Volūdys Vaicuojums / burts “L”

Niu rubrikā „Volūdys vaicuojums” mes turpynojam ar burtu “L” i otkon runojam par tim latgaliskajim vuordenim, kuri nu lejslatvīšu atsaškir na viņ gramatiski – ar kaidim dažim burtenim voi izskaņom, bet ari teiri leksiski – tī ir pavysam cyti vuordi.

Loba dīna!

Latgalīšu vuordu, kas atsaškir nu lejslatvīšu, apsavieršonā šudiņ ir daguojuse reize vuordim, kuri suocās ar burtu l. I pyrma par kai dzīsmeite skaneigajim vītu vuordim: Laizāni,Landskorona, Laudari, Leiksna, Leivuons, Lejs (azars), Lelais Līpukolns, Leikumi, Leimani, Leinakolns, Leņdži, Liučāni, Liudāni, Liukāni, Liumani, Lizdiki, Līpna, Līpnīki, Līpiniškys, Lītavnīki, Lynova, Lubuons, Ludza, Ludzeiši, Luoči, Luocupi, Ļudvikova,

A niu cyti vuordeni, kuri suocās ar burteņu l: myusu, augšlatvīšu, vuords ir laidynuot, a lejslatvīši soka kausēt, laiška, laiškeņa ir liekšķere, a laiškuot ir vietēt, lataka ir lāsteka, ari vāsa sīvīte, ladauka ir solta ustoba.

Vuords lauks tys nav teiruma apzeimiejums kai lejslatvīšim. Latgolā lauks soka par zyrgim ar lauku (gaišu) pīri, vēļ lauks ir ari cylvāks ar gaišim motim.

Sovukuort, laulobnīki ir kuozu gosti, a laupēt guļbys, buļbeišus ir teirēt, myzuot kartupeļus.

Lāna gaļa ir jāla i meiksta gaļa. Vēļ par gali ir dzierdāts sokam: kas tei par gali – vīnys lānys, tai runoj par mozvierteigu, ūtruos škirys gali.

Lādētīs ir pūcētīs, pīm., redz kai meitys lādejās – īs iz večerinku, niu saceisim: īs iz diskoteku.
Luņgeibuos īt – īt raugūs da jaundzymušuo,
Lāvs ir lāzons, saklys, a par lementari nazkod sauce ābeci,
Lineika ir atsperu roti, a lynzīds – gaišzyla kruosa.
Lipiņs ir tauryns, a literi – burti,
Lītūņs ir lietuvēns, a lizeika – karūte,
Lyga ir slimeiba, a lytka ir gūrns, ari kuoja nu ceļa gola iz augšu,
Luops ir prīžu skols, a luopturs – ir skolu turātuojs.
Lukta, lukteņa ir div` bolkys viers orūdim klietī – pierts slūtu, niešu globuošonai, a lūdzinīks – lūgu sliedži, „lūga duravenis”,
Lupatnīks ir lupotu saga zyrgim, a lūbtīs ir veiktīs, pīm. Maņ pasalūbe dabuot taišni tū puisi par veiru, kuru es gribieju,
Laipeņa ir bišu izejis dieleits nu guļstrūpa.

Leluo Muorys dīna ir 15.augustā, kod Bazneicā teik pasvieteitys zuoleitis, tei ir breineiga dīna, kod pateiceibys litanejā dabasim pļovā, mežā i teirumā skaņ: „Svātuo zuoļu Vaļdneica, vysa zeme caur myusim, zuoleitem, lyudz Tevi, Dīvamuot, esi myusu aizbiļdne…”

Īvāruosim, ka ar burteņu l suocās na tikai Leluos Muorys dīnys nūsaukums, bet ari taidys skaistys duorza pučis vuords kai lataceņa, cytuos vītuos, pīm. Aglyunys gruomotu golda vadeituojis Lidejis Aglyunītis dzymtajā pusē Istalsnys draudzē juos sauc pa ļāleitem, a lejslatvīšim tuos ir sirdspučeitis. Jo teišam tūs zīdeni atguodynoj sirsnenis, bet ari lataceņu i ļāleišu vuordeni tom nav nu gaisa nūkrituši. Izaver, ka ari latgalīšim itī vuordeni ir guojuši nu sirds iz sirdi. Na vīnys viņ paaudzis bārni ar ļāleišu zīdenim kai mozom ļaleitem ir spieliejušīs smiļtenuos i piec pavasareiga leita prīcuojušīs, ka sirsneņu pučeitis sauleitē izaver kai dimanta latacenis.

Vēļ grybu pīminēt, ka ar burteņu l suocās ari lineņu, kuri aug teirumu, gruovu moluos i tūs zīdeni ir leidzeigi laumuteitem, viņ daudz smolkuoki, vuords. Uorstnīceibys augu gruomotuos itai lauku pučeitei ir parostuos vīrcelis nūsaukums, taipoš ari upis pučei laičinei ir dzaltonuos lēpis voi dzaltonuos iudiņa rūzis vuords.

Vysu lobu!