namaneju takūšys urdzenis. Tod jau juos beja sasolušys. Kai ni kai minus divi ruoda gaisametrs.

Lūgūs jau īkuoru spuļdzeitis. Gadejumā, ja nakts tūmār pīnuoks. Elektriskais sildeituojs pagaidom ir dīmžāl vīneigais, kas mani fiziski sasylda. A ja tys nūjuks, tod ir vokors iz azara voi iz jebkurys citys iudinstilpnis.

Ja tosters izīs tehniskū apskati, praktiski vyss byus gotovs. Vēļ tikai aptīceņa juopapyldynoj ar briljantzaļū i puors puorsiejim. Šudiņ jau paspieju sasist papiedi. Labi, ka na sovu, a kurpis.

Tod es beidzūt tyku īškā budžetā. Navajadzeja uzruodeit sovaideibys aplīcynūšu dokumentu. Es nūsapyutu, nu, jau sevi atpazynu. Iz pierstu golim es īšmauču ustobā. Es zynuoju, kas dorams, deļ tuo nakavejūs ni breidi. Iz golda stuoveja konverts, tikai veļ bez zeimūga. Rūkrokstu atpazynu momentā. Tys beja datorroksts. Kompota burku nūlyku pa kreisi pi šapa. Peļu slozdu taipat. Datupu i sasliedžu vodus. Momentā īsadaga laternys iz īlys i reklamys stends. Nūsaprīcuoju par panuokumim, sasytu plaukstys. Tai kluseņai, lai nadzierdātu. Pajiemu tamburku i mudri nūtambureju aizkaram dzaltonu, rokstainu maleņu. Suoču kaseit kruosu. Apmatums kryta natycamai dreiž. Piec puors sekundem beja par vālu. Tu sakieri mani nu mugurpusis, cīši saspīdi plaukstu lūceitovys. Es pretuojūs i man tryuka gaisa. Es stenieju, bet tu saspīdi mani vēļ cīšuok. Es saceju, ka tai nagribieju, i osorys sleideja pa vaigim, tuoļuok gar koklu i sasasyuce apkaklī. Kod maņ nabeja vairs spāka pretuotīs, tu īspīdi maņ mutī kompetu. Momentā nūrymu. Pa tū laiku laternys jau puordaga i palyka tymss. Slozdā vēļ nabeja nivīnys pelis. Sīru es, prūtams, napaspieju īlikt. Tai kai tai man leidza pasajieme tikai kausātais sīrs.

Man puortryuka biļde. Tu saproti tū tod, kod muna golva tovam placam kliva par smogu.

Kod atvieru acs, tyvredzeigi manieju tevi stuovam pi lūga. Tu tambureji jaunu dzaltonu lampys abažuru i pa kreisi nu tevis stuoveja attaiseita kompota burka.

Tu pasagrīzi i saceji: ”Mmm, gords!”

/Agata/