Bez tēmas 

2 sinjoritys nu Latgolys Spānejā

Piedejuos dīnuos laukūs pi vacuosmuotis kraunu molku i breivajūs breižūs dūdūs „Marko Polo breinumainajūs ceļuojumūs”, vīnvuordsokūt – atsapyušu. Tikai eisti nav skaidreibys nu kuo. Moš nu vysim tim maja piedejū nedeļu satraucūšajim nūtykumim – vysnūtaļ nūpītnom dzelom, kurom pa vydu voi dreižuok – soldajā iedīnī gadejuos ari kuortejuo papluovuošona pa svešom zemem i pīdzeivuojumi 🙂 Ir daguojs eistīs breids, kab turātu dūtū sūlejumu i daleitūs īspaidūs.
Taitod izpaliks stuosts „uzraksteit bakalauru 13 dīnuos”, kurš da gola puorsavērte realitatis šovā „uzraksteit BD 5 dīnuos (dīnnaktīs)”…


Pirmudiņ 26. majā piec:

  • nazcik nagulātom naktim,
  • breineigom Annys dzimšonys dīnys svineibom Berķenelē 25. majā,
  • nagulātys nakts,
  • pasnīdzieja zvona sajimšonys 2 naktī,
  • drukuošonai leidz izmysumam i kuortejam saullāktam,
  • tyvuokūs cylvāku atbolsta, uzmundrynuojuma, paleidzeibys sajimšonys (mylzu paļdis mamai i Elīnai!),
  • printiešonai, dorba īsīšonai,
  • braukšonai iz Reigu,
  • konstatiešonai, ka dorbam lopys kreit uorā, i situacejis lobuošonys „copy general” i „copy pro”,
  • i gols golā BD nūdūšonys,

13:30 kūpā ar Elīnu, kura ir ituo braucīņa idejis autore i lidmašynys bilešu saguoduotuoja, sagaidu 22a busu. Tymā myusus sagaida pyrmais puorbaudejums – īkuopt transportā, kod tymā spīžās vasala klase seikūs :@.

Eistys puorlīceibys, ka tiksim lidūstā laikā, nav leidz breižam, kod veiksmeigai izeimam drūšeibys kontroli.

Sageidejus pasaceļšonu, momentā atlyustu. Puoris reizis paveru acs – nikuo interesna – atlyuztu otkon. Lidmašynu kuorteigai nūkrota – pasamūstu i izbreineita konstateju, ka asom jau nūsalaiduš Skavsta lidūstā Zvīdrejī.

Bet Zvīdreja itamā braucīnī nav myusu golamierkis. Mes mierkejam iz Spāneju – Madridi. Tū dūmojam sasnīgt ar 3 liduojumim Reiga – Stokholma(Skavsta) – Paris (Beauvais) – Madrid (Barajas). Taipoš ari atpakaļ…

Nuokūšais liduojums iz Franceju myusim tikai nuokušuos dīnys agrā reitā. Braucam iz tivejū piļsieteņu Nyköping. Tei ir apmāram 10 km attuolumā. (Asmu bejus tī jau īprīkš, kod braucem nu konferencis Vuocejā ar Annu 8) ). Gaidūt busu, daīt latvīši i maņ angliski nūprosa, cik moksoj biļete. Pasoku, ka jī var runuot ari latviski, i pastuostu. Kod izkuopam nu busa piļsieteņā, jī prosa iz kuru pusi ir ūsta i es, daudz nadūmuodama, ari paruodu vierzīni, koč poša tymā ūstā naasmu bejus… sprīžūt piec uzroksta iz T-krakla, jī ir buruotuoji nu Latvejis.

Atrūnam „Systembolaget”, pajamam pa zvīdru aleņam, aizeimam iz vīnu nu, munupruot, lobuokajom vītom mīstā – lelu klinšu bluču, kuram augšā nazkaids mistisks, sorkonys tūrneits, i atzeimejam BD nūdūšonys faktu i jauna ceļuojuma suokumu. Izstaigojam lobuokuos Nyköpingys vītys, upeitis molā uzeimam cereņus i atrūnam daudz laimeišu – tai ka asom ari aizāduš :D, baudom nasteidzeigū piļsieteņu, tū, ka vysys mašynys jau pa gobolu sasabremzej, kod asom guojieju puorejis tyvumā… Kod saule nūrītiejus – vysa pamale breineigai īsakruosojus (Zvīdrejai rakstureiga paruodeiba) – , mes dūdamīs iz lidūstu. Īsakuortojam īsačekuošonys zalā iz meikstim krāslim. Nūvītojam tūs garā rindā pi lūga ar atzveltni iz puorejū zalu, i īsakuortojam sovūs guļammaisūs. Navaru syudzētīs – guļu labi :).

Ap kaidim 5 reitā pasamūstu nu tuo, ka nazkas tai kai puorsalīc puori. Tys ir apsorgs, kurš soka: „It’s time to wake up!”. Mūdynoju Elīnu, obys taidys nikaidys. Savuocam montys, salīkam krāslus pa vītom i dūdamīs WC vierzīnī, kur vēļ nazkaids darbinīks myusus tai kai biki aiztur i prosa iz kurīni mes dūdamīs, es jam tai ari pasoku, ka iz WC, jis nasalīk mīrā iz nazkū vēļ nazkaidri vaicoj, Elīna izaruoda apkiereiguoka – apskaidroj, ka mes iz Parīzi liduot taisomīs. Itaida atbiļde jam der, varam dūtīs tuoļuok. Drupeit izabeistu nu cylvāka, kurš verās pretī nu spīgeļa (sick).

Aizāduš mozys reitiškys, dūdamīs iz drūšeibys kontroli i īkuopšonu. Reiss kavejās. Lidmašynā cīši dreiži atlyuztu. Ik pa laikam pilots nazkū parunoj, sadzierdu tū, ka golapunktā ir mygla, kuru īspiejams dreiž saule izklīdēs. Tyvojās jau nūsalaišona. Pilots stosta, ka Lillis lidūsta atsarūn kaidus 140-150 km iz Z i 2 h braucīņa attuolumā nu Beauvais. Pasaveru iz Elīnu – jei ari ir naizpratnē – mes takš zynom, ka nu lidūstys iz Beauvais var ar kuojom aizīt (fool). Nūsalaižam – soku Elīnai, ka pārn tei lidūsta taida kai mozuoka beja i na tik kruta. Piec nūstuošonys pilots paziņoj, ka pagaidom lidūsta naasūt gotova myusus uzjimt, ka varam lītot sovus mobilūs itt., ka byušūt juopagaida kaidys minotys 20 i ka tys asūt myusu drūšeibys lobā. Eimūt pa stykla i tārauda modernū byuvi arviņ vaira rūnās sajiuta, ka nazkas toč nav eisti tai kai vāga… laikam obejis asom tū svareiguokū info nūguliejuš, tūtīs tāņ mīga vairs nav nivīnā acī. Bareņam nu myusu lidmašynys stjuarte skaidroj, kai tikt uz autobusu. Kod mes prosom, kas par dzelu, par kū mes naasom eistajā lidūstā, voi vokorā byus liduojums tuoļuok, dāmeite navar nikuo jiedzeiga atbiļdēt, tik ka ryanair nu iteinis nalidoj. Dūdamīs iz busu. Vīns jau ir pylns, nuokušais piec 20 minotom. Īsakuortojam zuoleitē iz guļammaisim i konstatejam, ka pīdzeivuojumi ir suokušīs :).

Nu Lindys uzzynom, ka visi reisi nu Beauvais lidūstys leidz pušdiņlaikam ir atcalti, a tī, kas liduojuši leidz pušdiņlaikam iz Beauvais, ir nūvirzeiti iz cytom lidūstom. Labi, ka leidz nuokušajam liduojumam myusim gona laika, prīcojūs par puorbraucīni pa Franceju. Suokumā ar azartu verūs apleicejā ainavā, ceļa moluos „ugunssuortim” zīdim zīd mežrūzeitis i cyti kryumi cytuos kruosuos. Tūmār piec kaida laika braucīņs pa vīnmuļū autobāni ir pīsagrīzs i es aizmīgu.

Piec 2h teikom nūguoduotys Beauvais lidūstā, kurā volda nelels bardaks – daudz tautys, kur nu kurīs atrads vīteņu pīsamest… uorā leist 🙁

Kod uzzynam, kai tikt ar busu iz Beauvais, izaruoda, ka juogaida vēļ stuņde…

Beauvais ari itūgod prīcej ar sovim rūžu kryumim, sakūptajim duorzim. Aizeimam iz vītejū katedrali, kuru pošlaik remontej. Arhitektura atguodynoj Parīzis Dīvmuotis katedrali. Vacpiļsātā dominej senys pildrežģu muojenis.

Vīnā taidā mozā skaistā īleņā atrūnam kopejneicu, kurai gaļdeni ir ari uorā. Kamer grūzamīs i dūmojam – byut voi nabyut, izīt saiminīks i suok ar myusim franciski runuot. Sasaprūtam tik tuoļ, ka nasaprūtam. Jis pasauc vīnu nu īškys, kurš runoj angliski i apskaidroj myusim kuorteibu. Byušūt drupeit juopagaida, kamer izaceps maize, tod varēsim salikt īškā vysu, kū gribēsim – salātys, gurķus, tomātus, gali, sīru itt. Paiedīņs saīt gords i sāteigs. Myusim kai jau uorzemneicom paprosa nu kurīnis asom. Ā, ak nu Latvejis… koč myusim jau ar reizi tūp skaidrys, ka jī nasaprūt, paskaidrojam – pi Baltejis jiurys. Tod dupeit skaidruoks jim kliust. Myusu tulks piec breiža myusim pasoka, ka jam iz breidi juoaizīt – juopajam meitys nu školys. Piec minotom 15 ir atpakaļ. Dzierdam kai jis sastuosta meitom, ka mes nu LV pi Baltejis jiurys. Meitinis reakceja – aiz breinumim mute atsaver.
Dūdamīs atpakaļ iz lidūstu, buss myusim vajadzeigajā laikā naīt – eimam kuojom. Leits ir mitiejīs. Pa ceļam veikalā pajamam pa olam. Eimūt i vārojūt apleicīni, atmiņā ataust, kai tys vyss izavēre pyrms goda… suoc leit leits, nūsabiļdzikojam pi sovaidajom laternom i dūdamīs iz prīšku – izeimam pa vysaidim krustuojumim i atrūnam eistū ceļu iz lidūstu. No beidzās guojieju celeņš i mes, gribādamys kai lobuok – natraucejam satiksmi i eimam pa ceļa molu –, pamateigai īstīgam muolainūs dubļūs. Izeimūt iz zuoleitis, pretim autosalonam, teiram kuojis i apavus slapņajā zuolē. Garom braucūšuos mašynys taurej, šoperi verās. Nateiruos kuojys i apavi, leits, fakts, ka asom samierkuš nav vīneiguo bāda – ir čābeigai ari ar laiku!

Drupeit nūsateirejuš i pībeiguš olus nūlemjam, ka juostopej. Uzeimam iz bremziešonys jūslys, paceļu rūku i apsastuoj 1. mašyna – jauns puiss. Pasoku: „Bonjour! Airport Tille!?”. Jis nazkū iz tū atbiļd, bet es nasaprūtu. Moš angliski? Nui, drupeit. Saprūtu, ka vyss kuorteibā, siežamīs vydā. Teikam nūguoduotys pi pošys lidūstys. 🙂

Atsakuortoj paguojušuo goda scenarijs – ījamam lidūstys WC – mozgojam apavus, kuojis, žuovejam drēbis, guļammaisus. Laikam īnasam ari pa kaidai skurdrai, a moš tuos vēļ nu paguojušuo gods?! 😀 Savadūt sevi i montys kuorteibā, laiks paīt namonūt… montys ir daudz moz izkaltātys i dreižā tempā dūdamīs iz drūšeibys kontroli, kur darbineica iz myusu „check’n’ go” izprintātajom lopom uzlīk sovu parokstu.

Lidmašyna pasaceļ i kamer izbrauc cauri, nu zemis vārojūt, škītami palākajim, muokulim, kuri nu augšys izaver kai meiksi i bolti dyunu matrači, vāroju Franceju i Beauvais apleicīni nu „putna liduojuma”. Lidojūt viers muokulim tūmār cīši dreiž palīk garlaiceigai i es aizmīgu. Elīnai gon nav pasaveics – jai blokus atsasādus kaida korstašneiguo spāņu čikita sasasmaržuojus na pa knapū, runojās ar sovom braucīņa bīdrenem, kurys siež puori ejai, i ik pa laikam jai īboksta.

Piec kaida laika pasamūstu i skots aiz lūga pateikamai puorsteidz. Asom īliduojuši starp divim muokūņu leicīnim. Skots patīsi līk elpai aizaraut! Saule vītom izalauž caruri augšejim muokūnim, izgaismoj tuoļuokūs muokūņus fantastiskuos kruosuos. Vyspuor jau tū ir cīši gryuts vuordim apraksteit – tys vnk ir juoradz!

Laižamīs tuoļuok i zamuok. Cauri apakšejim muokuļim vītom cauri speid Pireneju kolni. Vītom tī ir klinšaini, vītom tūs rūtoj bolti, leiklūčaini serpentini, pa kaidam azaram… laižamīs lejuok i šķīt, ka lidojam pa īleju i augsuokuos viersūtnis ir augšuok par myusim. I tod acs jau var saredzēt Madridi. Čerti dabasuskruopi ar sovu īspaideigū augstumu īvārojamai pasaceļ viers puorejuos piļsātys apbyuvis. Lidūsta jau nu augšys izaver lela. Vyzmoz itūreiz Ryanair lidoj iz lidūstu, kas atsarūn pi pošys piļsātys.

Nūsalalaižam, lidmašyna vēļ lobu gobolu brauc pa zemi leidz eistajam terminalam. Saule jau gondreiž nūrītiejus. Var redzēt skrejceļa suokumu – pi horizonta kaidi pīci guņu puori – lidmašynys, kurys gatavojās nūsalaist – atguodoju, ka kkas taids ir radzāts Holivudys kinuos.

MADRIDE – tyukstūš strūklaku piļsāta

I tai ūtardiņis, 27. maja vokorā pilots paziņoj, ka asom Madridis Barajys lidūstys 1. terminalā. Jau Francejis lidūstā nūpierkom Madridis karti i īčekuojom, kaidys lidūstys ir leluos piļsātys apleicīnī. Asom atbraukuš iz golvonū lidūstu.

Izeimam pa garim koridori, kamer teikam vēļ leluokā i garuokā koridorī i atrūnam tī info centru. Radzam, pa lelajim lūgim, ka uorā ir jau pavysam tymss. Daboju Madridis metro shemu i nu darbineicom raugu nūskaidruot par transporta sistemu. Pozitivi puorsteidz fakts, ka lidūsta ir savīnuota ar puorejuos piļsātys metro sistemu. Suokās vēļ vīns varon garš „puorguojīņs” pa garim koridorim, braucūšojom lentom i kuopnem iz metro staceju.
Tyvojūtīs metro stacejai myusus puorsteidz vīna sīna, kur ar mirguļojūšu gaismeņu paleidzeibu panuokts takūša iudiņa efekts. Metro biļetis var nūpierkt automatūs. Ārtai. Ar vīnu biļetei varam braukuot pa pazemi krustom škārsom – kamer izejam vierszemē. Nu lidūstys braucam ar jaunu metro vagoneņu, nuokušais ir drupeit vacuoks, bet vysleidza cīši lobā stuovūklī.

Elīna ir sarunuojus naktsmuojis caur „couchsurfing” (slāptuo reklama 😀 ). Veiksmeigai teikam leidz eistajai (nuokušajai aiz „Estrellys”;) ) metro stacejai i atrūnam laukumu, kura tyvumā ir naktsmuojys. Pa ceļam īraugam miļzeigu stoletnīku – tys ir apmāram metru augsts :O! Bet vajadzeiguo īleņa nav atzeimuota kartē :(. Paeimam iz vīnu, iz ūtru pusi – nikuo. Ir jau galeigi vāls i tymss. Iz myusu pusi īt vīns jauns puiss. Dūdamīs kluot ar karti, i adresi. Puiss labi runoj angliski, tiemej kartē, bet nasaprūt. Garum īt pavacs spāņu onkuļs, kuram jaunais puiss prosa padūma. Onkuļs zyna i pastosta spāniski, a puiss puormej iz angļu volūdu. Eimam kai myusim īstuosteits. Taču dreiž atsatūpam daudzstuovu sātu pogolmūs. Nasaprūtam iz kuru pusi niu. Īraugam vēļ cylvākus i dūdamīs pi jūs. Kuortejū reizi prīcej tys, ka varam sasazynuot angliski :). Myusim teik īruodeits eistais vierzīņs i piec breiža jau asom pi eistuos sātys i eistuos kuopņutelpys durovom.

Izīt saiminīks Pablo, sasasveicynūt sasabučojam iz vaigim pa spāņu paradumom. Myusim teik īruodeita vīna ustoba ar lelu gultu. Pavysam dzeivūklī ir treis ustobys. Sīnys ir apmastys ar nadaudz raupju apmatumu i nūkruosuotys boltys, greida izlykta vysuos telpuos ar lelom gaišom flīzem, durovys i mēbelis ir nu kūka. Padzeram čaju, raugam īstuosteit, nu kurīnis asom i eimam pi mīra – vysi asom nūguruši.

Piec vairuokom nagulātom naktim, beidzūt guļu normālā gultā! Guļam leidz pušdiņlaikam, dabasi ir apsamuokuš – te nu beja saulainuo Spāneja :(. Īeimaim dušā, paādam leidzpajimtū paiku, gudrojam, kur dūtīs, i pasaruoda ari sauleite. Atīt saiminīks i pastuosta, kas ir īviereibys cīneigs.

Vyspyrms ar metro aizbraucam leidz leluokajai vieršu cīņu arenai Spānejā. Itamuos dīnuos tī nūteik vieršu cīnis, juonūpierk biļetis. Naasom vēļ izguojuš pa metro vuortim, kod radzam, ka vysi, kas īt īškā ir galeigi slapni – uorā pamateigai leist. Nūlemjam pakleist pa pazemi. Atrūnam vīnu būdeiti, kura myusus pīsaista ar kruosainajim, rūtainajim skustim. Atrūnu sev saulisbrillis – navar byut, ka leits leis vysu laiku! Elīna nūpierk skustu. Ari es sev beju nūskatejus vīnu, bet puordeviejs jau ar lelu laušonūs Elīnai puordeve dzaltoni – malnū skustu. Gribēja jai īsmērēt bēši-boltu i vēļ nazkaidu mistisku, a maņ zaļi-malnuo vītā nazkaidu zylgonzaļu! Ka nagrib puordūt – navajag! Cikom tiergojamīs leits ir mitiejīs i mes varam beidzūt dūtīs vierszemē.

Cikom štukojam pi kurys kasis īt pierkt biletis iz viešu cīņom, daīt vīns vītejais, kurš varūt puordūt biļetis. Drusku runojūt ari angliski. Ruoda biļetis iz, kurys raksteits 13,50 i prosa 20 €. Prosom – par obejom? Nā, par vīnu! Nu, paļdis par kūkom, iztiksim! Pīeimam pi kasis i dabojam biletis iz „izruodi”nuokušajā dīnā pa 4,40 €.

Tuoļuok eimam kuojom. Starp guojieju ītvi i mašynu jūslom ir sastateiti kūki, apļveida krustuojumu vydā ir strūklakys, tom apleik sastateitys pučis. Skaisti! Laiks gon ir taids maineigs. Vīnu breidi speid saule, a atlīk tikai nūgierb jaku i uzlikt sauleitis, kai otkon sasamuoc i suoc smydzynuot. Pa ceļam īsagrīžam nalelā parceņā, kurā ir vairuokys strūklakys i interesni kūki.

Madridis apbyuve ir patīsi īspaideiga. Prīcej, ka īlys ir izbyuvātys tai, lai turisteni var mīreigai, natraucejūt satiksmi, nūsabiļdzikuot iz īvārojamūs vītu fona. Īeimam vīnā nu Madridis leluokajim parkim. Skaistys pučis, daudz strūklaku, pīminekļi ar juotnīkim iz zyrgim…

Asom jau dīzgon lobu gobolu nūguojuš i jiutam izsolkumu. Puoris vītuos, kuruos izaver, ka varātu dabuot kkū spānisku teikam „atšyutys” – virtuvis asūt jau cīt, struodoj tikai bārs :(. Eimam iz picu āstuveiti, kur paādam i patiemejam, īspiejams, spāņu serialu.
Pluovojam tuoļuok pa vysaidom īvārojamom vītom. Teiri najauši uzeimam sv.Pītera i sv.Paula bazneicu i karaļa pili, skaistus parkus (vīns nu kurim ir slāgtais) piec franču duorza parauga ar regulari apgrīztim kūkim i kryumim, juotnīkim iz zyrgim, dažaidom statujom, strūklakom…

Laiks īt iz vokora pusi i mes pamozom dūdamīs atpakaļ iz „sovim apartamentim”. Nuokās konstatēt, ka tymā apleicīnī pi naktsmuojom myusim nazkaids blūds dasamat. Kaidys 15 minotys kavejam ar saiminīku nūrunuotū laiku. Jis dūdās tusētīs, bet myusus sagaida. Dūdūs īvērtēt tivejū lelveikalu – njā, cipareni pi precem apmāram taidi pat kai LV… tikai tuos ir eirys navys lati…

Palykuš vīnys dzeivūklī pyrms peļneityuos atpyutys nūbaudom spāņu veinu i soldumus, „nūsādynojam” īspaidus i kaļam plānus nuokušajai dīnai – ir dūma izbraukt uorspus Madridis i paspēt iz vieršu cīņom, kai ari pasavērt, kai spāni vokorūs atsapyuš…

Caturtdine īsasuoc tūmār drupeit vieļuok nakai plānuots. Muoc nalelys šaubys, voi varam paspēt izdareit vysu, kas īcarāts.
Pi reita sasataiseišonys nūsabiļdzikojam ar 3 Pablo kačinis kačalānim. Jam naasūt tūs kur likt. Pīduovoj ari myusim…
Gribīs izbraukt uorpus piļsātys, Francejis lidūstā nūpierktajā Madridis kartē ir ari Madridis apleicīņa karte. Konstatejam, ka dīzgon tyvai ir kolni – Kordiljeru masīvs. Suokuos asom nadaudz puorsteigtys, ka ari Spānejā ir Kordiljeri. Leidz ar tū intriga ir vēļ leluoka i es grīžūs pi Pablo ar vaicuojumim, kai mes varam nūkliut kolnūs. Jis ir aizrauteigs kolnūs kuopiejs.

Dūdamīs piec Pablo instrukcejom. Suokumā ar metro piec tam ar vītejū viļcīni. Ari viļcīņa biletis var nūpierkt automātūs. Cyta līta ir „ībraukt” sistemā, bet ar tū teikam golā veiksmeigai. Pa viļcīņa lūgu pasaver breineiga ainava. Aiz mugurys palīk Madride ar tuos 4 dabasuskruopjim, prīškā pi apvuoršņa īsazeimoj muokūņūs teiti kolni. Gar slīdem sazīdušys violetys i dzaltonys pučis, sorkonuos mogonys, sazaļuojuši kūki ar opolim vainagim. Beineiga dobys ainava!

Braucīņs ar pyrmū viļcīni ilgst apmāram stuņdi, piec tam puorsasāstam cytā viļcīnī, kurs atguodynoj bāneiti, i dūdamīs augšā kolnūs iz Los Cotos. Viļcīneits augšā brauc dīzgon lieneigai, iz leikumim čeikst. Vīnā pusē kolns īt iz augšu, ūtrajā – pasaver skots iz īleju. Dīvamžāļ ir apsamuocs i pa drusceņai leist. Nikas cyts naatlīk, kai īsadūmuot, kai vyss izavārtu, ka nabyutu tūs myglys vuolu…

Los Cotos viļcīņs apsastuoj pi seneju laiku sātys, iz kurys sīnys ir diveji uzroksti „BAR” i bultys nūruoda iz durovom. Tei laikam pi reizis ir ari staceja…

Ari augšā laiks nav dīzkū lobuoks, smydzynoj leits. Myusim ir kaida pusstuņde laika leidz viļcīņam atpakaļ. Tik viņ saīt kai nūsabiļdzikuot i izdzert sidru, kurs īpiļdeits šampanīša pudelē i moksoj mozuok nakai 1 eiro. Pa ceļam iz viļcīni myusim garum paīt vasals bors škoļnīku, kuri, dzierdādami, ka sasarunojam sovā storpā jim nasaprūtamā volūdā, sveicynoj myusus angļu volūdā: „Hello!”. Mes atbyldam. Piec breiteņa, kod biļdzikojamīs iz muokuļūs teituos kolna viersūtnis fona, daskrīn meitine i angļu volūdā apsaprosa, voi mes asūt nu Amerikys. Atbyldam, ka na gluži, bet jei gon asūt.

Iz leju viļcīneits ripoj vīgluok, bet na cīš dreižuok. Stacejā īt garum veirīši lobuokajūs godūs i nūprosa, voi mes asom nu Zvīdrejis. Nā!? Tīpoš tyvumā jau asom. Tod nu Dānejis? Sūmejis? Ā, ak nu Latvejis…

Nūlemjam, ka juorauga nūpierkt atpakaļ ceļam biļetis, koč nu kolna lejā braucem par zači… kamer pierkam i nūkompostrejam biļetis stacejā, myusu viļcīņs aizīt. Nuokušais piec stuņdis. Leist. Atsasāstam zam jumteņa i nasteidzeigai aizādam leidzpajimtū paiku.

Piec stuņdis daripoj myusu viļcīņs ar 2-stuoveigim vagonim. Sāstam 2.stuovā. Itūreiz teik puorbaudeitys biļetis. Koč kaids kontrolīrs voi konduktors uz puorbaudeitojom biļetem nazkū uzroksta ar pildspolvu. Aiz mugurys palīk muokuļūs teiti kolni, prīškā – leidzonumā iz tymsu muokuļu fona izaceļ 4 dabasu skruopi. Madride. Lai tyktu uorā nu viļcīņa stacejis, vajadzeiga biļete. Labi, ka nūpierkom.

Las Ventas – leluokajā Spānejis vieršu cīņu arenā nūkliustam, kod cīnis jau suokušos. Pi īejis biļešu puorbaudeituojs paziņoj Elīnai, ka jai ir skaistys acis. Tai kai iz laukuma jau ir izlaists pyrmais vierss, mes nadreikstam īt iz sovom vītom. Juogaida koridorā, ka gribam varam tiemēt TV tīšraidi. Ruoda viersi i toreodoru tyvplānā. Toreodoram i puorejim juo komandys bīdrim spylgti, myrdzūši kostimi i kuojuos kurpis ar puškeišim. Apleik ir vēļ bareņš taidu poš kavātuoju, kai mes. Spāņu veiri peipoj cigārus i ik pa breižam kū naviņ īkomentej.

Pyrmais vierss ir pagolam. Mes varam īt i meklēt sovys vītys arenā. Siežam pošā augšejā balkonā. Verūtīs nu augšys vierss i toreodori izaver mozeni, tūtīs ir cīši labi saskotoma i saprūtamioka vysa tei vieršu cīņu procedura. Leidz ar tū dreiž „ībraucam”, kas tī lejā nūteik. Apleik sādūšī spāņi ik pa laikam koč kū īkomentej, vuocu turiste suoc spīgt, kod ir kaida osuoka situaceja. Kod vierss ir pagolam visi ceļās kuojuos i plaudej.

Tys, kai nūris vieršu cīnis ir atseviškys stuosts… vierši ir dažaidi – cyts sirdeiguoks i dreižuoks, cyts flegmatiskuoks. Osuokī mometi: 1) vierss īzatrīc aizsorgsīneņā, aiz kurys ir pasaglobuojuš toreodori, i dieļi pajiuk pa gaisu, bet starpcīņu gaitā teik dreiži salobuots. 2) beigu pūsmā, kod vierss ir 1 pret 1 ar toreodoru, kuram ir sorkonuo lupota, laukuma vydā… toreodoram nazkas nūsamisej, piec puoris sekundem vierss jau jū ir paciels iz rogim, tod nazkur kreit, veļās… natuoļ sādūšuo vuocu turiste spīdz, saskrīn puorejī toreodora komandys bīdri. Toreodors ceļās, ir nynkuoks par viersi. Puoris veikli guojīni i dreiž vierss ir beigts.
Namonūt ir aizskriejuš 2 stuņdis. Piedejais vierss ir beigts, ļauds ceļās i dūdās pa celi. Koč nūgaidom, burzma ir lela.

Itamā vokorā asom īceriejuš atrast kaidu vīteņu, kur spāni tusejās. Kleistam pa īleņom golvonuos autoūstys apleicīnī i meklejam vītu, kura atbylst puoris kriterijim: 1) lai vīta ir spāniska, 2) lai var nūsariekinuot ar karti, 3) lai nav nareali duorgai, 4) lai nav galeiguokuo „zabigalovka”. Atrūnam. Ījamam vītys pi bāra. Aiz letis pats saiminīks, kurs atguodynoj pirātu – taidu lobū i jaukū. Pasyutam vītejū olu, ar reizi myusim teik pasnīgti rīksteni, olīvis, čipsi. Tai kai pyrmīs vaicuojums, kuru uzdūdam ir „do you speak english?”, sajamam pretī pretvaicuojumus – nu kurīnis asom, kū i kū dorom Spānejī. Ar izskaidruošonu saīt misieklis. Zvīdrejī bejom pīroduš, ka krītni paleidz puorejim orientētīs Baltejis jiura, i ka Latveja ir vīna nu Baltejis vaļstim. Saiminīks atvaicoj – United States of America? 😀 Raugam paskaidruot vēļ i jis tai kai saprūt. Dabojam sovus olus, saskandynom i jau līkam pi lyupom, bet saiminīks myusus „aptur”, īlej sev veina i saskandynoj ar myusim. Laikam asom jam īsapatykuš ;), jis sagrīž deļ myusim spāņu tradicionalū dasu i soka, lai ādam drūši – asūt cīš loba. Suokuos nasaprūtam par kū vēļ taida drūšynuošona. Pajamam dasys gobolus patiemejam – drupeit appeliejus tei dasa. 😀 Bet garšoj patīsi labi (lick).

Saiminīks aizīt ari pi cytu gostu. Tikmer myusus uzpasej puorejī bārmeņi i bārmenis, kuri draudzeigai damīdz ar aci. Piec breiža atsagrīž saiminīks ar kaidu malnuodainu ņujorkīti, kurš breineigai zyna, kur ir Latveja – iz Z nu Lītovys. 🙂

Laiks paskrīn namonūt. Ir laiks dūtīs pa celi. Ir nazkaids misieklis ar munu karti. Nazkū nagrib jimt tys aparats pretī. Darbinīku kartis jam, munu nā! Byušūt juoīt iz bankomatu…, labi, ka saiminīks apsaker, ka munai kartei ir čips i ka tei juolīk cytā caurumā. Darbinīki vysi kai vīns atsavainoj par misiekli, skaidroj, ka pi jūs taidi čipi cīš ratai… ka itys bārs atvārts tikai nedeli (!) Vyss skaidrys – parkū tik breineigai apkolpuošona, sajiuta, ka vysi apmaklātuoji ir saiminīka draugi i pazinis (jī patīsi ir!), parkū taids puorsteigums, kai mes itū vītu atroduš…

Atsavodom i sajamam uzaicynuojumu īt vēļ. :))

Jau pīktdine – piedejuo dīna Madridē i Spānejā. Atsavodom,sasabučojūt iz byudu treis reizis, nu naktsmuoju saiminīka, atmainu atpakaļ sovu pasi pret juo dzeivūkļa atslāgom.
Iz centru puormainis piec braucam ar autobusu. Teikam vīnā nu Madridis golvonajim laukumim. Apleik daudz tautys, suoc smydzynuot. Raugam leitu puorlaist suveniru būdeitē, kur nūpierkam pa kaidam nīceņam muojinīkim.

Bet leits vys tik leist. Gribīs ēst. Raugam otkon atrast kaidu vūtu piec sovim eipašajim kriterijim: gribīs kkū spānisku, na puoruok duorgu, ka varātu sasaprast angļu mēlī, nūsariekinuot ar karti. Nu itkai ir – eimam vydā – Elīna apsavaicoj, kai ar angļu mēli, kartem. Ir! Ījamam vītys pi lūga. Tradicionalais Madridis iedīņs, lai kas ari tys byutu, izaklausa dīzgon atbylstūšs, tūmār bārmeneits – gostumīļs whatever puorlīcynūšā bolsā soka, ka myusim nagaršuošūt, asūt lobs, bet myusim napatikšūt… pajamam cytu iedīni. Jiutamīs pīsaāduš, kod asom tikai pusē ar porceju tykuš. Īmuonam-īmūkam vysu. Apkolpuotuojs vys tik daīt i apsavaicoj, voi „sinjoritom” garšoj, gribīs vēļ kūnaviņ… līkās, ka aiz lūga leits ir stuojīs, varam dūtīs tuoļuok. Tūmār tik gludai vys myusim naizīt, kai dūmuots – apkolpuotuojs piekšni paziņoj, ka kartis jī napījamūt. Iz Elīnys protestu, ka jis pats pasceja, ka pījam kartis, puiss atbiļd, ka tod drūši viņ naasūt myus saprats voi kkai tai.. Elīna mani atsuoj par kīlu i aizīt meklēt bankomatu. Siežu i gaidu, i gaidu… dīzgon iļgi. Elīnai tymā laikā ir problemys ar aparatim.
Pajimt naudu atīt jau cyts spāņs…

Leits ir rimīs, a tautys sasarads, ka bīzs. Brrr. Pi bazneicys radzam kuozys. Breidi pastuovom i patiemejam šovu, nūpietejam štātis i īmam tuoļuok. Operys laukums – daudz ružovu puču. Tuoļuok radzama karaļa piļs i breineigi dabasi. Izaruoda, ka šudiņ vaļā karaļa piļs duorzs. Eimam i apsaveram tyvuok tūs geometriskai apcierptūs kūkus, baseinu ar strūklakom.
Tai kai cīš naīspringstam iz kkaidom vītom, kū nūteikti gribīs redzēt i eimam pusleidz iz dullū, asom nūnuokuš tīpat, kur aizvakar. 😀

Izmontojom puoris piedejuos stuņdis Madridē pabraukojūt ar busu.
Lidmašyna myusim agri nu reita. Raudzeisim puorlaist nakti lidūstā. Jau pavysam tymss i mes braucam iz lidūstu. Ar metro. Piedejais pūsmys – atsevišķa lineja, izaver izbyuvāta pavysam naseņ. Pībrauc ari pavysam sviežnys vagoneņš. Koč ļaužu pavysam moz, bors vītejūs jaunīšu inceresnūs apgierbūs atsasāst iz greidys natuoli nu myusim, i dzer, i trīc jūkus – vīnvuordsokūt – jautrojās.

Kab tyktu lidūstā nu metro stacejis ir speciali vuorti, pa kurim nateikam cauri, tai kai myusim ir parostuo biļete, itamā linejā ir specials nūdūklis. Labi, ka blokus ir automati i mes varam par tū vīnu eiru dabuot „caurlaidi”. Mes dīvainā kuortā naasom vīneiguos, kurom itaida problema.

Otkon gari, gari koridori, cikom atrūnam eistū zalu. Kopejneicā jau vysys vītys aizjimtys, daļa īsakuortuojus iz greidys. Mes ari iz greidys pi vīnys sīnys pīsamatam. Kab naītu mīgs, myusim ir ols. Apleik ļauds kai nu kurīs rauga gulēt, cyti dorbojās ar sovim puornosamajim datorim… Vyss mīreigs, bolsi pīklusynuoti, leidz atīt jaunīšu bors. Izaver piec vydsškolānim. Zvīdrim. Mārgys līkās iz greidys i guļ vīnā lelā borā, puiši spielejās ar bumbu. Zeimojās, ka prīks! 😀 Vīns tymā borā ir eipaši trenāts – siež iz ūksta, i ar kuojom bumbu triblej pa gaisu. Ka jam misejās i bumba dūdās sovuos gaituos viersā gulātuojim, puorejī loboj situaceju – bumbys trajektoreju. Piec breiža veramīs, ka puišim rūkā ols skuorda bunžys. Jim acimradzūt kliust jautruok i jautruok. 😀 Aha, tagad takš pīktdinis vokors! Vyss skaidrys – zvīdri var drupeit atlaist.

Drūšeibys kontrole atjam maņ škidruos zīpis i sauļuošonuos kremu. Tuos zīpis ta štrunts – ar tū jau riekinuojūs, no tys krems jau cik drūšeibys kontrolem cauri izguojs veiksmeigai beja… 🙁
Iz Spāneju atbraucem ar 3 reisim. Tym pa vydam beja gona laika, kab na tik naīspryngtu par paspiešonu iz nuokamū liduojumu, a vēļ beja laiks patiemēt tyvuokū apleicīni. Atpakaļceļā situaceja ir pavysam cytaižuoka – liduojumim storpā ir nu stuņdis leidz pusūtrai… vyss forši, JA liduojumi nasakavej, kai ceļā iz Spāneju. Eisti skaidys puorlīceibys nav, kod i kai tiksim sātā.

Lidmašinā atlyuztu leidzkū asmu atsasādus. Pasamūstu, kod lidmašyna nūsalaidus. Francejā asom – vyss kuorteibā – iz nuokušū liduojumu paspiejam. Liduojuma garlaiceigū gaideišonu atsvaidzynoj 2 vacpuišu balleitis – nuokušajam veiram uzlykts acu apsiejs i austenis, kab jis nasaprostu, kur teik vasts. Dīzgon sovpateiga ideja… īsasāstu nuokušajā lidmašynā i atlyustu. Pasamūstu liduojuma laikā. Maņ blokus siež malnuodains onkuļs, asmu gondreiž atsaspīdus iz juo placa. :O Maņ pošai līkās, ka tūmār nabeju, bet Elīna soka i uzskota, ka tūmār asmu golvu atbaļstejus iz juo placa. (blush) 😀

Ari Skavstā vyss izīt, kai vāga. Kuortejuo pasaceļšona, atlyuzīņs, pīsazemiešona i asom Reigā. (flag:lv)

A laiceņš Latvejā ir saulains, sylts i jauks – piļneigs pretstats „saulainajai” Spānejai :D, bet nikur i nivīns ite mani nauzrunoj par „sinjoritu”… Līku itam stuostam punktu. PUNKTS.