Nevalstiskajām organizācijām Latgalē jāaktivizējas līdzekļu piesaistei

Nevalstisko organizāciju (NVO), kas tiek dēvētas arī par biedrībām un nodibinājumiem, pašlaik Latvijā pēc Īpašo uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSIL) publicētās informācijas ir vairāk nekā 10 000. Taču NVO tīkls vēl joprojām valstī ir visai nevienmērīgs un, kā atzīst viens no Dienvidlatgales NVO atbalsta centra veidotājiem un Latvijas Lauku foruma valdes loceklis Valdis Kudiņš, Latgalē to skaits joprojām ir nepietiekams. Tajā pat laikā tieši šobrīd un tieši nevalstiskās organizācijas var piesaistīt dažādu programmu piedāvātos finansiālos līdzekļus.

NVO Latgalē joprojām nepietiekoši

ĪUMSIL publicētajā pētījumā par nevalstisko organizāciju sektoru Latvijā 2004. gadā redzams, ka, lai arī nevalstisko organizāciju skaits valstī palielinās, tomēr organizāciju blīvums lielāks ir galvaspilsētā, kas liecina par NVO blīvuma atkarību no iedzīvotāju ienākumiem un bezdarba līmeņa. Arī V. Kudiņš atzīst, ka šobrīd Latgales reģionā rādītāji NVO skaitliskā ziņā ir pavāji. Vairāk šādas biedrības un nodibinājumi koncentrējas lielākās pilsētās, bet attālākos reģionos, piemēram, Krāslavā to skaits diemžēl nav pietiekoši liels. Tas liecina par sabiedrības aktivitātes trūkumu vai spējas trūkumu apvienoties kopīgai problēmu risināšanai.

Lai arī šo organizāciju skaits ir nepietiekams, tam tomēr ir tendence pieaugt, kas varētu būt pateicoties programmām, kas piedāvā dažādas finansu iespējas, lai organizācijas pilnvērtīgāk varētu realizēt savu darbību, uzskata V. Kudiņš. Viņš arī saskata šobrīd dibināto biedrību un nodibinājumu meklējumus pēc kādas konkrētas sfēras, kas ir pozitīvs aspekts.

Risina sabiedrībā svarīgus jautājumus

Nevalstiska organizācija rodas, lielākoties, ja ir jautājumi, ko nerisina vai pietiekoši daudz nepievērš uzmanību vietējās pašvaldības vai valsts, kā arī, ja vietējā sabiedrībā ir radusies nepieciešamība pēc kāda konkrēta jautājuma, problēmas padziļinātas risināšanas. „Varētu teikt, ka NVO ir kā starpposms, kā „palīgs”, kas palīdz vietējai pašvaldībai vai arī valstij risināt aktuālo problēmu konkrētajā vidē, sabiedrībā. Līdzīgi domājošie apvienojas un, veltot savu laiku, piesaistot finanses, meklējot sadarbības partnerus utt., rīkojas, lai darbotos saskaņā ar izvirzīto mērķi,” skaidro Dienvidlatgales NVO atbalsta centra bijusī koordinatore Inese Zuģicka.

Ir divu veidu NVO: biedrības un nodibinājumi. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas izveidota, lai sasniegtu biedrības statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Tā ir biedru organizācija. Biedri var arī izstāties, ja nevēlas turpināt darboties attiecīgajā organizācijā. Savukārt nodibinājums jeb fonds ir mantas kopums, kurš nodalīts kāda noteikta mērķa sasniegšanai, bet ne peļņas gūšanas nolūkā. Nodibinājumā nav biedru un dibinātāju statuss ir „uz mūžu”, tie nevar izstāties. Nevalstiskas organizācijas var dibināt vismaz divas fiziskas vai juridiskas personas, kuras apvienojas konkrētu mērķu sasniegšanai. Šādas organizācijas dibināt ir salīdzinoši vienkārši, jo nav nepieciešams pamatkapitāls. Organizācijas dibināšanas jautājumos bezmaksas konsultācijas sniedz gan Latgales reģiona NVO resursu centrs, Daugavpilī un Preiļos (www.nvoc.lv), gan Uzņēmumu reģistrs.

Latgalē visaktīvākās sociālās organizācijas

Visaktīvāk Latgalē šādas organizācijas darbojas sociālajā jomā. Tās ir īpašas cilvēku grupas, piemēram, pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām, organizācijas, kas risina jauno ģimeņu problēmas, dažādu riska grupu vajadzības. „Valstiskā mērogā par aktīvām varētu uzskatīt jauniešu grupas, kas nodarbojas pārsvarā ar brīvā laika pavadīšanas jautājumu risināšanu, taču jāatzīmē, ka Latgalē šādu biedrību ir maz. Arī citviet mūsu valstī visai aktīvās vides organizācijas, Latgales reģionā nav izteikti aktīvas,” pauž V. Kudiņš.

Aktīvāk darbojas arī tādas organizācijas, kas dibinātas dažādu profesionālu un ekonomisku jautājumu risināšanai un apvieno, piemēram, uzņēmējus vai lauksaimniekus, un strādā galvenokārt interešu aizstāvības, pārstāvniecības un lobēšanas jomā, piemēram, Jauno uzņēmēju palāta, amatnieku biedrības. Piemēram, rajonu lauksaimnieku apvienībām, kas apvieno zemniekus, ir noteikta teikšana arī nacionālā līmenī.

Daudz ir tā saukto interešu grupu, kas visvairāk sastopamas lauku teritorijās un nav reģistrējušās. Bet pēdējos gados reģistrācijas tendence pastiprinās, jo citādi organizācija nevar pretendēt uz finansējuma piesaisti (dažādos projektu konkursos).

„Pēc www.lursoft.lv datiem Latgales reģionā ir 922 nelikvidētās NVO. Te jāpiebilst, ka pie NVO tiek pieskaitītas arī reliģiskās organizācijas, respektīvi, draudzes un arodbiedrības,” informē I. Zuģicka, piebilzdama, ka Latgales reģionā vismaz pēdējos divos gados organizācijas ir kļuvušas aktīvākas, cilvēki ir sapratuši, ka finansējumu aktuālo jautājumu risināšanai var piesasitīt apvienojoties un darbojoties kopā.

Šobrīd vairāki uzsaukumi tieši NVO

Latgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra pārstāvis Oskars Zuģickis Latgales reģiona iedzīvotājus aicina būt aktīvākiem gan dibinot šādas nevalstiskās organizācijas, gan vēlāk piesaistot līdzekļus to optimālākai darbībai. Viņš arī atgādina, ka šobrīd ir aktuāli vairāki projektu konkursi nevalstiskajām organizācijām. Kā galvenos no izsludinātajām programmām tieši nevalstiskajām organizācijām jāmin četras programmas Sociālās integrācijas fondā. Arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir izsludinājusi vairākus projektu konkursus, „līdz ar to iespējas ir. Protams, šie projektu konkursi ir tikai tie, kas Latvijā tiek popularizēti, bet ir vēl vesela virkne, kurus var rakstīt dažādām Eiropas institūcijām,” stāsta O. Zuģickis. Šie projektu konkursi šeit tiek mazāk popularizēti, jo „99% cilvēku, dzirdot angļu valodā vārdu – projekts, projekts ar to arī beidzas. Uz šiem projektu konkuriesm ir lielāka konkurence, jo pieteikumus var iesniegt interesenti no visas Eiropas, bet es domāju, ka jau šajās programmās, kas tiek piedāvātas no Latvijas puses, ir ko rakstīt.”

Tieši šīs programmas un to piedāvātie projektu konkursi, kuros var piedalīties tikai biedrības un nodibinājumi, tiek minēts kā galvenais iemesls nevalstiskā sektora nepieciešamībai aktivizēties. Pretējā gadījumā šie piedāvātie finansu līdzekļi var netikt pilnvērtīgi izmantoti.

„Ir tikai jābūt aktīviem un pacietīgiem un ar lielu gribasspēku. Nedrīkst padoties pie pirmās neveiksmes. Visbiežāk organizācijas nolaiž rokas pēc pirmā neapstiprinātā projekta, bet ne vienmēr pirmo uzrakstīto projektu uzreiz atbalsta. Viss nāk ar pieredzi. Un ir jāraksta un jāmācās no iepriekš pieļautajām kļūdām vēl un vēl, kamēr projektu apstiprina,” uzsver I. Zuģicka.

Atspēriens lauku organizācijām

Piemēram, LEADER veida projektos var pieteikties tikai nevalstiskās organizācijas. Turklāt šī programma ir orientēta tieši uz lauku reģioniem. Šīs programmas ietvaros tiek veidotas partnerības starp pašvaldību, uzņēmējiem un nevalstisko sektoru, kas izstrādā vietējās attīstības stratēģijas. Uz šo stratēģiju pamata tiek sludināti konkursi lauku NVO .

Arī V. Kudiņš uzskata, ka „Programma, kas var kalpot, kā atspēriens lauku nevalstiskajām organizācijām, ir Leader+ pasākums. Kur šīs organizācijas var pretendēt uz finansējumu 1,6 miljonu latu apmērā līdz 2008. gada vasarai.” Kā uzsver V. Kudiņš, tik apjomīgs nekas līdz šim vēl nav bijis. Viņš arī atzīmē, ka vērojama jau ir arī aktivitāte, jo šī gada pirmajos konkursos jau iesniegti vairāk kā 300 projektu iesniegumi.

Kā galvenā atšķirība no citām programmām Leader pasākumā ir tā, ka idejas netiek diktētas no augšas, tādējādi dodot iespēju pašiem iedzīvotājiem pateikt, kas ir viņu problēmas, nepieciešamības un tās tad arī izpaužas partnerību izstrādātajās stratēģijās. Cilvēki raksta projektus un iesniedz tikai konkrētajā rajonā un viņiem nav jāsacenšas finansējuma piesaistē ar iesniegumu pieteicējiem no citiem Latvijas rajoniem.

Latgalē šādas stratēģijas tiek realizētas Daugavpilī un Balvos. Šobrīd, piemēram, Daugavpils rajona partnerības attīstības stratēģijas īstenošanai 2006.-2008.gadam ir piesaistīti 134 116 latu. Pamattendences jeb iecienītākās aktivitātes, kas šīs programmas ietvaros tiek realizētas, ir bērnu rotaļu laukumu izveide, teritoriju sakārtošana un labiekārtošana, pulcēšanās vietu izveidošana un labiekārtošana. Preiļos, Krāslavā un Ludzā šādas partnerības ir jau izveidotas un šobrīd izstrādā savas stratēģijas, lai vēlāk varētu piesaistīt līdzekļus no Leader programmas nākošajā plānošanas periodā 2008. – 2013. gadā.

Renāte Lazdiņa
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Lietišķā Latgale