Volūdys Vaicuojums / burts “k”

Kaidu laiku devem jiusim atsapyust nu volūdys vaicuojumim, tak niu rubrikā „Volūdys vaicuojums” mes turpynojam ar burtu “k” i runojam par tim latgaliskajim vuordenim, kuri nu lejslatvīšu atsaškir na viņ gramatiski – ar kaidim dažim burtenim voi izskaņom, bet ari teiri leksiski – tī ir pavysam cyti vuordi.

Loba dīna!

Ari ituo raidejuma temats ir par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu. Šudiņ ir daguojuse reize burteņam “k” i juosoka, ka ar itū suokuma burtu ir vysai daudz tūs latgaliskūs vuordu, kuri piļneibā atsaškir nu lejslatatvīšu i kurus sovā runā lītoj tikai augšlatvīši, tys ir mes, latgalīši.

Pyrma, kai tys jau itymā temā īrosts, nūsaukšu kaidus skaneigus vītu vuordus, kuri suocās ar burteņu k: Klagači, Kauškali, Kaļvāni, Krumpāni, Kacari, Kazradži, Krekeli, Krūgeri, Kapeni, Kiurāni, Kiuti, Kaļneji, Kaļvīne, Kacāni, Kaktinīki, Kancāni, Kantinīki, Kaunata, Kirups, Kolups, Kombuli, Krekeliškys, Kruoslova, Kuorklinīki, Kuorsova, Kuprova, Kaļveiši, Kaļvi, Kļovi, Kaziņči, Kuņdziniškys, Kroiči, Kanepīne…
A niu par sūleitajim vuordim: Ogruok latgalīši saceja: Oi, kai vystys šūreit cīši kecinēja. Niu gon ari myusu vystys suokušys vaira kladzynuot, na kecinēt, jo itū sovu vuordeņu suocam aizmierst…

Myusu vuords klāvs, lejslatvīšim ir kūts.
Kešeļs ir nu striču peits maiss zyrga bareibys leidza jimšonai ceļā, a krivasi ir grambas,
A cik vēļ teik runuots vuords katuks, i kas tys taids? Katuks ir kūka būrs cyuku transporteišonai.
Kerze, kerzeite ir skolu grūzs, nalela skalineite, a kežļaki, ari kažlaki – sieņs, kaukalys – zvaneņu vērtinis pi zyrga lūka, kuozu braucīnī voi kaidūs cytūs svātkūs,
Kuorms ir āka, a klindžs ir durovu kliņķis, kļamka ir durovu rūkturs, a komornīks – myurinīks.
Kambars ir īpaša āka sakņu globuošonai, ari ustobys naapkurynojamais, tai sauktais – „ūtrais gols”, kambars ir ari gostu ustoba, kuls – labeibys škiuņs, muola greida ustobā,
Kraucs ir skrūders, a kļascuks ir dekorativa drēbis strēmele (gobols) mieteļa mugorā jūstys vītā,
Kopka ir blūze, a koss ir kaškis voi streids,
Kisiņs ir spylvyndrāna, kārmyns ir kabata, keturka ir bikšu prīškys aizpūgojamuo daļa,
Kecinēt ir zūbgaleigi smītīs, a kokors ir trauku lupota,
Koldons ir kaļsnejs, a klonga ir pļuopa, ari cylvāks, kas gryuši īt – klongoj,
Kāts ir beņde, a kātavuot – ir spydzynuot, komuot ir mūcēt, karinēt ir karāties,
Kaļksneit ir veļti gaideit, kuvers ir aplūksne, a kurkyns – tītars
Koltyuņs, ari koltūņs ir motu, nogu slimeiba, a knipste ir knipis,
Kiuliņs ir kūlenis, a kikiris, ari kukuragys – pičpauna. Mozus bārnus mes nosojam kikirēs…
Kuoss ir klepus, klikšuot ir žaguoties, a kraukys ir krēpas,
Koldra, koldrys, ari koldurs ir vateita saga, a kūzuls ir guļstrūps, ari strūps nu egļu myzu spīta bišu sajimšonai kūkā, mes sovu čaklū zemis racieju saucam par kūrmuli, a lejslatvīši par kurmi,
Kieniste ir karaļvaļsts, a klabyns – kūka īreice naktssorgam,
Kapšuks ir naudys ari tabāka moks, tautā ir apzeimiejums „Judaša kapšuks”(ar nīvojūšu nūzeimi
Kapturs ir cepļa prīška viers kurtivis, ūtra nūzeime: dyumu i tvaiku uztvieriejs viers plitys, kura atsarūn maizis kruosnis prīškā,
Kanapka ir plots sūls ar atzveļtni, ari divans,
Krišpons ir vara vitriols, a krieklis naizdareigs cylvāks, kovolga – apniceigs cylvāks,
Kryuda ir kaidam izdareita nataisneiba, puoresteiba,
Kryuts, ari kryušli ir ar syunom apauguši cini voi cyti paaugstynuojumi mežūs, pļovuos i pūrūs,
Komi ir gavieņa iedīņs, a kaladys ir oblātes, kūčys – izvuoreiti mīžu gryudi, ari Zīmussvātku prīkšvokors, klopčeits – bazneickunga paleigs, ministrants, komža ir katuoļu Bazneicys prīsteru i ministrantu apgierba sastuovdaļa, bolts uzsvuorcs ar mežginem.

I golā par augu nūsaukumim! Kača aste ir amarants, kača piedeni – divmāju kaķpēdiņa, a kača ūgys ir vylkuobelis. Kreni ir mārrutki, a kropi ir dillis, kalgans – retiejs, a kasteri ir teiruma luočauzys, kava – pasoļu pupenis, kākuceiši ir zylauši, a kuikuļs ir lauku kokalis, kozys apeiņs ir teiruma tītenis, kozys buorda – pļovys pluostbārdis, kukuči, ari kukuži ir pūra vaivareņš, a kumeļa piedeņš ir kasubejis gundaga, kuodeila voi juoņu zuole ir bierztolu nārbuļs, a kuodeilys mozuos ir zvaguli, zača kuopusi ir meža zaķskābene, kušņu zuole ir zylauši, kubuleni ir zvaneni, a kupinis – ir pošys smuordeiguos naktsvijūlis. Pi ituos vuordu boguoteibys maņ vaira nav kuo dasaceit i nav ari komentaru…

Vysu lobu!