Vienigais ceļš ir tagadējai valdībai iesniegt demisiju…

“Premjera kungs, ar bravūru politikā neko nevar panākt un arī ar diktatūru poltikā neko nevar panākt. Ja ir valdība un ir ministru prezidents, kurš stāv valdības priekšgalā, tad vajadzīgs arī zināms takts, kas varētu saskaņot Saeimu, kas varētu Saeimu un deputātus novest tik tālu, ka tā varētu turpināt savu darbu. (..)

No otras puses, es teikšu, ka par nožēlošanu Valsts Prezidentam nav dota tiesība atlaist Saeimu un nolikt jaunas vēlēšanas, bet patiesībā vajadzēja šo Saeimu atlaist, lai nāktu cita Saeima, kas būtu spējīga – lai nāktu cits personu sastāvs. Bet, ja to nevar panākt, ja tāda demisija ir tik grūta, ka vajadzīga tautas nobalsošana, tad vienigais ceļš ir tagadējai valdībai iesniegt demisiju. Jūs neiesniegsiet, Premjera kungs, šādu demisiju: kamēr Jūs kaut cik vēl varēsit nostāvēt, tikmēr Jūs turēsities pie šī posteņa. (..)

Tur ir ne tikai politiski aprēķini, bet tur ir tīri materiāli aprēķini. Bet par šīm lietām nerunāsim daudz. Kungi, necerēsim uz valdības demisiju, tā nenāks; bet, kas varētu nākt, tas būtu tas, ka viņai gan vajadzētu atteikties no savas ietiepības.”
LRS stenogrammas, II sesija. – 510.-513.sl. 16.marts, 1926.gads.
Šādi Francis Trasuns izteicās par Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa valdību un 2.Saeimu.

Un vēl viens citāts no F.Trasuna:

“Mani kungi! Ir faktiski jāatzīst, ka vēlēšanas, kuras tagad notikušas, ka tās nevarēsim pilnā vārda apmērā nosaukt par bīvām vēlēšanām, par tautas brīvās gribas izteikšanu.
(..) tie kuri, lietoja šādus paņēmienus pie vēlēšanām – ļoti šaubīgus vienā otrā gadījumā, stāv tuvu ar krimāllietām… Tie fakti, kas vēlēšanās parādījās tie it visiem ir tik labi pazīstami, ka nav apgāžami.”
LRS stenogramma, I sesija. – 18.-19.sl. 6.novembris,1925.gads.

Vēsture atkārtojas…