Delfi: Jaungada nakts vīzijas par reģionālo attīstību

Raidījums “Vecgada vakars ar Andiju Borgu” tika translēts TV satelīta bezmaksas kanālā, tiešraidē no Austrijas pilsētiņas Obervartas (www.oberwart.gv.at) starptautisko izstāžu halles, kurā pie visai pieticīgi klātiem galdiem bija pulcējušies vismaz 10000 šīs pilsētiņas un apkārtējo ciemu iedzīvotāji un viesi, bet uzstājās vismaz simts mākslinieku – pūtēju orķestri, kapelas, estrādes solisti, cirka vingrotāji.

Pēc vispieticīgākajām prognozēm, šo raidījumu televīzijā vēroja vismaz pāris miljoni cilvēku Austrijā, Šveicē, Vācijā un Ungārijā, kā arī daži desmiti tūkstošu īpatņu ārpus šīm valstīm. Kas tur sevišķs? Sevišķais ir tas, ka Obervartas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 6500 (!) cilvēku un tas liek aizdomāties par šodien joprojām tik aktuālajām tēmām – reģionālo attīstību, Latvijas tēla nešanu pasaulē un Latviju, nevis Rīgu, kā tūrisma zemi.

Skatoties šo pasākumu, radās patriotiska ilūzija – kā tas varētu izskatīties Latvijā. Aizveru acis un iedomājos – Ludzas starptautiskajā izstāžu zālē tiek rīkots Vecgada pasākums, kurā piedalās ne tikai ievērojama daļa Latgales iedzīvotāju, bet ar autobusiem un personīgajām automašīnām pa ātrgaitas maģistrāli Varšava – Rīga – Maskava ierodas rīdzinieki un Rīgas viesi. Uz pasākumu ierodas arī Rīgas S-bahn speciālais reiss Bolderāja – Ludza – Bolderāja. Pasākumu, protams, translē LTV1 satelīttelevīzijā, nekodētā veidā ar titriem angļu valodā (ideāli – ar titru izvēli angļu, vācu un franču valodās). Starp citu, tūrisma veicināšanai kaut ko līdzīgu šobrīd praktizē Rumānijas televīzija, informējot Eiropas cilvēkus par ievērojamākajām vietām un pasākumiem valstī.

Nesen ir uzcelta _{Arēna Rīga”, būvniecībai gatavojas Nacionālā bibliotēka, Rīgas koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs. Celtniecību organizējošā valsts aģentūra par savu moto ir izvēlējusies saukli} Rīga – Baltijas kultūras metropole”.

Jautājums ir: vai mums ir vajadzīga metropole/megapole?

Mums visiem ir zināms, kādas jau šodien ir problēmas ar transporta satiksmi Rīgā. Iespējams, ka šo problēmu būtu mazāk, ja likumu un noteikumu pieņēmēji, kas atļāva Pierīgas pļavās dažu gadu laikā uzbūvēt vismaz 250 ciematus un veicināja jaunu darbavietu radīšanu Rīgā, būtu iepriekš redzējuši jau pirms 12 gadiem uzņemto populārzinātnisko filmu ,,Megapole” un palasījuši speciālo literatūru par problēmām, kas notiek, ja vienu valsts pilsētu izveido par ūdensgalvu. Protams, ka līdz pasaules megapolēm vēl mums vēl ceļš ir ejams – Rīgā vidējā autotransporta plūsma vēl nav sasniegusi 9 km/h un kritiskais gaisa piesārņojums Rīgas centrā visai reti pārsniedz t.s. iedzīvotāju apziņošanas normas.

Bet varbūt neturpināsim iet šo ceļu un jaunajā gadā padomāsim, ko vēl varētu darīt lietas labā, lai transporta kustība 21.gs. Rīgā nesasniegtu 18.gs. pajūgu pārvietošanās ātrumu – 9 km/h? Kāda ir izeja? Pasaulē ir daudz pieredzes – gan pozitīvas, gan negatīvas. Bet tā jau ir atsevišķa tēma.

Pilnu raksta versiju lasiet: www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=19910967