Mīti par projektu “Pasaules Siena” (Wall of the World)

Latvijā ir ieplānots globāla mēroga projekts Pasaules Siena (Wall of the World) parka izveidei, kur tiks izvietota siena ar tajā iegravētiem 65 miljonu cilvēku vārdiem, kas kalpos kā simbols cilvēku spējai apvienoties un pierādīt sev un visai pasaulei, ka, lai īstenotu patiesi labu un cēlu ideju, nav vajadzīgi miljoni un politiskā lobēšana.

Pēdējā laikā sabiedrībā notiek plašas diskusijas par un pret projektu Pasaules Siena. Masu saziņas līdzekļos ir atspoguļoti sagrozīti, nepatiesi spriedumi, pausta subjektīva attieksme par šo projektu. Šī raksta ietvaros rodas nepieciešamība sniegt skaidrojumu vairākiem turpmāk minētajiem kļūdainajiem viedokļiem un aplamiem pieņēmumiem:

1. Nevienam neesot zināms, kur atradīsies un kā izskatīsies Pasaules siena.
Parka atrašanās vieta ir zināma – parks tiks būvēts Latvijas Republikā. Savukārt zemes gabals, uz kura ir iecerēta parka būvniecība, tiek izvēlēts konkursa veidā, kas sākas šī gada 2. maijā.

2. Ar 26. km garu sienu nepietikšot, lai uz tās iegravētu 65 miljonu cilvēku vārdus.
Pēc nekustamā īpašuma konkursa notiks starptautiskais arhitektu konkurss, kurā izvēlētā arhitektu kompānija veiks parka vizuālās koncepcijas uzlabošanu un parka pilnas arhitektūras daļas izstrādi. Šajā arhitektūras daļas izstrādes posmā tiks pilnīgi precīzi noteikts sienu kopējais garums (kas nepieciešamības gadījumā var būt lielāks), iegravējamo datu izmērs, laukums un citi tehniski jautājumi.

Jau ir izstrādāta tikai pirmā parka vizuālā koncepcija, lai varētu iepazīstināt sabiedrību ar parka apjomiem. Izstrādājot pilnu parka arhitektūras daļu, arhitekti vadīsies pēc konkrēta zemes gabala izmēra, topogrāfijas, gan citiem faktoriem. Arhitektu uzdevums būs izstrādāt projektu tā, lai cilvēki varētu viegli uztvert un ērti izlasīt iegravējumus. Ja konkursa rezultātā izvēlētā arhitektu kompānija ieteiks palielināt uzrakstu izmērus vai palielināt iegravējamo platību, tas tiks darīts.

3. Neesot padomāts par to, kā varēs iegravēt kīniešu vai arābu datus.
Kā vienu no plašāk izplatītajiem alfabētiem projekta vadība izvēlējās latīņu alfabētu, lai pēc iespējas lielāks parka apmeklētāju īpatsvars varētu saprast uz sienām iegravētos datus. Vienotība – tā ir arī māka komunicēt visiem saprotamā veidā.

4. Lai daudz zīmju varētu iekalt sienā, 3000 strādniekiem būtu jākaļ vismaz 16 gadus ar minimālo atalgojumu.
Tehnoloģiskā procesa rezultātā pasaulē jau sen apjomīgu gravēšanas darbu veikšanai, tāpat kā vairumā citu industriju, netiek izmantots roku darbs, bet gan lāzertehnoloģijas, kas uzdevumu veic lielā ātrumā un apjomos. Wall of the World, datu iegravēšanai, izmantos lāzertehnoloģijas.

5. Sienu uzbūvēšanai vajadzēšot ārkārtīgi daudz granīta, kas pārsniegšot visu projekta apgrozījumu.
Sienas tiks veidotas no betona un apšūtas ar granīta plāksnēm, nevis sastāvēs viscaur no ganīta plāksnēm. Sākotnēji tiek izveidots fundaments, pēc tam izbūvētas sienas no betona, pie kura tiks piestiprinātas gravētas granīta plāksnes. Šāds risinājums nākotnē arī ļaus efektīvi nomainīt cilvēku vai laika apstākļu bojātas plāksnes.

6. Projekta autoriem neesot tik daudz naudas, lai uzbūvetu parku, tādēļ tas netikšot uzbūvēts.
Projekta realizēšanas koncepcija paredz, ka būvniecība sāksies pēc tam, kad dalībai projektā būs reģistrējušies 2 miljoni cilvēku. Reģistrācija ir par maksu (3,50 Ls), bet, uzsākoties arhitektūras daļai, cena pieaugs. Reģistrēto dalībnieku samaksātā nauda veido pamatu projekta finansiālai realizācijai un finansēs parka būvniecību.

7. Projekts neizdošoties, jo Latvijā nepiereģistrēsies pat 2 miljoni cilvēku.
Projektā ietvertais vārds PASAULE, skaidri norāda uz to, ka orientēšanās notiek ne tikai uz Latvijas sabiedrību. Šobrīd bez liekām reklāmas aktivitātēm ir piereģistrējušies jau 2800 cilvēki.
Apmēram pēc sešiem mēnešiem sāksies komunikācija Ziemeļamerikā, ES un Krievijā. Jau šobrīd bez jebkādas reklāmas cilvēki no ārvalstīm gan reģistrējas, gan interesējas par šo projektu.

Pat ja pieņemam, ka Latvijā divu gadu laikā piereģistrēsies tikai 10 000 cilvēku, kas ir apmēram 0,435% no iedzīvotājiem. Attiecinot šādu īpatsvaru pret Eiropas Savienību (460,8 mlj. iedz.), Ziemeļameriku (332 milj. iedz.), Maskavu (10,5 milj. iedz.) un Sanktpēterburgu (4,6 milj. iedz.), iegūstam 3,52 miljonus. Tas ir vairāk nekā 2 miljoni cilvēku, pie tam jāņem vērā, ka ārvalstīs ekonomiska situācija un pieeja internetam ir augstāka, nekā Latvijā. Kāds jautās, kāda kanādietim būs motivācija piedalīties? Motivācija būs piedalīties tiem cilvēkiem, kas neatkarīgi no nacionalitātes un tautības tic sabiedrības vienotības idejai un vēlas piedalīties patiesi unikālā projektā, kam ir globāls , nevis lokāls raksturs.

8. Projekta autori pat neplānojot sagaidīt 2 miljonus reģistrētu lietotāju. Labākajā gadījumā autori darīšot visu, lai triju gadu laikā nepiereģistrētos 2 miljoni cilvēku, un nozudīšot ar pusi cilvēku samaksātās naudas.
Katru mēnesi viena puse no iepriekšējā mēneša ienākumiem tiek pārskaitīta uz būvniecības uzsākšanai paredzētu depozītkontu. Ar Latvijas Sarkano Krustu un Hansabanku ir noslēgts līgums, kas paredz, ka ar šo kontu var rīkoties tikai ar Latvijas Sarkanā Krusta rakstisku piekrišanu

Otrā puse ienākumu tiek izlietota projekta attīstības izmaksās. Šobrīd tās galvenokārt ir reklāmas, sertifikātu nosūtīšanas un nodokļu izmaksas. Tuvā nākotnē šajās izmaksās ietilpst arī arhitektūras daļa, kas tiks izstrādāta līdz būvniecības uzsākšanai.

Katru mēnesi mājas lapā tiks publicēts grāmatvedības pārskats ar paskaidrojumiem, kurā sabiedrība varēs redzēt, kādiem mērķiem tikusi izlietota nauda. Gadījumā, ja triju gadu laikā dalībai projektā nepiereģistrēsies 2 miljoni cilvēku, visa depozītu kontā uzkrātā nauda, kā arī visi citi uzņēmuma brīvie līdzekļi, tajā skaitā pamatlīdzekļi (piemēram, biroja aprīkojums) tiks ziedoti Latvijas Sarkanajam Krustam labdarībai.

Cilvēkiem kā saprātīgai būtnei ir vajadzīgs kas vairāk par sviestmaizi un mobīlo telefonu. Viņam ir vajadzīgs arī estētisks baudījums, emocionālais lādiņš un vienotības sajūta, ko iespējams gūt, atbalstot šo projektu, iesaistoties gan informatīvi, gan reģistrējoties.

Pēc projekta autoru materiāliem rakstu sagatavoja
Oksana Afanasjeva