Dūmu pylni pogolmi / augusts
Šudiņ nūkryta ari gruomota nu plaukta, „Apasionāta” par Ludviga van Bēthovena dzeivi. Dīzgon styprai sasytu kuoji, deļtuo ka komponista ‘smoguo dzeive’ pīsazemieja maņ iz lobuos kuojis. Pierksteņš palyka zyls, nuokušā dīnā dzaltons, tod violets. Maņ patyka vāruot šū kruosu maiņu.
Šudiņ nūkryta ari dakšeņa. Pi durovom zvons – gosts.
Šudiņ nūkryta ari temperatura. Sasacēle viejs, muokūni gubuos. Satymsa, un beidzūt atskaneja ilgi gaideituo šolkūņa. Pileite pēc pileitis, tyukstūšim, miļjonim, miljardim. Varaveiksna nūsalīce puor horyzontu.
Šudiņ nūkryta ari osora. Tei poša, kuru vakar nūreju.
Šudiņ nūkryta ari zvaigzne. Kai atbolss kritīņam skanieja īdūmuotu vēlēšonūs čuksti. Starp tim beja ari muns čuksts, muna vēlēšonuos.
Šudiņ nūkryta ari spīdīņs. Sareiba golva. Daguo atsaguļt. Cytaiž raibs gar acim.
Šudiņ nūkryta ari Rita, muna kaiminīne. Par laimi, nikas nupītns, daži sasytumi. Rita brauce nu veikala, ceļā gadejuos apbraukt bedri, bet naveiksmeigai.
Šudiņ nūkryta ari cenys. Deļ tuo steidzūs pierkt pīnu sovai meiluokajai debessmannai.
Šudiņ krissim ari mes. Breivajā kritīnī? Na, nā! Cīšajā kritīnī! Apsakersim i krissim!
/Agata/
Breivais kritīņs
Nu putnim sveicīņs
Pa ceļam guļdzīņs
Prīka svīdīņs
Viersā klusums
Zam kuojom uotrums
Voi es jau gotovs?
Kur izgaist sapruots?
Nav laika laikam
Kur paslēpt stuņdi
Nuok mīgs pa ceļam
Es gaidu sapni
Es lacu uorā
Nu visim murgim
Kas traucej breivi
Man gaisā īkrist
Man gaisā īkrist
Vīnam pazust
Tī bailes sasist
Un drūsmi sajust
Bet ar tevi man byut
Var tikai cīšais kritīns
Tys, kū sirds muna jiut
Ir tova vuorda saucīns
/Agata/