Smago automašīnu rindas uz Latvijas – Krievijas robežas varētu samazināties.
Smago automašīnu rindas uz Latvijas – Krievijas robežas daļēji varētu tikt samazinātas, izmantojot iekšējos resursus – ieviešot kravu deklarēšanā informāciju tehnoloģijas un optimizējot robežsargu darbu, pie šāda secinājuma nonākuši šodien Pleskavā ES INTERREG programmas „Jaunā telpiskās attīstības zona Latvijas un Krievijas pierobežu reģionos – apvienojot divu valstu potenciālu” projekta ietvaros notiekošās starptautiskās konferences “Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu sadarbības stratēģija” dalībnieki.
LR Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs informēja, ka patlaban savu darbību atjaunojusi valdības starpvalstu komisija. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir rindu uz Latvijas – Krievijas robežas samazināšana. Pozitīvs jau ir fakts, ka komisija pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma atjaunojusi savu darbu. Savukārt līdz galīgai rindu problēmas atrisināšanai pēc A. Židkova domām varētu paiet vairāki gadi.
Viens no konferences organizatoriem – Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) direktors Māris Bozovičs atzīst, ka projekta galvenie mērķi bija izvērtēt transporta un cilvēku plūsmas, izanalizēt situāciju un izprast, kādu labumu, izmantojot transporta plūsmas, var gūt vietējās pašvaldības. Projekta gaitā sagatavots arī ieskats pierobežas pašvaldību sadarbībai turpmākajiem 5 – 7 gadiem.
Sanktpēterburgas Ziemeļrietumu informatīvi analītiskā transporta loģistikas centra direktors Mihails Pimoņenko atzina, ka patlaban starpvalstu līmenī panākta vienošanās par vēl viena jauna robežšķērsošanas punkta izveidi uz Latvijas – Krievijas robežas. Šī projekta realizācija varētu aizņemt vairākus gadus. Taču jau šobrīd rindas uz kaimiņvalstu robežām varētu tikt samazinātas, samazinot robežas šķērsošanas laiku. Kā argumentu teiktajam, M. Pimaņenko minēja Krievijas – Somijas robežu, kuru smagās automašīnas šķērsojot divas reizes īsākā laika posmā. Pēc viņa domām tas notiekot tādēļ, ka savulaik uz Somijas – Krievijas robežas ticis izveidots tā saucamais „zaļais koridors”, kā arī ieviesta elektroniskā kravu deklarēšana.
Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods pauda pārliecību, ka projekta realizācija sekmēs turpmāko sadarbību ne vien starp pierobežas pašvaldībām, bet arī starp Latviju un Krieviju kopumā.
Gan Latvijas, gan arī Krievijas pierobežas pašvaldību vadītāji atzina, ka pašvaldības saviem spēkiem nespēs atrisināt jautājumus, kas saistīti ar automašīnu rindā pie valstu robežām, bet ar savu aktīvu darbību var sekmēt minētā jautājuma risināšanu starpvalstu līmenī.
A. Židkovs konstatēja, ka projekta “Jaunā telpiskās attīstības zona Latvijas un Krievijas pierobežu reģionos – apvienojot divu valstu potenciālu” ietvaros veiktā pētījuma rezultāti ļaus ministrijai labāk apzināt situāciju un problēmas. Pētījuma rezultāti palīdzēs ministrijai pētīt kravu plūsmas pierobežā un tās tendences, kā arī prognozēt iespējamo notikumu attīstību.
Pierobežas pašvaldību sadarbības plāns paredz veicināt pierobežas rajonos arī uzņēmējdarbības attīstību – organizēt tikšanās starp kaimiņvalstu uzņēmējiem, tādā veidā nodrošinot apmaiņu ar informāciju, idejām un veicinot kopīgu uzņēmumu dibināšanu.
Kā iespējamos sadarbības projektus M. Bozovičs minēja arī pārrobežas volejbola vai futbola čempionātu sarīkošanu, kuru ietvaros tiktu rīkoti ne vien kopīgi sporta pasākumi, bet arī tiktu piesaistīti līdzekļi sporta zāļu un sporta laukumu rekonstrukcijai.
Ar projekta rezultātiem plānots iepazīstināt visdažādākās interesentu grupas. Informācija par projekta rezultātiem būs pieejama arī mājas lapā: www.latgale.lv.
