Par draugim i būrkuonu audziešonu (V.Lukaševičs)

Nasaprūtamys attīceibys maņ ir ar Onore de Baļzaku. Kurta jis maņ pateik, a kurta nā. Onore de Baļzaks ir pyrmais profesionalais literats – jam suoka moksuot honorarus par kotru saraksteitū lopu. Vieļuok piec taida principa maizeiti peļneja i Fjodors Dostojevskis.

Tys irā tai pat kai paaicynuot struodnīkus taiseit remontu sātā, i moksuot navys par padareitū dorbu, a par dīnom.

Latgalīšu literaturā navā bejs nivīna profesionala rakstnīka. Raksteits, partū ka nivīns cyts tū nadora, partū ka pateik tū dareit, partū ka slavi var dabuot, partū ka sirds suop, partū ka nu sovom fantazejom i bailem var atsabreivuot, kod tuos pīroksti iz papeira.

Latvīšim profesionalu rakstnīku nabeja daudz, bet olpim taidi beja, taidi ir i tān. Kai vysam iz pasauļs, profesionalai rakstnīceibai ir pļusi i minusi. Par kū, ka cylvāks peļnej naudu ar būrkuonu audzeišonu, tys ir labi, a ka ar romanu raksteišonu, tys ir švaki? A ka rakstnīks tai gūdeigi i pasoka – cytu nikū es dareit naprūtu, es rokstu par tū, lai ar tū nūpeļneit naudu?

Cylvāki ir puordavuojuši i pierkuši vysu myužu, tikai kases automati i čeki pasaruodeja naseņ. Gryuši konkureit futbalistim, kuri kaitojās pogolmā poši sova prīka piec ar futbola klubu, kura budžets mieroms miļjonūs. Partū ka puikeļs, kurs labi spielej pogolmā, ka jū paaicynuos, ka jū jims pretī, aizīs nu pogolma komandys iz bogotū klubu. Divi nu symta tikai tai naizdareis.
Latvyski suoka raksteit Aļberts Sprūdžs, Juoņs Klīdzējs. I nikuo tī švaka navā. A latvīšu muzykanti dzīd i krīviski, i angliski. Irā tok nazkas augstuoks par volūdu ci muokslu.

Myusu dīnuos nakomerciala muoksla deļ manis ir vareiba atrast sev kompaneju. Nalelu, no inciresnu.
Es nasabeistu napalikt tekstūs.

Može tei i ir golvonuo nakomercialuos literaturys funkceja myusdīnuos – paleidzeit sameklēt dūmubīdrus. I kluotīnē, i aizacīs. Nu tekstūs sadabuotim mitim aizīt da poša sadūmuotim. Mes dzeivojom taidā pošā mitu laikā kai i pyrms tyukstūts, kai i pyrms pīcom tyukstūšom godu. Puorsameja tikai izejvīla, nadaudz gola produkts, a mehanizms ir tys pats. Kaids?

Mes beistamīs boltū plankumu. Geografejis kartēs, nacejis voi ciļvēcis viesturē, sovā personeigajā bejušeibā. Ka ir taidi bolti plankumi, mes jyutom psihologisku diskomfortu. Ka na apzinī, to zemapzinī tys traucej dzeivuot. Ka ilgi navar samekleit objektivu atbiļdi, kab byutu mīrs, myusu mentalums sameklej kaidu myusim tycamu ali pateikamu atbiļdi, nūlīk prīškā, i mes pasalākdami pasokom – ot, redzit, ot kai irā! I, kai sacēja Trokais Pīters – „smedzini vairs naprosa olu, a sirds – validolu”.

Vysvacuokuo profeseja ir kulinars, ūtrei vacuokuo – psihoterapeits.

Valentins Lukaševičs, “Latvijas Avīze”, 2006.goda augusts