Pūdnīku muokslys dīnys

Šudiņ (26.aprelī), 27.godu piec kuortys, tradicionalajuos Muokslys dīnuos suokās Latgolys pūdnīku dīnys. Pūdnīku dīnys nu izstuodis izaugušys par vairuoku dīnu pasuokumu, kura laikā nūteik atvārtūs durovu dīnys meistaru darbneicuos, meistaru paraugdemonstriejumi, vītejūs i uorzemu muokslinīku dorbu izstuodis, īsasaistās bārnu muokslys školys, radūšuos darbneicys i amatnīki.

Šudiņ Daugavpiļs Universitatē suokās 4.starptautiskuo konference “Biologiskuos daudzveideibys izpētis i aizsardzeibys problemys Baltejis regionā”. Daleibu konferencei pīsacejuš daleibnīki nu deveņom vaļstim: Boltkrīvejis, Bulgarejis, Gruzejis, Igaunejis, Krīvejis, Latvejis, Lītovys, Norvegejis i Pūlejis.

Itūnedēļ Rēzeknis Augstškolā Ekonomikys fakultatē ir suokusīs starptautiskuo nedeļa i lekcejis skaita gon augstškolys pasnīdzieji, gon lektori nu uorzemem – Pūlejis, Čehejis, Lītovys, Itālejis i Krīvejis. Starptautiskuos nedelis laikā teik reikuota akademiskuo konference “Biznesa i vadeibys izgleiteibys konkurētspiejis prīškrūceibys”.

Reit projekta “Motivacejis programma Latgolys regiona jaunīšu integracejai dorba tiergā” ītvorā nūtiks 40 Daugavpiļs, Kruoslovys i Preiļu jaunīšu tikšonuos Berkenelē. Jaunīšim paradzāta tikšonuos ar Valsts nūdarbynuoteibys agenturys Daugavpiļs nūdalis puorstuovi, kai ari pošvaldeibu darbinīkim. Jaunīši uzzynuos par dorba tiergā vajadzeigajom profesejom, par valsts nūdarbynuoteibys agenturys reikuotajom apvuiceibom, kai ari par pošvaldeibu funkcejom.

Valsts guņsdzieseibys i gluobšonys dīnesta Jiekabpiļs brigadis komandirs Miervaldis Tomiņš i Jiekabpiļs rajona padūmis civiluos i dorba aizsardzeibys dīnesta vadeituojs Edgars Līcis nu 8. da 10. majam pīsadaleis konferencē “Eiropys Savīneibys plyudu komanda”, kas nūtiks Lelbritanejā. Konferencis laikā tuos daleibnīkus īpazeistynuos ar Eiropys pretplyudu i plyudu saku nūvieršonys koncepceju, jī diskuties par vysaidu valstu civiluos aizsardzeibys dīnestu pīredzi dobys katastrofu izraiseitū saku nūvieršonā i preventivajim pasuokumim, kas mozynuotum pūstejumus i napīļautu cylvāku būjāeju.

Latgolys zooduorzs īsaguoduojs treis jaunys pa sauszemi skraidūšys tropiskuos zivs – “dyuņu liecējus”, kurim rakstureigs tys, ka tī daudzi laika pavoda uorpus iudiņa – iz sauszemis i var elpuot gaisu. Vēļ vaira, iudinī ituos zivs varūt pat nūsleikt. Dyuņu liecējs Latgolys zooduorzā dzeivuos sābrūs krokodilim i byus apsaverams tod, kod tiks pabeigta krokodilu voljera izbyuve.

Šudiņ Rēzeknē Muokslys dīnuos nūtiks muokslinīku, jūs atbaļsteituoju i školānu teatrelizāts guojīns profesionaluo pyutieju orkestra “Rēzekne” pavadeibā. Parāde itūgod veļteita “Pavasara lidūnim”, deļ tam guojīņa daleibnīkim byus attīceigi atributi i jī byus apsavylkuš vysaidūs kostimūs.

Šudiņ Daugavpiļs Universitātis koncertzalā ar sovu jaunū koncertprogramu “Atsaskot i aizej…” uzastuos studentu deju ansamblis “Laima”. Skateituoju viertiejumam tiks nūdūta programma “Rāmi, rāmi…” – tys ir īskots senlatvīšu sakraluos dzeivis ainuos i stilizāts cyttautu dzigu uzvadums “Veļtejums piļsātai”, kas stuosta par Daugavpiļs īdzeivuotuojim i jū daudznacionalū kulturu. Skateituoju uzmaneibai vokora gaitā tiks pīduovuots ari jaunuokais dzigu ciklys, bet koncerta eipašī gosti – grupa “Boltī luoči”.