Dūmu pylni pogolmi / juļs

Muns dzīsmu svātku pogolms

Kod es, tys ir, mes atbraucem, tu guoji ar melleņu jogurta trauceņu rūkuos un karūteiti. Tu nabeji tautu tārpā, es taipat. Bet man lykuos tai, it kai mes pyrms šaltis byutu grīzušīs dejā, juo tev beja pīsorkuse seja, man – aizruovusēs elpa.

Voi tev garšuoja vakareņu plovs? Man ļūti. Tik suleigs. Un čajs beja kai raizī – korsts, kai es. Tik tyvu sēdējam, vīns ūtram. Tik tyvu, ka varēja just, kai kumūss pa Tovu bareibys vodu nūsleid. Kotrs tovs čajis guļdzīns, sakustynuoja mani leidz treisom, un, ceļūtīs nu golda, mes sasaskriejom ar škeivim. Tik tyvu, juo Dzīsmu svātki ir tuveibys svātki.

Pa ceļam beji tu. Pa durovu šķierbu es īsavieru, lai puorsalīcynuotu, ka tev ir labi. Tu sēdēji, raudzējīs greidā, bet es sekundi vārovu tevi, tovus tautu dāla lynu motus, reita rosys kluotūs placus. Veļ drupeit, un es radzātu arī kumeleņu Tev pi suonim.

Pa koridoru tuolumā beja skotama breineiga pareizticeigūs bazneica – bolta, ar malnim tūrņim, kai pils, kai sapņu pils. Prīkšplānā autobusi, tik tyvu vīns ūtram, kai jau tys tuveibys svātkūs pīsanuokās, rūtuoti ūzūllopom, smilgom, uzrokstim, un puse nu tim beja man pazeistami.

Beja nuoveigi korsts. Lūgus atstuojam vaļā. Nivīns nakruoce. Dzērdējās, kai aizšvilpj trolejbusi. Tys pats pīcpadsmitais. Piļsātys kači, bolūži – slapanī bomži. Tepat koridorā kaulējuos. Beidzūt arī apklusa.

Pēkšņi tu nuoci. Atvēri durovys, un es jau guoju tev pretim. Spūžais dzintars sakteņā man apžilbinuoja acs un es īkrytu tovuos rūkuos.

Un mes doncuojom vysu nakti, un myusim muzyka spēlēja vysu nakti. Es otkon krytu, tu mani kieri, es krytu, tu kieri, es krytu un tod beidzūt arī tu.

Un mes nasacēlemēs augšā vysu nakti. Tovys rūkys sasapyna jūstā, munis kuojis – postolu aukluos.

Un es dzīduoju tev „Gaismeņa ausa,” kamēr tu lasēji vuordus nu munom lyupom. Un mes aizvērem acis kūpā un arī…

Nūskanēja telefona mūdinuotuojzvons, suoka čaukstēt guļammaisi, bet es rauduoju. Muns taututārps veļ arvīnu kūpš munys, tys ir, myusu atbraukšonys koruojās pi sīnis. Tovs arī.

„Mežaparks – Myusuparks”

/Agata/