Bez vainys vaineigī 2

Tod nu tuo – kuortejū raizi nūsapeļneišu par sovu dūmu skaļu izsaceišonu. Navā vairs tī laiki, kod juosabeist kū dreikst runuot, kū nā, lai gon i niuļa navari byut drūšs, ka Tovu sarunu nanūsaklausa, Tevi nafiļmej.

Man jau kursa bīdri seņ soka: „Kuš, kuš, nasapluot vaira,” bet ka rūkys garys i – juoatzeist miele laikam tože, juosaplota ir, kū padareisi? 🙂

Šūreiz grybīs izsaceit sovu suopi par cītumu. Na jau tū, kur nūzīdznīki sied, bet gon navaineigī. I slyktuokajā gadejumā pat tīk pīsprīsti divpadsmit godi.

Sovu sūdu asu izcītuse vairuok voi mozuok bez lelim zaudiejumim. Prūtams, ja naskaita nalaimeigi pavadeitūs godus. Tuo, kuo beju uoreji paklauseigs bārns, narunuoju pretim i apzyneigi darieju tū, kū maņ lyka, pi maņa puoruok nasasieja… Jī jau nazynuoja, ka napacīteigi skaitu minotys, kod vyss beigsīs… I tuo laikam i gudruok beja, ka daudz sprāguosi, nūleidzynuos ar zemi.

Nateik īdūmuots, ka mozam bārnam gryuts nūsiedeit tū stuņdi, kod sirsneņa pylna, i mozuos kuojenis pošys gryb skrīt. Varbyut kurš i nūjauš, bet, kū padareisi, ka viersūtņa nasaprūt.
Varbyut tys izaklausa puordrūši, bet pasceišu, ka škola ir bārna – bierneibys porceituoja. Mozajam cylvākam byutu juoskrīn pa pļavu ar suneiti, juosaspieļej sātā, juobyun kūpā ar mamu i papu.

Kod veļ vairuok byus kūpā ar sovim meilajim? Bet nā, jam juoīt iz duorzeni, kur daudzi tuodu pošu gudrinīku, juosacīnuos par izdzeivuošonu (nu labi ite puorspileju), juoizcīna sova vīta grupā, napuortraukti juoīrūbežoj sevi, ruotnaj juoklausa vysi nūruodejumi. Labi, ka pasaveic i audzynuotuojs pa eistam ir bārnu mīļuotuojs. Juostruodoj ir vysim, naudeņa juopelnej, izavuiceit ar drusku vīgluok kuo dokteram, juristam, voi skripačam i sasastuoj augstškoluos meitinis, kam bārnu byušonys nimoz tik cīši i nainteresej.

Mama ar papu arī īsarokuši dorbā, ka tū bārnu tuo i juonūgryuž iz duorzeni, jū nav jau kur likt(!). Labi, ka veļ baba šod tod pajam pavakteit. Bārnu nūmīrynoj ar nūpierktu kompetu, vāluok unuceņš jau pīprosa šikaladu, mp3 atsakaņuotuoju, datoru i vāluok pat mašynu. Bet ļūbesteibys tak navā!

Īmatūt aci muoceibu standartā, it kuo „jā”, byutu tys, tys i tys juozyna. Bet puoruok daudzi vysaidys informacejis. Ir divi varianti: cīteigi vuiceitīs naapjādzūt ni reita ni vokora, voi, saprūtūt, cik tys tūmār ir gryušai, atmest vysam ar rūku. Starp cytu daudzi izavielej ūtrū variantu. Vāg lobus specialistus, nikuo nasoku, bet gūdeigi vuicūtīs nu reita da vokoram, cylvāks nabyus laimeigs. A nalaimeigs cylvāks byus nalaimeigs darbinīks i nu nalaimeiga darbinīki navar izīt laimeigs iznuokums…

Školā lej vysus piec vīnys formys, gondreiž kuo vāzeitis Leivuonu stiklinīkā. Bet cylvāki nimoz nav vīnuodi. Sovā laikā grybiejuos maņ kuodu glaznu izstuodi sataisiet, dzejis laseišonys vokoru sareikuot, bet nā – Pitagora teorema, trohajs, daktils, nukleīnskuobis, trigonometrija..

I kuortejū raizi teik veiduota bezjiuteiga naapmīrynuota jaunuo paaudze, nasoku, ka vysi, bet lela daļa. Pītryukst dūmu i dorbu par naradzamajom lītom, puoruok bīži teik aimiersts pats svareiguokais –jiutys, dvēsele i mīlesteiba.

Asi tuods, kuo asi i dori tū, kas pateikt, i tod Tu spiesi dzeivuot harmonejā ar sevi i cytim – sacie kuods gudrinīks, bet kuo dzīdoj Igo – „dzīvē viss ir savādāk…”

Pīļaunu dūmu, ka daļai muns saceitais nu nimoz napatyka, bet lai nu kuo tī byutu, nazkas tymā izgleiteibis sistēmā i cylvāku audzynuošonā eisti navā, voi na tai?

Jāgys daudz nu munom runom nabyus, bet koč pošam vīgluok palyka. A, mieginuot vīnam kū dareit ir bezjiezeigi. A varbyut i navāga i vyss ir kuorteibā? 21.godsimts – tak tuodi laiki…

p.s. par kū Latvejā tik moz atbolsta valdorfškolys?