Nevar attīstīties, ja trūkst cilvēku

SIA „VS Teks” – viens no lielākajiem uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem Preiļos – jau desmit gadus ražo trikotāžas apģērbus eksportam. Uzņēmuma izstrādājumi pēcāk tirdzniecībā ienāk ar slaveniem un pasaulē atpazīstamiem brendiem.

Klienti – slaveni brendi

SIA “VS TEKS” ir dibināta 1996. gada 19. septembrī uz bijušā Preiļu trikotāžas izstrādājumu valsts uzņēmuma bāzes. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir trikotāžas izstrādājumu ražošana un šūšana. „Uzņēmums strādā jau 10 gadus un visu šo laiku produkcija ir tikai eksportam, Latvijā nekas no saražotā netiek tirgots. Strādājam ar ārzemju kompānijām,” stāsta V. Skujiņš. Uzņēmuma saražotā produkcija tiek eksportēta galvenokārt uz Skandināvijas valstīm. Kompānijas klientu vidū „VS Teks” valdes loceklis Valdis Skujiņš min kompāniju „Loid”, “Dansk Telekom”, SAS jeb „Scandinavian airline systems”, kur uzņēmums ražo apģērbus stjuartēm un pilotiem. Kopumā gandrīz visi pasūtītāji ir atpazīstami brendi.

Ražo eksportam

Uz jautājumu, kāpēc netiek strādāts ar latviešu kompānijām Valdis Skujiņš atzīst, ka Latvijā nav noieta tirgus šādiem produktiem. Savukārt eksports, neskatoties uz to ka Latvijā ir visai daudz kompāniju, kas nodarbojas ar apģērbu ražošanu, sevi attaisno. Katru nedēļu SIA „VS Teks” nosūta aptuveni 5000 izstrādājumu. Tie ir aptuveni 300 000 saražoto izstrādājumu gadā. “Izstrādājumi visdažādākie sākot no vilnas apakšveļas līdz pat šallēm, cepurēm, lakatiem,” stāsta V. Skujiņš.
Tā kā 50% kompānijas pieder Dāņiem, tas ir papildus pluss, jo viņi arī nodrošina pasūtījumus uzņēmumam un palīdz realizēt produkciju Skandināvijas tirgū. „Ražotais izstrādājums jau ir pārdots, tātad nav nekādas tirgus vai noieta problēmas. Produkts jau sen ir pārdots, atliek tikai saražot,” saka V. Skujiņš.

Par trešdaļu mazāk darbinieku

SIA „VS Teks” ir viens no lielākajiem darba devējiem Preiļos, taču darbinieku skaitam ir izteikta tendence samazināties. “Bija 210 darbinieku, palikuši 140 un tas izskaidrojams ar to, ka cilvēki brauc prom. Cīnamies,” atzīst V. Skujiņš. “Ja skatās no 1996. gada, darbinieku skaits visu laiku pieauga. Kad mēs sākām bija 100 cilvēku, pēc tam gada laikā uzkāpa līdz 210, bet pēdējo triju gadu laikā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir palikuši 140 darbinieki. Cilvēki meklē, kur ir labāk. Tādējādi uzņēmums šobrīd ražo arī attiecīgi mazāk. Mums bija trīs maiņas un rūpnīca strādāja diennakti, tagad mums ir divas maiņas. Un tas daļēji atsaucas arī uz uzņēmuma peļņu. Arī izmaksas ir pieaugušas.”
Uz jautājumu par Eiropas finansējuma piesaisti uzņēmumam V. Skujiņš atklāj, ka viss ieguldītais ir pašu peļņa, no Eiropas fondiem nekas nav ņemts. Taču realizēts ir samērā daudz pa šiem gadiem.
„Tad kad mēs te sākām, te bija tikai šūšanas cehs, šobrīd ir gan šūšana, gan adīšana. Tātad strādā divi cehi,” atklāj V. Skujiņš. Adīšanas cehs tika atklāts 1998. gadā. Kopumā iekārtu modernizēšanā kopš 1998. gada ieguldīts jau vairāk kā 700 000 latu. Taču par turpmāko attīstību uzņēmuma valdes loceklis nerunā, jo „ja trūkst cilvēku nevar būt runa par, piemēram, jaunu cehu atvēršanu, tagad svarīgi ir noturēties tur kur esam,” tā V. Skujiņš.

Renāte Lazdiņa
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Lietišķā Latgale