Drukys aizalīgums myusu dīnu Latvejā
Kab veicynuotu diskuseju par latgalīšu rokstu volūdu, sovā šudiņdīnys dīnrokstā vuords vuordā puorpubliceju avīzis “Rēzeknes Vēstis” redaktoris Mārys Nizinskys rokstu par latgalīšu rokstu volūdys reformu (Rēzeknes Vēstis, 2008. goda 12. juņs).Skumdynoj, ka cīnejamuo redaktore tai ari natyka izmontuojuse izdeveibu īsarast iz informativū seminaru, kū 2008. goda 17. junī Latgalīšu rokstu volūdys ortografejis komiseja reikuoja Rēzeknē sadarbeibā ar bīdreibu “Latgolys Studentu centrs” i Rēzeknis dūmis i Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibys atbolstu.
Seminars tyka reikuots, kab informeitu sabīdreibu par izstruoduotajom vīnuotuos ortografejis normom i par ortografejis komisejis padareitū.
Informeitam cylvākam, kas pats ir īraudziejs i izzynuojs, ir mozuok aizsprīdumu. Jis pats var dūmuot, sprīst i izlemt.
Ite īlīku saiti iz vītu, kur kotrs škārsteikla lītuotuojs var īsapazeit ar Latgalīšu ortografejis komisejis izstruoduotajim nūsacejumim.
Verīs ite
Iz informativū seminaru par myusu dīnu ortografeju organizatori aicynuoja īsarast latgalīšu inteligenci, medejus, školu, bīdreibu i Katuoļu bazneicys puorstuovus i vīnkuorši interesentus.
Iz seminaru beja īsaroduši i latgalīšu volūdnīki, i pošvaļdeibu puorstuovi, i izdevieji, i bazneickungi, i škoļnīki i studenti, i pensioneri, i cyti ļauds, kam ir svareiga latgalīšu rokstu volūdys nuokūtne.
Tok izaruod, ir gona cylvāku, kas sevi tur par sovys volūdys cīneituojim i sorgim, bet nasainteresej par volūdys normeišonys procesa aktualitatem.
Sok, kai beja pyrms godu symta, tai dzeivuosim i niule.
Tok ir vaicuojums, voi mes, myusu dīnu latgalīši, asam tīseigi turpynuot totalitarūs varu represejis pret sovu volūdu i ar vīglu rūku sovu ambiceju vuordā puortraukt rokstu volūdys normeišonu – iznycynuot Ontona Skrindys i Pītera Stroda īsuoktū dorbu?
Pastuov tys, kas izamaina.
Latgalīšu rokstu volūda ir dzeiva volūda i jei seņ ir peļniejuse, kab ar jū struoduotu zynuotnīki i izstruoduotu precizuokys volūdys normys.
Kai tū sovā laikā darēja P. Strods, sasaskarūt ar na mozu sabīdreibys pretesteibu.
Nu 1929. goda ir puorguojs daudz laika.
Kū kavēja Ulmaņa vīnuotuos vaļsts idejis i krīvu vaļdeibys sovjetizaceja, tū nadreikstam turpynuot mes poši. Latgalīši.
Grobu sovai volūdai mes varim sasist tik poši i tik mes poši varim jū apbierēt.
Taipat tik mes poši varim jū izceļt saulē.
Vaļsts volūdys lykumā ir īraksteits, ka vaļsts garantej latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.
Tok kas ir vaļsts?
Latgalīši garantej sovys volūdys saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu, izmontojūt tūs lykumūs ītvartūs mehanismus, kas tū atļaun, garantej i dora īspiejamu.
Tymā skaitā – cīnejūt cytu dorbu i pījemūt jūs padareitū.
Mes nadreikstam aizalīgt sovys raksteibys.
Ka cīnejam gruomotu puorraksteituojus, kas turpynuoja raksteibys tradiceju ari drukys aizlīguma laikā.
Ka cīnejam latgalīšu atmūdys darbinīkus, kas piec ilguo drukys aizlīguma dybynuoja avīzis, izdeve gruomotys, taisēja gramatikys, ortografejis nūsacejumus, vuordneicu.
Ka mes cīnejam sevi, sovu volūdu, juos viesturi i tīseibys dzeivuot i iz prīšku.
Volūdys normeišona ir ilgs i sarežgeits process, tok tys ir svareigi volūdys saglobuošonai i atteisteibai.
Ka mes nūlaissim rūkys i kotrs raksteisim pa sovam, ar kū byusim lobuoki par latgalīšu drukys aizlīdziejim?
Volūdys atteisteibai ir svareiga vīnuotu volūdys raksteibys normu izstruoduošona. Lai ūtrs saprostu, kū pyrmais gryb pasaceit. Lai pyrmais cīneitu, kū ūtrais soka. Lai trešajam nabyutu juoguodoj, kas tī pīraksteits.
Izveiduot vīnuotu latgalīšu rokstu volūdys ortografeju 2003. goda februarī rūsynuoja Latgolys Studentu centra organizātuo volūdnīku, goreidznīku, kulturys darbinīku i rakstnīku diskuseja. Juos laikā vysys pusis aplīcynuoja vajadzeibu piec vīnuotys latgalīšu pareizraksteibys.
Diskusejis rezultatā pi LR Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis tyka izveiduota Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja, kurys uzdavums beja pabeigt latgalīšu raksteibys reformu.
Komiseja dorbu suoka 2003. gada junī i struoduoja vairuok godu, raugūt rast kompromisu storp raksteibys tradiceju, volūdys normom, dzeivajom izlūksnem i īprīkšejūs ortografejis komiseju padareitū i īcerem.
Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi tyka pījamti LR Vaļsts volūdys centrā 2007. goda 28. septembrī i publicāti Latvijas Vēstneša 18. oktobrī.
Latgalīšu ortografejis komisejai beja div aizdavumi:
* saglobuot raksteibys tradiceju i P. Stroda nūstyprynuotuos raksteibys normys, īvārojūt juo ortografejis komisejis politiskūs īmesļu deļ napabeigtuos i narealizeituos raksteibys reformys,
* tyvynuot raksteibu dzeivajom latgalīšu izlūksnem, kab jimā atsaspūguļuotu tautys runa i jaunuokī volūdnīciskī pietiejumi.
„Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis izstruoduotī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi byuteibā ir Dr. phil. Pītera Stroda vadeituos komisejis napagiutuo dorba pabeigšona.
Kotra rokstu volūda ir kompromisa variants storp dzeivuos volūdys izlūksnem i rokstu volūdys tradiceju. Bet kompromiss ir vajadzeigs, lai latgalīšu rokstu volūdys lītuotuoju reiceibā byutu kūpeigys pareizraksteibys normys.
Dīvamžāļ ilgais ar aizlīgumim saisteitais puorruovums latgalīšu rokstu volūdys lītuojumā, kai ari nasakuortuotuo raksteiba nav bejuse labvieleiga volūdys atteisteibai.”
“Reformys pabeigšona beja napīcīšama, lai nūdrūšynuotu kvalitativu latgalīšu rokstu volūdys lītuojumu. Izstruoduotī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi ir baļsteiti Latgolys izlūkšņu pietejumūs.
Normu nūteikšonai ir apzynuoti dažaidu volūdys paruodeibu plašuoka lītuojuma areali, deļtuo vairuokūs gadīņūs nūsacejumūs teik pīļauti raksteibys normu varianti.”
Tai eisi pyrms informativuo seminara par myusu dīnu latgalīšu ortografeju rakstēja Latgalīšu ortografejis apakškomisejis prīšksādātuoja Dr. philol. A. Stafecka.
Latgalīšu rokstu volūdai ir ilga tradiceja, vaira kai 250 godu.
Tei jau seņ vaira nav dialekts voi izlūksne, a normeita rokstu volūda.
Tikai nu pošu latgalīšu ir atkareigs, voi jūs rokstu tradiceja byus dzeiva i piec 250 godu.
Voi tuolajā 2258. godā Latgolys bārni muocēs raksteit latgaliski.
A niu M. Nizinskys roksts.
“Pādejā laikā jyutami aktivizejušīs latgalīšu gramatikas pōrveidōtōji. Sovu teoriju propagandai jaunōs ortografijas autori i pīkritēji izmontoj vysas īspējas — radio, internetizdavumus, diskusiju klubus. Bet, lai cik mes mēginōtu saklauseit eistu, pōrlīcynūšu pamatōjumu tam, ka uz papeira jōmaterializej divskaņu izruna, atbiļdes nav. Vajag tōpēc, ka vajag. Tōpēc, ka tai runojam.
Dōrgī latgalīši! Pyrms īvīst raksteibā “muoja” i “muote”, varbyut vajadzātu pīpraseit divskaņu raksteišonu ari myusim visim vīnōtajā latvīšu volūdā: “uods”, “luogs” utt. Tei byutu loba īspēja dažam lobam asūšajam vai nōkušajam nu Latgolas uz Reigu aizbāgušajam zynōtnīkam nūpeļneit volūdas reformatora “kruoni”.
Asu grēceiga, bet dūmoju, un daudzi jo daudzi maņ pīkreit, ka vysa šei “uovekļu” īvīsšona tik teišam ir vīn atsevišku personu mēginōjums taidā veidā īīt vēsturē. Nav svareigi, iznōks voi naiznōks, pījems tauta voi napījems, bet mērkis ir likt par sevi runōt. Un teišam runoj. Tī, kas vaļsts naudas moku tur, nu itōs gramatikas reformas nikō nasaprūt, bet ej nu sazini, kū tī latgalīši tur cylojās. Var jau byut, ka jim tai vajag. Atbaļsteisim, lai otkon naklīdz, ka vaļdeiba līvus vairōk respektej nakai latgalīšus. Lyuk, taidā veidā dažim mōceitim veirim un sīvom pasaškir lelōkas īspējas tikt pi budžeta voi Eiropas naudas. Īspēja aizstōvēt taidu voi cytaidu zynōtnisku grādu.
“Ahā, redz, ka itai lītai ir atbolsts!” sasagiun jaunīši, studenti. Tai rūnās “uovekļu” linijas sekōtōji. Nu, studentus var saprast: jaunam cylvākam cīši gribīs byut originalam. Bāda tikai, ka nivīns nu jaunōs ortografijas īvīsējim un dedzeigīm atbaļsteitōjim tai ari nav pasacejis eisi un skaidri, kaids lobums Latgolai, latgalīšu volūdai nu vysas itōs putras.
Muns krystdāls, 11. klases skūlnīks Raivis, pazeistama Latgolas dzejnīka grōmotu izpētejis, vysus materializētūs divskaņus saskaitejis, atzyna: ja ītūs līkūs burtus izmastu, grōmota byutu par sešom lopom plōnōka, taitod ari lātōka un vīglōk losama. Tys ir pyrmais, bet na golvonais arguments pret līkim burtim raksteibā. Storp cytu, volūda, kuru mōksleigi nauzloboj, vīnmār ir racionala, vysu līkū izmat kai navajadzeigu.
Bet niu par vēļ vīnu argumentu. Naseņ beju tāva dzymtajōs mōjōs Viļakas pusē. Pi myusu cīma krysta maja beigōs parosti nūsaslādz pogosta maja dzīdōjumi. Sanōk sīvītes, vacas i jaunōkas, nu apleicīnes cīmim un, kas seviški pateikami, vad leidza bārnus, i mozōkus, i lelōkus. Itī bārni, paļdis Dīvam, ļūti skaisti losa lyugšonas un dzīsmes nu bazneicas grōmotom, kas ir Stroda gramatikā raksteitas. Poši izavuicejuši.
Pēc dzīdōšonas īdevu jaunajim vīnu dzejūļu grōmotu jaunajā raksteibā. Bārni nu sirds ceņtēs, bet tōļōk par pyrmū lopu natyka, atdeve grōmotu atpakaļ. Līkī burti traucej saprast dzeju. Tod kaida mērka dēļ mes reformejam tū, kas jau godu desmitūs tautā īgojis, tautas pījemts? Izjaukt vysu var vīgli, gryutōk nūjauktōs, saōrdeitōs mōjas vītā uzbyuvēt jaunu. Itymā faktā ir vīns mīrynōjums: lai kai mes vaidētu, ka volūda izzyud, asmu pōrlīcynōta: jei dzeivōs, par speiti dažaidim uzlobōtōjim, kuri pat pamatōt sovus uzlobōjumus eisti naspēj. Dzeivōs tōdēļ, ka jei Latgolā ir bazneicas volūda, ka nōkamajom paaudzem paliks grōmotas, kū izdūd Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, sekojūt profesora Stroda gramatikai.”
I nūbeigumā muns nūvieliejums.
Lai Jiusim vysim loba dīna i Jius skaiteitu daudz latgalīšu gruomotu, avīžu i škārsteikla rokstu!
Ka kaids navar puorskaiteit latgaliski raksteitū, juovaicoj, cik daudz tod jis skaita.
Ar analfabetismu nav juosalīlej.
Lai izadūd nūsorguot, saglobuot i atteisteit latgalīšu rokstu volūdu koč da 2258. goda!
