Ministri diskutej par latgalīšu volūdu
22.nojabrī Daugavpilī nūtykušajā konferņcē „Mes ajom tyvuok, kab jius tyktu tuoļuok”, kuramā pīsadaleja uzjiemieji, navaļstiskūs organizaceju puorstuovi i pašvaļdeibu darbinīki, kab uzzynuotu jaunuokū informaceji Eiropys Savīneibys leidzekļu pīsaisteišonys īspiejom, nūtyka ari presis koņference ar diveju ministru daleibu.Laikroksta „Latgales Laiks” žurnaliste Egita Terēze Jonāne pasainteresja par ministru redziejumu latgalīšu i latgalīšu volūdys integracejis vaicuojumā.
Oskars Kastēns (Eipašu aizdavumu ministrs sabīdreibys integracejis lītuos) atguodynova, ka pyrms pus goda bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” īsnīdze aicynuojumu Latvejis Republikys ministru prezidentam izviertēt latgalīšu volūdys saglobuošonys, aizsardzeibys i atteisteibys pasuokumus vaļstī i nūreikuot atbiļdeigū instituceju par attīceigū Vaļsts volūdys lykuma punktu, kas paradz vaļsts reiceibu itamā vaicuojumā. Juoatzeimej, ka ministreju vīdūkli lykuma tulkuošonā ir dīzgon pretruneigi. O.Kastēns ir informāts, ka Izgleiteibys i Zinuotnis ministrejis (IZM) vadeibā izveiduota dorba grupa, kurai beja uzdūts leidz 1.novembram sagataveit viertejumu i atbylstūšus prīkšlykumus, leidz ar tū jis pagaidam atsatureja nu seikuokim komentarim – vysa pyrms ir juozyna augstuok nūsauktuos dorba grupys sprīdums. O.Kastēns ari izstuosteja, ka pats asūt filologs i jam vysleidz vēļ nav eistys puorlīceibys, vai itamā gadinī byutu pareizuok runuot par latvīšu volūdys dialektu voi latgalīšu volūdu.
Savukuort Normunds Broks (Eipašu aizdavumu ministrs Eiropys Savīneibys leidzekļu apgiušonys lītuos) atzeimeja, ka nav byutisks terminu lītuojums – „volūda” voi „dialekts”. Svareiguokais, ka tagad daudzejim latgalīšim nav kauns par sovu identitati. Latgalīši Latvejā vairs nav diskriminejūšā stuovūklī, vyss atkareigs nu pošim. Ministrs ari skaita – navajag aizmierst, ka pašapziņa ir svareigs regiona ekonomiskuos atteisteibys prīšknūsacejums.
Andris Vaivods (Latgolys planuošonys regiona atteisteibys padūmes vadeituojs) skaita, ka ituos aktivitatis ir bejušys tikai suokums tuoluokam dorbam latgalīšu identitatis, volūdys i kupeigajā Latgolys regiona atteisteibā. A.Vaivods personeigi izsaceja pateiceibu vysim tim cilvākim, kas aktualizeja itū vaicuojumu vaļsts leiminī.
Māris Bozovičs (Latgolys regiona atteisteibys agenturys direktors) informeja, ka jau treis godus sadarbeibā ar Vaļsts Kulturkapitala fondu agentura ir eistynovuse Latgolys Kulturys programu i ari cytugod, īspiejams jau febralī, tiks izsludynuots nuokamais projektu konkurss, kura ītvorā īspieju rūbežuos teik atbaļsteita ari latgaliskuos identitatis i volūdys saglobuošona. Bet finansejuma apjūms nav pīteikams, deļ tam ir piļneigi skaidrs, ka nūpītnai juoizviertej īspiejis, kab pīsaisteitum papyldu atbolsta instrumentus. Byutum juobyun atsevišķai IZM mierķprogramai, kai ari O.Kastēna vadeitais sekretariats varātu apsavērt itaidys atseviškys mierķprogramys īspiejameibu.
Presis konfereņces dalinīki izstuosteja, ka nuokamuo Eiropys Savīneibys Strukturfondu apgives perioda prioritatis byušūt infrastruktura, uzjiemiejdarbeiba i izgleiteiba.
N. Broks skaita, ka Latgola paruoda lelu interesi ES leidzekļu pīsaisteišonai i regionam ir lels potencials veiksmeigai apgiut ES Strukturfondu pīduovuotūs finanšu resursus. Svareigi, ka ari uzjiemiejim ir mainejusēs sistema nu „kas pyrmais brauc, tys pyrmais maļ” iz projektu izviertiešonu piec kvalitatis ruodeituojim.
