Anna Briška zyna, ka juos bārni runuos latgalīšu volūdā

Ka vajadzātu pastuosteit, kaida ir Anna Briška, tod pyrmais raksturojums, kas īīt pruotā – Anna ir latgaliska nu papīžu da motu golu. “Latgales Laiks” Annai Briškai vaicoj par jai svareigū i golvonū Latgolā i pošys dzeivē.

Četrūs godūs zynova, kuo juorunoj latgaliski

Annai Briškai tuoleimī seņči guojuši nu latgaliskūs Gaļānu i Sakstagola, niule vacuomuote dzeivoj Saunys pogosta Prīkuļūs, a tāvs ar muoti i jaunuokuo muosa Ingrida dzeivoj Preiļūs i saimnīkoj Prīkuļūs izveiduotajā saimisteibā. Videjuo muosa Vita vosorā beigs studejis Reigā i sapņoj atsagrīzt i struoduot Latgolā. Preiļūs Anna dzymusi īvu zīdeišonys laikā pyrms 25 godu, beiguse Preiļu Vaļsts gimnazeju.

Jau četrūs godūs, sovā sātā Preiļūs runojūt latgaliski i dzieržūt latgalīšu volūdu, Anna zynova, kai juorunoj latgalīšu volūdā i ka latgalīšu volūda ir cytaiduoka kai latvīšu volūda – kur latvīši soka “ie”, tī latgalīšim ir “ī” i tt.

“Varbyut lykumsakareigi, ka piec školys veikšonys palyku par filologu,” soka Anna.

Anna Briška studēja Rēziknis Augstškolā, kur varēja apgiut latgalīšu volūdu, literaturu, folkloru, kulturu i viesturi. Augstškolā jei dorbovuos Studentu pošpuorvaļdē, kai ari latgalīšu studentu puļceņā. Pasasokūt Reziknis i puorejom Latgolys studentu kūpom Jelgovā i Reigā, izaveiduoja Latgolys Studentu centrs. 2002. godā Špoģūs Anna kūpā ar Jureiti (Juri Viļumu), Ilonu Zaicevu, Ilzi Spergu, Vaļdi Mičuli i cytim aktivistim reikova latgalīšu studentu i školuotuoju vosorys nūmetni “Vosoruošona”, i tod Anna “leidz kaulam” saprota, ka Latgolu i vysu latgaliskū jei gryb paturēt sirdī, rūkuos i dorbūs.

2004. godā Rēziknis Augstškola organizēja orienteišonuos spēlis “Kruoka” (Kroka), vokorā piec jūs Anna kūpā ar pošpuorvaļdis aktivistim reikova latgalīšu studentu kuozys, kab cytu augstškolu jaunīšim paruodeitu, cik bogotys ir latgalīšu tradicejis.

Annys latgaliskūs dorbu pyurs

Annys latgaliskūs dorbu pyurs kruojuos ari vāluokajūs godūs. Turpynovuos “Vosoruošonys”, Kuorsovā aizasuoce ari jaunīšu nūmetne “Atzolys”, kas Latgolys jaunīšus īdrūsynova ari pyrmajim leluokajim muzykalajim projektim (tymā laikā veidovuos “Bez PVN”, “Borowa MC” i cytys grupys).

Annai struodojūt kai breivpruoteigajai Rēziknis piļsātys Izgleiteibys puorvaļdē, tyka reikuota ari jaunīšu muzykaluo paruode “Manc Akorc”, kur pasaruodēja pyrmī latgalīšu popularuos muzykys osni.

2005. godā kūpā ar Guntu Mežuli, Juri Viļumu, Leiksnys jaunīšim i pogosta darbinīkim aizasuoce latgalīšu jaunuos muzykys festivala “Muzykys Skrytuļs” tradiceja.

Cikom Anna studēja, Valdis Labinskis suoce taiseit “Latgolys Radeju”. Jei 2005. goda rudinī muzejā “Kolnasāta” pīsadalēja kūpeigajā sarunā par tū, kuodai juobyut “Latgolys Radejai”. Vāluok Anna aizbrauce iz Pūleju, kur Poznaņā papyldynova zynuošonys filologejā. “Tī es saprotu, cik latgalīšu volūda ir bogota i interesna ari pourejai Eiropai. Izzynovu, ka pūļu filologi par latgalīšu volūdu i viesturi zyna vaira par mani. Eiropā ir seviški svareigi zynuot i saglobuot mozūs tautu i regionaluos volūdys,” uzsver Anna.

Kod atbrauce iz sātu, jei beidze augstškolu i suoce struoduot “Latgolys Radejā”, tī jei gatavēja i skaitēja zinis latgalīšu volūdā. Jei atguodoj: “Pusgods, kū pavadieju “Latgolys Radejā”, maņ deve lobu pīredzi i izduovynova breineigus draugus i dūmubīdrus, kurim ir svareiga Latgola. “Latgolys Radeja” Latgolys viesturē ir unikals nūtykums i lels liecīņs – vyss pasauļs niu var dzierdēt latgalīšu dzīsmis i volūdu.”

Piec tam Anna puorsacēle iz Daugovpili. Kai jei niule soka – Dīvs zyna, kurā vītā i kurā laikā cylvākam ir juobyut. Anna niu struodoj Daugovpiļs rajona kulturys nomā par kulturys menedžeri, jei ir sataisiejuse i jaunīšu folklorys kūpu “Dyrbyni”. Kūpa martā svinēja vīna goda jubileju i ir seviški atvārta i dalinīkim nu Daugovpiļs rajona pogostu.

Dyrbyns piec sovys byuteibys ir tys, kas navar mīreigi nūsēdēt uz vītys. Folklorys kūpa goda laikā ir koncertiejuse daudzuos vītos. Leluokais sasnīgums – Latgolys folklorys kūpu skatē dabuota ceļazeime iz Latvejis dzīšmusvātkim.

“Dyrbynūs” dzīd Anete, Agnese, Anita, Zelma, Kristaps, Matīss, Armands i Anna. Jī niule suoc apgiut Gunāra Igauņa taiseitūs muzykys instrumentu (ceitaru, kūklis, stabulis i c.) spēli, a Anna poša vuicuos spēlēt vijūli tradicionalajā manīrē, akademiskūs pamatus jei ir apgivuse Preiļu muzykys školā. “Dyrbyni” paralei autentiskajai folklorai kūp ari postfolkloru, paleigā jemūt gitaru, blokflautu, džambu. Jī dzīd Emila Melngaiļa, Artura Uškāna, Gunāra i Rasmys Igauņu pīrakstietuos teicieju dzīsmis i gryb īsavuiceit ari Vabalis pogosta etnografiskuo ansambļa “Vabalis” teicieju dzīsmis. Ir dūma braukt ekspedicejuos i pi cytu Latgolys teicieju. Kab saglobuotu i pavairuotu Latgolys kulturys vierteibys, 2007. goda rudinī Arturs i Inta Uškāni i Anna izveidova bīdreibu “Latgalīšu Etnokulturys centrs”, kas niule apvīnoj jau vaira par 20 dūmubīdru nu vysu Latgolys rajonu. Bīdreibys bīdri pavasarī i pa vosoru vuoks tuos latgaliskuos vierteibys, kas ir pošu sātā i saimē, kab rudinī ar jom īpazeistynotu jau plašuoku sabīdreibu, stuosta Anna. Jei pībylst, ka pyrma tuo vosorā nūtiks latgalīšu folklorys škola pīaugušajim, kab i jim byutu vareiba spēlēt latgalīšu tautys instrumentus, apgiut tradicionalūs omotus i dzīduošonu.Anna pārņ rudinī otkon suoce vuiceitīs, niule jau Daugovpiļs Universitatē storpkulturu attīceibys.

Anna vaineiga pi “Dabasu Durovu”

Annai Briškai najauši izadeve īsasaisteit vēļ vīnā projektā. 2006. goda suokuos Arņs Slobožanins i Sergejs Čakāns ar dūmubīdrim, taisūt jaunu latgalīšu muzykys grupu, pavaicova Annai, voi deļ sovys blicis dreikst aizajimt juos tulkuotuos dzīsmis “Dabasu Durovys” nūsaukumu (oriģināls ir Boba Dilana dzīsme “Knocking On Heavens Door”). Tai Anna tyka par grupys “Dabasu Durovys” krystamuoti i piečuok, 2007. goda vosorā, i par lītu beideituoju.

“Jī ir cīši breineigi cylvāki: Arņs, Sergejs, ari Egils Kulmaņs, Vitalejs Andruškevičs i Juoņs Veliks, ar jm ir interesantai struduot kūpā”. Grupa koncertiejuse daudzuos vītuos Latgolā, ari Reigys klubūs, veiksmeigi pīsadaliejuse konkursūs. Grupa sadarbeibā ar “Latgolys Producentu grupu” mierktīceigai struodoj pi sova muzykys albuma izdūšonys, kū atbaļstēja Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa,” soka Anna.

Juopasoka ari, ka bīdreiba “Latgolys Producentu grupa” ir jauns latgalīšu projekts, juo iniciators ir Guntis Rasims, tautā pazeistams kai “Latgolys Radejis” dīdžejs i grupys “Bez PVN” muzykants DaGunči.

Kod vaicovu par reitdīnys planim, Anna atsoka, ka doramuo byus gona vysmoz 100 godu iz prīšku. Vīnu gon jei zyna – juos bārni runuos latgalīšu volūdā.