Capti cibuļi, majs i raksteišonys azarts.

Saruna ar Ilzi Spergu, kas Latgolys Radejis „Čaja vokorā” gasteja iz reizis piec latgalīšu pareizraksteibys nūsaciejumim veļteituo seminara. Par volūdu sūlejom navaicuot, koč ari drupeit i itam tematam dasaskuorom, bet byuteibā saruna par pavasari i Ilzi tymā. Pylna verseja. Kab ir tai, kai dzeivē.

Īsuokumam – atmiņu kladis lopa:

Raksturoj sevi ar 3 lītvuordim: Dators, mašyna i es. Bet tys pādejais nav lītvuords. Tys vaira saistuos ar šudiņdīnys pasuokumu.
Dzeivis moto: Vīns varātu byut – trillom byut! Trillys ir taidi kustūni, kuri nazyna, kū jī gryb, daboj tū, kū nagryb, i tod ir laimeigi, ka nav dabuojušs, tū kū ir grybiejušs. I eisteneibā trilla ir tys pots, kas byut pa gaisu, pa viejam. Gaisa gruobeklis. Bet tai pozitivi.
Meiluokuo puče: Maja pučis!
Meiluokuo kruosa: Šudiņ sorkons i malns, bet vyspuor kū ni lobuok, kū ni strāšnuok, kū ni lobuok!

Meiluokais godalaiks: Majs.Tys pat nav godalaiks, bet konkrets laiks!
Veiksmeiguokais skaitlis: Nu eisteneibā vysu lobuokuos dīnys ir 13 pīktdīnis. Deļ tuo, ka tod nivīns nagaida, ka nūtyks kas lobs, bet, ka tai padūmoj, var lobuokūs lītu vaira atrost. Golvonais ir optimisms.
Meiluokuo dzīsme: Es gon naatguodoju, voi tys beja “Akvarium” voi kas, bet dzīsme “Stakani”. I tys vīnkuorši ir tys, ar kuru es parosti suocu struoduot. Jai taids pozitivs ritms. Saceisam tai – navar nūseidēt mīrā. Par kopeju lobuok.
Meiluokais dzīduotuojs voi grupa: Nav taidys. Es reizem klausūs tik čudnu muzyku, ka poša nasaprūtu, kas jū spēlej.

Pavasars ar stopeišonu

ČV: Tai kai mes zynom, ka Tu asi aktiva ceļuotuoja i bīži ari stopej, varbyut Tu tāņ varātu pastuosteit par kaidu interesnu nu pādejim atgadejumim?
Ilze: Nu sezona veļ nav atkluota.
ČV: Kai že tai? Jau majs!
Ilze: Nu kur ta munā vacumā! Vāga pamateigai īzasiļdeit. Es jau kotru godu dūmoju – nā, šūgod jau nu nā! Nu kū es tam šoperam saceišu – nabrauc pa tū jūslu, es lobuok zynu, kur braukt! A vot rudinī jau beja tai, ka maņ apnyka. Nu bierneņ – tod iz studejom brauc? Da, iz studejom. Tys nikas, ka es jau navaru saceit, ka braucu disertaceji nūdūt 🙂 I tod stuostu par tū, ka es vuicūs ūtrajā kursā, tik kotru reizi izdūmoju bakalaurūs filologūs voi biologūs, voi veļ nazyn kur!
ČV: I kū Tu vysu bīžuok tai asi studiejus?
Ilze: Nu maņ tai ruodīs tū pošu filologeju. Vysmoz mozuok dūmuot vāga. I kod pavaicoj kas Tu byusi, par kū Tu struoduosi, tod vysmoz zini, kaidys ir standaratbiļdis. Es jau nazynu par kū geograpi struodoj voi viesturnīki, teologi.
ČV: I par kū tod filologi struodoj? Kū tu parosti soki?
Ilze: Nu jī stuodoj par korektorim, redaktorim, i vysu, kur vajag dareit koč kū ar volūdu voi nadareit ar volūdu voi vīnkuorši vuiceit labi runuot.
ČV: Tod jau Tev stopeišonys laikā cīš daudzi stuosteni sasalasejušīs?
Ilze: Nu kai lai soka. Ļaunūs stuosteņu maņ nav, paļdis Dīvam, lobūs stuosteņu ir vaira. I koč voi tys vīns stuosteņs par napīpiļdeitū stopeišonu. Kod mes ar Ilonu nedelis golā, cereibu spuornuotys nu niu stopuosim, nu izapļuopuosim, izarunuosim, dvēseli atlaissim i vysu īspiejamū. Aizbraucem ar mikreņu tepat Rēzeknē da Pupulim voi Bekšim, kai jūs sauc, brauksim iz Viļņu! Nu vokors jau īt, nu pa ceļam, ak, jau mežā kur ta gulēsim, nu nikuo – peic trejom stundem mes bejom Viļņā.
ČV: Ar kū jius tik dreiži aizbrauceit? Ar autobusu beiguos?
Ilze: Nā, nā! Nu Moskovys Jis steidzēs iz sātu. Jis veļ apturēje, paieda pa ceļam, Nu taids navarieja saprost eisti, voi bandits voi bīzīs, voi vīnkuorši apsvīdeigs cylvāks! Bet lobs cylvāks. Jis stuosteja, ka jam pa Moskovu juobrauc i, ka tāņ tei bārnu spēle. Ka cylvāks ir Moskovu izbraucs, tod i eļnis nazabeist. Nu i tod mes aizbraucem iz tū pošu Viļņu. Izastaiguojem tī, sastdiņ aizbraucem iz Kauņu, ka jau tai var apjuot puspasauļa. Nu i Kauņā nūzastuojom – nu niu ta gon! Kas tī saguoja, svātdiņa laikam, agrā piecpušdīnā brauksam iz Rēzekni atpakaļ. Nu ta gon – gon jau kuojom nūīsam vysu celi nu i cikom mes tī platejomīs izbraukušs uorā nu pilsātys ar autobusu, cikom kū, apsastuojuos, tai i nasaprotom, jis beja krīvs voi vuocīts. Es ar jū runovu vuociski, izaruodeja, ka jis runoj ari krīviski, i tod beiguos jis myus aizvede iz Rēzekni. Nu ari treis stundis. I tai ari nasaguoja stopēt. Bet peic tom beja taida kai tukšuma sajiuta, ka nav eisti bejs.
ČV: Ka nav nūstuovātys 3 stundis, tod tei nav pa jiusim stopeišona?
Ilze: Nu navāga jau treis stuņdis!. Koč vai puorsasiestīs, koč pamaineit kū. Vot īsasiedīs kai autobusā i brauc. I veļ nadūd Dīvs ar Tevi narunoj! A veļ truokuok, ka runoj vysi. Pajam vīnā mašynā, vysu par tevi izprosa, ūtrā mašynā, vysu izprosa, trešā, catūrtā! Beiguos tu jau nikuo nazyni, kū tu gribi saceit, kū nagribi.
ČV: I tod tu beiguos studej geograpeju?
Ilze: Apmāram. Tod beiguos bez moz vai braucu peļnēt naudu.
ČV: A itymā godā? Ir plānā vys tik koč kur dūtīs?
Ilze: Nu tai maņ nazkaidys dažys konferencis, bet tys nasaskaita, ar stopim nabraukšu. Nā nu ir taidys kai cereibys, taidys kai gribeišonys, bet es pagaidom nasceišu.
ČV: Baiss, ka napīsapylda?
Ilze: Nā, varbyut pīsapylda i tai kai nagrybu. Dasasaceis kaids aizvest i tai!

Pavasars ar dzīduošonu

Piec naveiksmeiga miegynuojuma palaist dzīsmi, Ilze nūkomentej: Nu nikuo, poša nasadzīduošu.
ČV: Nā? A kai tev ir ar dzīduošonu? Dzīdi dušā voi nadzīdi?
Ilze: Dušā nā, bet vysu myužu dūmovu, ka es namuoku dzīduot. Paļdis munam muzykys školuotuojam, kurš ir daže Maltečkys vīnā kinā daže tycs! Kai Zigfrīds Miglenīks, Kazimira dāls. Tod itam cylvākam es varu pasceit cīš lelu paļdis! Es leidz 20 ar kapeikom godim dūmovu, ka es asu i glupa i namuoku dzīduot, i namuoceišu, bet izaruodeja, ka tik troki nav golu golā sovā meļdeņā i sovā bolsā var dzīduot kotrs i saguoja tai kai tymā pošā Sibirejā, Juoņa dīnā ir juodzīd lelam cylvāku boram, pat masom. I kai Sibirejā pascieja, ka ir atbraukuse grupa “Na-Na”. Tai kai nikod nazyni, par kū tevi nūsauks – muoki voi namuoki dzīduot, bet golvonais ir paraudzēt!

Pavasars ar raksteišonu

ČV: Tai kai myusim ir sadarbeiba ar LaKuGu, tod kotru nedeli juostuosta ari, kū tod Ilze tī ir pīdariejuse i pīrakstiejuse!
Ilze: Naboga jius!
ČV: Naboga mes! 🙂 Nu, bet taids vaicuojums – kai Tu vyspuor suoki ar tū raksteišonu? Labi, filologeja vīns, bet na vysi filologi roksta LaKuGā.
Ilze: Nu nui, tei taida atkareiba, na atkareiba. Nu jau tys ir aizguojs tai, ka es ari Dīnā rokstu, dīnys portalā www.diena.lv. Tī ir muns dīnroksts, voi kai saceitu blogs latgaliski. Dīnysgruomotys es vyspuor suoču raksteit, cik atguodoju sevi, taidā ziņā, ka maņ patyka raksteit. Es īzavuiceju raksteit mudruok na kai skaiteit. Tys tai absurdi skaņ. Es burtus zynuoju, bet es nazynuoju, kai jūs dabuot kūpā i mani tys eisti ari nainteresieja. Bet es izdūmuoju teikumu, pīmāram, kačs īt pa ceļu, tod es pascieju teikumu i mama soka: tāņ roksti K, nu es pīrokstu K, tāt A, nu es i A pīrokstu, nu i taidā veidā. Es jau navarieju puorskaiteit, kū es asu pīrakstiejus. Bet ar latgliskū ir daudz vieļuok i, prūtams, školā maņ beja klasis audzynuotuoja Veronika Revizore, i jei nazkū runuoja par latgalīšim, par Luoci… Bet tī kai peilei iudiņs tymūs godūs voi ta kaids tī klausejuos ostoitā deveitā klasē? Bet pošai par puorsteigumu nazkaidā kladē es atrodu, ka kaidys gruomotys nūsaukumu es asu plus minus latgaliski rakstiejus, bet daspīde mani pyrmajā kursā filologūs teiri najauši. Beja juoatrūn divi latvīšu rakstīni i jī ir juointervej. Tī beja taida kai anketa īdūta i vādzeja taiseit ar jim intervejis. Beja kaidi apmāram 40 voi 50 vaicuojumi voi tyci sapynim, voi tyci kam tī – nu vyss īspiejamīs, nu taidā stylā. Tys beja pa vosoru juoizdora, bet es tū vysu atlyku. Puorguoja vosora, i septembris tepat i baiss. Pyrmīs kurss beidzīs i ūtrs… tai baileigai.. Izdūmuoju, ka nazkas juodora. I tod maņ beja Ontona Kūkuoja telepons. Es nazynu deļ kuo i nu kurīns. Es jam pīzvanieju, pascieju, ka ir taida dzela i tod ar mamu i ar tāvu mes baucem da juo. Tāvs ar muoti palyka mašynā a es guoju meklēt Kūkuoju. Diktafons beja kasešu, tod jis gulieja šķiunī i nasaprota, kū nu juo gryb. Bej sīna laiks, pots vosorys korstums. Tod jis izleida, tod mes nazkū runovom par sapynim, nazkū es raudzieju saprost i vīnu vuordu sokūt tod beja leluokīs cyrks, kod izaruodeja, ka maņ tei interveja na tikai juodaboj, bet ari juoatšifrej, bet es ta nabeju padūmuojus par taidu seikumu, ka es tak kai cylvāks – latgaliski, ka runuoju, ta runuoju, naīšu tak es runuot latviski Nu i kū – daguoja raksteit latgaliski i filologejis fakultatē tymā momentā tys beja taids kai šoks taidā ziņā, ka tei pasnīdzieja, kas par tū atbiļdieja, pascieja, ka tū var tikai izskaidruot tikai ar troku raksturu i vyspuor kur koč kū taidu var īsadūmuot! Es veļ biļdis davīnuoju kluot, kur mes obi siežam pi casnāgu dūbis. Tī bej tys moments, ka es namuocieju raksteit vyspuor ni cik 97tuo goda vosorā, bet tāņ attaisūt es tai konstatieju, ka tī tuos pošys klaidys kas vysim, kas tāņ vuicuos rakstēt, nikas troks nav i taišni saguoja, ka tī es ari rakstieju ar divskani uo par tū, ka es nazynuoju, ka ir juoroksta ar garū ō i tod tys tai ari dabiski saguoja munā izlūksnē, bet ortografeji es dasavuicieju piec tom.
ČV: Suoki tikai iz jutūni…
Ilze: Prūtams, lai izakultūs cauri nu situacejis i lai maņ naīlyktu naīskaiteitu, lai laikam studejuos dabuotu divus kreditpunktus. Dabuoju.
ČV: I kai Tev tāņ? Tys ir vīnkuorši pīrosts regularai kotru dīnu pīraksteit? Voi bez tuo navar?
Ilze: Tī tys aizguoja taidā kai azartā. Voi es varu īzavuiceit latgaliski raksteit tai, ka maņ vaira nav atšķireibys voi es rokstu latviski voi latgaliski. Nu, ka nav juodūmoj, kū es tāt raksteišu, kuru burtu. Tys pots suokums par pareizraksteibu, bet piec tom jau par leksiku, ka nadūmuot – vīnmār, vysod koč kai tamleidzeigi, bet īkūpt sovu stilu, sovu volūdu – volūda jau naatīt poša, tei ir juoiztrenej. Nu tod maņ taids azarts bej i pakuopeniski ir tai, ka maņ patīseibā tīšom ir vīnolga, kai raksteit i cytu reizi ir tai, ka es dinysgruomotā elektroniski suocu viersrokstu uzrokstu latviski, tod es aizadūmoju i turpynoju latgaliski i pat napamonu, tikai piec tom konstateju, ka es asu puorguojuse najauši.
ČV: Kaidā volūdā Tu dūmoj?
Ilze: Nazynu. Tys ir tai – ka es dūmuos sasarunoju ar sevi, tod tys ir latgaliski. Reizem, ka es gribu sev morāli nūlaseit, apmāram – nu kai tu itai izdarieji, tod es tū sev latviski i veļ nazyn kai pasceišu, nu tys tai – distancej, kai taids didaktiskīs školys pajiemīns – nu viersa. Bet ar sunim, kačim, gūvem, zyrgim, vysim kustūnim, mozim bārnim es runoju latgaliski tod vysmoz zini, ka tys suņs naīkūss. Nu ar jū taidā gadīnī var sarunuot.

Pavasars ar Latgolu, stereotipim i turismu

ČV: Pauzeitī Ilze atkluoja, ka jī šudiņ ir izdariejušs veļ kaidu lobu dorbu latgalīšu volūdys popularizeišonys lobā. Nu tod pastuosti!
Ilze: Nu mes meklejom, kur te Rēzeknē var paēst. Apguojom taidu lelu, lelu rinči, pi vīna beja ekskurseja Allai, kas beja nu IZM (Izgleiteibys i zinuotnis ministreja). Paruodejom piļskolnu, veļ vysaidus monumentus i momentus i tod aizguojam da taidys latgalīšu vītys, kur viersrokstā ir “Mōls” voi “Muols”. Saguoja tai, ka saimineica ar beja taida atsauceiga latgalīte i tys beidzēs ar tū, ka mes puormejom iedīņkarti – iz prīšku tāņ var vaicuot iedīņkarti deļ latgalīšu. I tod īdūs taidu, kur byus buļbys, kur byus capti cibuļi, kur byus ozbora putra. Tī poši iedīni, kas tī ira, bet tī ir nūsaukti sovā volūdā.
ČV: Iedīņkarte byus tikai latgaliski, bet voi nabyus tai, ka veļ kaidi speciali iedīņi?
Ilze: Nu mes jau īrūsynuom, ka vāga studini ar batviņim i taidā stylā, kļockys kaidys
Tī jau ari pamatā ir latgalīšu iedīni. Smīkleigi, bet nu sovys pusis tys kuortejū reizi paruoda, ka ar sovu volūdu mes varim ari reklamēt sovu īstuodi, sovu vītu. Tei var byut ari preču zeime, turisma pīvylynuošonys veids par tū, ka es asu tū ari Kūrzemē redziejus – koč vai Kuldeigā krūgā kaidi interesni iedīņu nūsaukumi. Tod ir intriga atrost, kas tod tys eisti varātu byut. Es dūmoju, ka īraudzeis bīza putra ar škvarkom i captym cibulim byus interesna atrost – tī cibuļi ir uobeļi voi kas, bet tī izaruodīs ir tī poši seipuli tikai cytā izlūksnē. Ar itom lītom mes varim byut ari lapni, ka myusim ituos izlūksnis ir i, ka tik daudz vysaidu taidu interesnu vuordu.
ČV: Maņ, pīmāram, prīkšnīks. Jis pots nav nu Latgolys, bet jis ir par Latgolu i soka, ka latgalīši reizem varātu spēlēt turismā iz tim stereotipim, kas par jim ir. Nu par tim pošim – ka jī kuonuos ar syudainim mītim. Ka taisēt…
Ilze: … turnirs
ČV: Nui, specialai taiseit turnirus. Ziņ kai vysi brauktu viertīs!
Ilze: Navāg jau gluži syudainus mītus, bet varātu aizsargkostjumā
ČV: Voi vīnkuorši ar mītim…
Ilze:… koč vai ar mītim. Var ari, pīmāram, sporta spēlis sataiseit i piec tom vysus ar ozbora putru pabaruot.
ČV: Veļ varātu vīsneica, kurā nav elektreibys
Ilze: Nā, nu svāta līta – voi ta Latgolā ir elektreiba! I tys, ka Latgolys Radejis klauseituoji myusus dzierd! Vīnkuorši latgalīšim ir atteisteita telepateja. Jī sasazynojuos ar taidom jiutom sovā storpā, jim nav ni mobilūs teleponu, ni kuo jim nav.
ČV: Nui, taišni spēlēt iz vysim itim stereotipim
Ilze: Nu breineiga līta. Koč voi tymā pošā “Mōlā” tāņ byus dabojams sipisnīks i blīni ar sipisnīku. Es dūmoju, ka tys byus pīpraseits. Tei vīta ir pīteikūši sirsneiga. Tikpat labi mes varejom īīt jebkurā cytā vītā. Vīnkuorši sasagadeja tuo, ka tei saimineica daguoja kluotu, ka jei beja atsauceiga, ka i tī ļauds piec ortografejis seminara tymā momentā bej gotovi iz reizis koč kū dareit lītys lobā. ar atraktivitati. Mes izduovynuojom ari nūdrukuotūs ortografejis nūsaciejumus tai, ka tī, gaidūt iedīni, ar var puorskaiteit.

Tod zam beigu vieliejums Latgolys Radejis klauseituojim, kas našaubeigi ir ari LaKuGa’s skaiteituoji: Nu lai jiusim sātā vysod byutu elektreiba, sirdsmīrs, nikod natryuktu interneta, lai lobi runkuļi, batvini lai labi pazadūduos buļbas, i vyspuor lai jau vyss izadūd!