Svātuo Meinarda svātki

13.augustā Vyssvātuokuos Jaunovas Marejas Dabasūs izjemšonas svātku prīškvokorā katūļticeigī suoce sviniet Svātuo Meinarda svātkus, kas ir Latvejas pirmuo apustuļa i aizbildņa svātki.

Šudin Vyssvātuokuos Jaunovas Marejas Dabasūs izjemšonas svātku prīškvokorā katūļticeigī suoks sviņiet Svātuo Meinarda svātkus, kas ir Latvejas pirmuo apustuļa i aizbildņa svātki. Svātuo Meinarda svātki īvoda golvenū nūtikumu – Jaunovas Marejas Dabasūs izjemšonas svātkus Aglūnā. Pusē septeņūs vokorā Aglūnas bazilikā suoksīs Vesperis, bet septeņūs – vokora Sv.Mise i Dīvmuotis litāneja. pušnaktī suoksīs pušnakts Sv.Mise i nakts vigilija bazilikā, celebrej Līpuojas veiskups Vilhelms Lapelis.

Šudin nu vinpadsmitu i 15 minutu Riezeknē nūtiks Latgolas atbreivūšonas pīminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunūšonas 15.godskuortas atceris pasuokumi. paredzāta svātšaļts i puču nūlikšona. Spielies pyutieju orķestrs “Rēzekne” i dzīduos senioru kūrs “Septiņkalne”. Divpadsmitūs Riezeknis Muokslas vidusškolas Muokslas nomā nūtiks pasuokums “Kā tas bija…”.

Vokor Aglūnā iz Vyssvātuokuos Jaunavas Marejas dabasūs izjemšonas svātkim kai pirmī svātceļinīki īsaroda Reigas Svātuo Franciska draudzis jaunīšu kūrs. 23 cylvāku grupa – svātceļojumu suoka 2.augustā Kruoslavā i desmit dīnu laikā kuojuom mārova kaidus 140 kilometrus. Leluokuo daļa svātceļūtuoju īsarass šudiņ.

Saisteibā ar Aglūnas svātkim nu šudiņes pīcu da 15.augusta pīcu vokora tranzīta satiksmei tiks slāgti Aglūnas cīmatu šķārsojūšī valsts autoceļi. Tranzīta satiksme tiks nūvirzeita pa apbraucamim ceļim saskaņī ar ceļazeimēm i satiksmis organizācejas shēmom.

Nu šudines da 24.augustam Jiekabpilī nūtiks dīnas atpyutas i izgleitojušuo nūmetne “Ala-2007!”, kuras devizs byus “Labos darbus meklējot”.

Beidzamajā dīnnaktī turpinova straujai pasalelinuot krovys mašinu ryndas iz Latvejas i Krīvejas rūbežas, tyvojūtīs ryndu garuma rekordam. Itūreit Terehovā izbraukšonu nu valsts gaideja 1300 krovys mašinas, sovukuort Grebņevas rūbežkontrolis punktā stuoveja 480 smoguos mašinas. Saleidzinūšai vokor Terehovā izbraukšonu nu valsts gaideja 1000 krovas mašinas, bet Grebņevā – 420 krovas mašinas. Da šam garuokuo rynda iz Latvejas i Krīvejas rūbežas izaveidojuse 30.majā, kod Terehovā ryndā gaideja 1500 krovys mašinas.