Cuoleiši ir kluot!
Ap kaidom 4 stuņdem nu reita, cikom vēļ tymss, kai suoce grudinēt i leipinēt pamalē, tai da kaidu 5 stuņžu – vyss vīnuos boltuos gunīs. A nanūstuoj a ni iz šaļts. Div reizis nūgrauduoja tai, ka sirds pasalēce – gruovīņs reizē ar zibsni, až tepat pi sātys.
Pavysam cyta sajiuta naktī byut dzeraunis sātā, kas ir teirumu vydā i vīna poša stihejis prīškā. I nazyni, kur spers i kai spers. Apleik ducinej, laistuos dzeiva guņs, a tod kai graudoj, až lūgu stykli treis.
14. juļa vātra paguoja kaidu kilometru suonim. Nūguoze mežu, nūplēse jumtus.
Itys nagaiss ar aizavylka nazkur suonim, koč vīnu šaļti beja pavysam baileigai.
Taidā reizē aptver, kas ir i kas nav svareigs. Kurys montys ir tik vierteigys, kab juos salyktu sumkā pa rūkai. Dokumenti, kartenis, dators, vaci rūkroksti.
Nu reita izvedem gūvs. Linde i Mogona nikuo, a Vecei daguns gaisā i auss saslītys. Beistās pārkiuņa.
Vaca gūvs ir puse cylvāka. Vysu zyna. Kur meklēt runkuļu teirumu, kur augustā juomeklej bumbīri, kur var čupt vēļ kuo garšeiga. Zyna, ka juosabeist.
Apleik staigoj malni padebeši, maun pavysam zemli. Mygla to pasacēle i mudri aizguoja iz ceļa pusi nu meža. Niu nazkai pīrims, a pirmeņ zibsnis tai i nūstaiguoja nu dabasu iz zemi pamalē.
Kas zyna, kas vēļ juks. Sūlej parkiuni i až tornado, leitu i krusu. Niu navar saprast – vest gūvs iz tuolejū teirumu, kur vaira zuolis, voi pamest pi sātys.
Vystys naīt uorā nu klāva. Paād i lein atpakaļ loktā gulātu. Byus leits.
Perinei vakar ap pušdīņu laiku izaškēle div cuoli – vīns bolts, ūtrys bryuns. Niu navarim atsabreinuot – da laika vēļ vaira kai div sutkys, a itī jau sutku kai kluot. Ak jau siebrineica, dūdama ūlys, īdavuse aizparātys. Kur ta cytaiž byutu par 18 sutku jua cuoli.
Cyti vēļ grabinej pa ūlom, a uorā nalein. Perine runoj vīnā runuošonā, sauc uorā sovus bārnus.
Dzeiveibys breinums ir poša leluokuo mistereja. Beja ūlys, niu meiksti cuoleiši. I kur jī roduos, nu kurīnis?
Vysta laimeiga. Runoj ar sovim bārnim, kas jau izaškāluši, i gaida tūs, kas vēļ ūlā.
Redzēs, kas juks tuoļuok. Dīna vēļ gara.
Vokorā juokur pierts. Ak jau tod i byus pārkiuņs – kab natyktu iz pierti voi atpakaļ. Kai vysod. Dzeivei ir loba humora izjiuta. Vysod izdarēs pa sovam.
A byut byus. Nazkur tuolīnē staigoj i skaņ, koč padebeši bolti kai myglā, taidi dyumaini i kai apvuozti.
Siežu uorā zam plūmis, a elpuot nav kuo. Gaiss gryuts i až palāks. Tikkū kliepī īkryta plūme! Liļova i soldona, mmmm…
Bezdeleigys klāvā izvoduoja vakar bārnus, niu, sasādynuojušys iz elektreibys voda ustobys prīškā, baroj. Kai lidoj garom, tai bārnim reiklis vaļā, astis tric – bļaun, spuornus paplātuši. A asteitis vēļ taidys eisys i smīkleigys!
Pa nakti tāvs ar muoti savad vysus pīcus klāvā i pasādynoj iz voda pi lampys – tī taisni kircinej kai deļ jūs. Ap lampu grīžās myusenis, sytās ap bezdeleigom, a tuos tik losa nu sova kažuka – taidys pukteigys. Kai nā, nadūd gulātu!
Nikuo, piec nazcik dīnu nu itūs smīkleigūs bumbuleišu ar eisajom asteitem izaugs jaunys bezdeleigys. I napazeisi. Liduos kai zibsnis – vīgli i mudri.
Dreiži jau juolidoj prūm. Pi klāva ari treis ligzdenis – vīna jau izvoduota, divejuos vēļ čārc jaunuo paaudze. Pyrmais periejums, kas izaškēle vosorys suokuos, jau leli. Lidoj apleik i bīdej kači, a kas kačam bādys. Damīdz ar aci i sluoj tuoļuok. Niu korstumā guļ zam juoņūgu. Tam tože nav vīgli.
A kuo bezdeleigu!
Vysuos moluos dzīdoj, lidoj i taisa trādirīdi. Vacuos, jaunuos i mozeņuos.
Skaiti, ka ir četrys saimis, kotrā pa tāvam ar muoti, saīt ostonis. Kotrā saimē pa četri pīci bārnāki, saīt jau kūpā ostoņpadsmit i ostonis, divdesmit sešys. Vēļ reizi pa četri pīci bārnāki, kūpā četrudesmit četrys!
A kur vēļ tuos ligzdenis, kuo naasu īsavāruse!
Pīsieds pylns ūzuls i tūrkš vīnā bolsā.
Bet byus, byus pārkiuņs – bezdeleigys lidoj zemli, zemli. Pa pošu zemis viersu.
Kab koč nabyutu tik groznys kai naktī.
Varātu aizīt apsavārtu sieņu mežā, a taidā gryutā korstumā nasaceļ rūka. Siežu ānā i ādu plūmis, klausūs bezdeleigu koncertu i dūmoju – īt iz muorku mauduotūs i giutu zivu (ar rūkom, tys aids sporta veids – cīši labi relaksej) voi dasēst pi kaida kryuma palaseit ūgu.
Uobeli jau tože dreiži byus gotovi. Vosorys sorta izabeidze nazkura rudiņa vātruos. Niu juogaida, cikom saaugs jaunuos uobeļneicys. A pa tam juogaida rudiņa uobeļu. Vēļ paskuobi.
A tai i dzeivoju. Ustobā švaka zona, izguoju ar vysu datoru uorā i niu breinojūs, cik tys vyss ir jūceigai. Sēdēt teiklā zam plūmis i sēdēt teiklā.