Cyta Latgola II

Kai tī beja, kai nabeja… Kai byus, kai nabyus…. Bet pījimsim, ka niuļa ir kaids 21XX.gods. Daudz laika nūskriejs, daudz vaļdinīku nūsamainejs, daudz šmakovkys pītacynuots… tai jau ir „nikas nasabeidz i nikas nasuoknās nu jauna, vyss tikai turpynojās”. Varbyut myusim izadūs kūpeigim spākim sazeimeit, kaidys varātum byut latgalīša dūmys i puordūmys 22.godu symtā? Īspiejams tei byus pavysam cytaiduoka Latgola. Voi var byut, ka jei poša byus pavysam cytā vītā?

Situaceja taida

Atguodojit, ka niu ir 22.godu symts. Atsaļuovu tū vēļreiz pastuoseit, kab jius naaizmierstu ituo stuosta specifiku – iz prīšku mieginuošu puoruok bīžai nauzabuost ar atguodynuojumim par myusu kūpejū čudnū „ceļuošonu laikā”.

Zynu, ka pīlītojūt myusdīnu tehnologejis, jiusim itūs stuostus ir īspieja laseit laikā, kod itūs ryndu autors vēļ nabeja daže „īprojektāts” 😉 Deļ tam ari ceņsšūs jiusim vysu vīnkuoršim vuordim stuosteit, izlaižūt aprokstus par myusudīnu (tys ir, deļ jiusim jau nuokūtnis) modernajom tehnologejom. Ja gūdeigi, as pats na vysys nu jom saprūtu, bet tikai lītoju tik daudz, cik vajadzeibys prosa.

Vuordu sokūt, eisumā izstuosteišu, ka 21.godu symta beiguos latgalīši jau beja gondreiž pavysam pamatuši Latgolys teritoreji… Kur nu kurais pa pasauli rozskraidejs. Latvejis vaļsts koč i mieginova, bet tai i naspie izstruoduot pylnvierteigu planu, kai Latgolu atteisteit i kai latgalīšu volūdai iz prīšku byut. Nikas cyts naatlyka, kai pošim latgalīšim meklēt taisneibys pi Eiropys kungim. Tai nu tyka pīškierts finansejums latgalīšu reģiona izveiduošonai Spanejis austrumkrostā, itū zemi tai i nūsauce „Cyta Latgola”. Atseviškys programmys ītvorā teik veicynuota latgalīšu sapuļceišona, kab radeitu vidi volūdys i kuļturys saglobuošonai i atteisteibai. Deļ kam tys vyss nūteik Spanejā, a na Latvejā? Nu, redzit, daļu leidzfinansejuma beja juodūd ari vītejai vaļdeibai, a Latveja taidu pošu programmu suokuse latvīšu oficialuos volūdys i tradiceju sagluobšonai, deļ tam ūtrai programmai vairs naatlyka naudys. Gūdeigi sokūt, latvīšim (baltīšim) pošim tagad 22.godu symtā vēļ tragiskuoka situaceja na kai latgalīšim.

Nu, a Spaneja kai reize cīš gribie paleidzēt kaidai regionalai identitātei, it seviški deļ tam, kab pīruodeitu sovu navaineibu pi basku kuļturys pagaisšonys.

Ot itai, niu ar Eiropys i Spanejis vaļdeibys naudeni i sovu naatlaideibu i dzeivisprīku jou izaveidovuse i turpynoj atsateisteitīs „Cyta Latgola”. Ite jau dzeivojam gondreiž 100 tyukstušys ļaužu, leidz ar tū niu asom leluokais latgalīšu pulks, kas dzeivoj vīnā kūdūlā. Maņ personeigi nav zynoms, lai itik daudz latgalīšu kod na viņ cytā laikā byutu dzeivojuši vīnuvīt.
Tagad mes varam pasasmīt, ka vēļ tuolajā 2008.godā nabeja zynoms, cik latgalīšu dzeivoj Latgolā, nabeja ari zynoms, cik jūs vyspuor ir. Daži saceja, ka asūt ap 300 tyukstušim, cyti saceja, ka nav nivīna – i daļa taisneibys beja kai vīnim, tai ūtrim. Trokums nazkaids! Kai tai vyspuor varie byut?

Nuokamūs stuostus klausotēs Latgolys Radejā pa svātdiņom, voi gaidit, god LaKuGa.LV nūpublicēs.