Rimšu ģimenei Dubnā ir savs dzimtas muzejs

Regīna un Eduards Rimšas savā piemāju saimniecībā “Avoti” Dubnas pagastā izveidojuši dzimtas muzeju, kas šogad tika novērtēts ar balvām konkursā “Sakoptākā zemnieku/piemāju saimniecība un lauku sēta” un skatē “Labākais kultūrvēsturiskā objekta saimnieks Daugavpils rajonā”, ko rīkoja Daugavpils rajona padome.

Regīna Rimša uzskata, ka cilvēks dzīvo un strādā bērnu un mazbērnu dēļ, un arī muzejus veido, lai nākamās paaudzes zinātu, kur izaudzis viņu dzimtas koks.

Pagrabs pārtapis par ģimenes pulcēšanās vietu

Regīna Rimša pēc darba Višķu tehnikumā atgriezusies dzimtajās mājās Dubnas pagastā. Kad abi ar vīru Eduardu sākuši kārtot māju, atraduši daudz unikālus vēstures lieciniekus, kas stāsta par viņu dzimtu. Eduards saposis veco pagrabu ar domu, ka tur būs ģimenes kopā sanākšanas vieta. Pirmais pasākums te notika 2000. gadā Eduarda Rimšas 60 gadu jubilejā, vēl pēc diviem gadiem Regīnas tētim Jānim Putānam bija 100 dzimšanas dienas atceres pasākums un mazbērnu salidojums. Faktiski ar šo jubileju Rimšu ģimene atklājusi savu muzeju.

Muzejā galvenā vieta ierādīta saimes galdam, uz kura atrodas Bībele, krucifikss, svece, Regīnas vecāku dokumenti un viesu grāmata, kurā gan radi un kaimiņi, gan tālāki viesi tiek mudināti ierakstīt savas atsauksmes. Uz palodzes iederas veca šujmašīna.

Kādu sienu rotā Regīnas zīmētais dzimtas koks, kuram ir sešu paaudžu zari. Regīnas mamma un tētis izaudzinājuši septiņus bērnus, bet Regīnai un Eduardam ir prieks par trim bērniem un pieciem mazbērniem.

Jaunākā paaudze stāda kokus

Regīna Rimša piekrīt viedoklim, ka senlietas uzrunā cilvēkus – ar savu īpašo stāstu. Piemēram, vērpjamais ratiņš var pastāstīt par mammīti, kura bijusi meistarīga audēja un adītāja, stipra ticībā un čakla darbā.

Regīna rāda vietu, kur tiek krātas mazbērnu mantas, piemēram, apsveikumi, zīmējumi, suvenīri, kas pasniegti vectēvam un vecmāmiņai dzimšanas dienā. Izrādās, savulaik omīte viņiem aizliegusi pirkt dāvanas veikalā, tāpēc mazbērni paši rada savus darbiņus, kuri iepriecinot, jo darināti no sirds.

“Kamdēļ es un vīrs to visu krājam? Nākamajām paaudzēm, lai viņos uzplaukst gandarījuma puķe, ka viņi nākuši no stipras, strādīgas dzimtas. Kad ciemojas māsa, abas spriežam, ka gan jau mammīte no Debesīm to visu redz un priecājas par mūsu padarīto,” atzīst Regīna Rimša.

Par šīs dzimtas koka stiprajām saknēm stāsta arī citas tradīcijas. Piemēram, Regīna un Eduards pie mājas veido augļu dārzu un birztalu, kur kokus stāda jaunākā paaudze. Regīna sākusi rakstīt atmiņas par savu dzimtu, lai katrs sasmeltos senču spēku, kas, viņasprāt, ir stiprāks par sauli.