Par mozajom drēbeitem
Goreiguo seminara rektors pr. Jurs Jalinskis „Dzintarīšu” jubilejis konferencē sova referata laikā, runojūt par katuoļu inteligencis goreigumu, klauseituojim atkluoja kaidu lobu redzis gleznu: „Īsadūmojit, kai izaver cylvāks ar Kristeibys sakramenta pījimšonys laikā jam apvylktajom drēbeitem, jo jis tuos mieginoj „dabuot sev mugorā”, byudams jau pīaudzs. Taipoš ir ar goreigumu, kurs palīk „bārna auteņūs” i nateik pylnveiduots, a cylvāka ceļš da Dīva tuo rezultatā palīk šauruoks i šauruoks.” Kas tod juodora, lai mes nastaiguotu sovūs vacajūs „kažuceņūs” osi kai ezeiši atīksmē pret dzeivi i cylvākim?! Lasēsim par tū Teologejis zynuotņu doktora Bazneicys kanoniskajuos tīseibuos pr. Jura Jalinska rokstā!
Kai pījimt i saprast realitati, kurā dzeivojam, par tū sovā apcerē runoj Euharistiskuo Jezus kongregacejis muosys. Vēļ kaida aktuala ziņa par Pāvesta Juoņa Puovula II beatifikacejis procesu, kurs ir vīns nu vyseislaiceiguokajim vysā myusdīnu Bazneicys viesturē!
Itymā žurnala numurā izskaņ J.Em. kardinala Juoņa Pujata aicynuojums „Par latgaliskuos identitatis saglobuošonu”. Jis mudynoj Latgolys skūluos struodojūšūs ticeibys muoceibys školuotuojus stuņdis vadeit latgaliski.
Jezuitu tāva Alfreda Holeviņska katehezē par Bībeli ir taids lobs skaidruojums, kas sasasauc ar šudiņdīnys aktualitatem: bīži vīns ūtram prosom – par kū tik daudz namīra, pūsta i napatikšonu myusu pasaulī? Tāvam Alfredam SJ iz tū ir kaida cīši izsmeļūša atbiļde. Īpasazeisim ar tū!
Kas tī taidi mormoni i kai jī dorbojās? Itai publikacejai byus turpynuojumi.
Žurnala slejuos ir breineigs materials par slovonū Latgolys izceļsmis kulinari, daudzūs povuoru gruomotu autori Antoninu Masiļūni (dz.Zadvinsku) nu Cyskoda draudzis. Sovukuort Latgolys Radeju itūreiz puorstuov ziņu redaktoris Anna Briška i Laura Sondore. A bārnu rubrikā „Dīva duorza pučeitem” varēs laseit myusu viereiguo žurnalista dabasu Stareņa interveju ar kardinalu Stefanu Višiņski, kū vaira dabuot zynuot par sovim sorgeņgelim i Valentinys Celeitānis stuosteņā skaitēt par tū, kai vylku muote izgluobe sovus mozuleišus.
Atcerēs itūreiz ir treis nekrologi: marianu tāvam Viktoram Pentjušam, mons. Juoņam Vaivodam i kaidai pavysam jaunai meitinei nu Varakļuonu draudzis Martai – Daceitei Vaivodei. Īpaši saistūša itymā „Katōļu Dzeivē” ir kristītis līceiba, kura saucās: „Bārni, kas dzymst dabasim”.
