Raibīs Suņs CEREMONEJA

… i tai jis vērēs iz jū, ar dziļu skatīni i laipnu smaidu. Kaidu debešķeigu svātumu jei niule izstoroj. Lyupys cīši saknībtys, daiļuo seja drusku aprosuose, juos malnī moti pi sakneitem izavēre nadaudz sazaspeķuojuši, bet ar ītaiseitū frizūru izaskatēja glauni. Mežģiņu pleivurs, kai nu dabasu nūkrits, vīgli pīsedze juos duorgajā štātē ītārptūs placus.

Jis atguoduo, kai jī obi pīna teļa glupumā skareidelēja pa tiergim, veikalym i židu lombardim, maklādami koč kū nabejuši, svaigu i jai radeitu. Beiguos ari atroda – mozā veikaleņā, tī aiz golvonuos vacuos aptīkys.

… Jei ari tai kai smaidēja, bet tū aizsedze skaists pleivurs.

I naz’kai verūtīs jai acīs, jam atplaiksnēja atmiņā bierneiba … Jī obi dzeivuo vīnā muojā, spieliejuos vīnā kaču i suņu aimeiztajā smiļšu dūbē. Guoja obi mauduotīs tikai ar apakšejīm trusikim, jo veļ nasaprota kauna. Mauduojuos, i kūpā laida burbuļus. Tod sazacente, kam tī izīt leluoki, kam ar stypruoku smoku, itt. Tai jī vysu laiku beja kūpā. Bierneiba, škola, studejis… i beidzūt te, obi divi pi oltora. A nu oltora verās viersā Jaunova Marija ar Bierneņu kliepī. I jam pazalykuos, ka ari jī klusi smaida. Vyss beja tik jauki, mīreigi i svieteigi, kai jau pīzanuok.

Draudzis bazneickungs, stuovādams oltora fonā, pazavēre iz ceremonejis daliņīkim i vīgli nūzapyute. Jī obi eistyn beja kai radeiti vīns ūtram. Bierneibā pyrmū komuneju ari pījēme reizē, pi dīvgolda AMEN vītā jei cīneigtāvam īkūde pierkstā. Goreigais tāvs iz breisneņu pasmaidē, bet mudrai apsaruove, jo nabej tei vīta i reize, kod ķicineit. Pīdūd, Dīvs! Bazneicas kuora babeņis aizvylka jaunu dzīsmi, kotra sovā bolsā. Dažys nūbyrdynuo pa osorai, bet juos jau šņiukuojos vysūs bazneicas „šmukajūs pasuokumūs”. Miršu vijeigīs smuords vīgļi īzalūcē nuosīs i klausūtīs goreigajā dzīduojumā, draudzis gons lobpatykā savylka acs cīšuok. Jis atguoduo, kai skanē juos kolnu kristalam leidzeigais bolss nu bazneicas kuora ryndom ikvīnā KYRIE ELEISON. Jei varbyut tū ari zynuoja, bet turē cīši sovys sažņaugtuos rūkys styngrā pozā.

Tikai tei vysa ceremoneja nazalyka inciresna mozajīm bārnim, kuri kai buļbu maisi beja sasādynuoti prīkšejā ryndā. Vysi seši ar sovim smolkajim pierksteņim ūrbynuoja dagunus. Cyti īgiutū masu svīde pret boltojuom lilejom, a cyti – vēle bumbeņis i lyka iz mēlis.

…I otkon jis atguoduo školys laiku. Kai vysi draugi piec sīna tolkys gulēja šķiuņa augšā. Tik jei vīneiguo jorzuodamuos pajēme i nūkryta nu bluoča zemē iz myltu maisim. Tys beja vokora leluokīs jūks. A jai gon tūreiz tai nazalyka… Nui, tai mes i dzeivojom, nu dīnys ikdīnā, nu ikdīnys tuoļuok…

… Tod jis ar sovu plaukstu jai vīgli nūslaucē soltū pīreiti, sakuortuo pleivuru, i pīaicynuotī puiši saudzeigi, bet tūmār ar nalelu byukšīni, uzlyka juos grobeņam skaistū kūka vuoceņu… Tuļuok tik atlyka jū vadēt i guļdēt muolainajā kopā, kur par jū vāluok ryupēsīs viņ slīkys.
Myužeigu duseišonu!