Mārtiņš Roze Viļānos tiekas ar Rēzeknes rajona zemniekiem

20. jūlijā Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters apmeklēja Rēzeknes rajonu un tikās ar zemniekiem. Tikšanās noritēja Viļānos, kur, pēc ministra atzinuma, viņš vēlējās lietišķā atmosfērā ar zemniekiem izrunāt daudzus aktuālus jautājumus.

Viens no tiem – gaidāmais ES atbalsts lauksaimniecības programmām. Pēc ministra vārdiem – viena no galvenajām – konkurētspējas atjaunošanas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Ministrs solīja, ka atbalsts būšot gan būvēm, gan tehnikai, gan tehnoloģijām, pats labvēlīgākais statuss būšot būvniecībai. Viņš pasvītroja, ka ministrijai ir izstrādāti īpaši kritēriji atbalsta saņemšanai piena saimniecībām. Pēc šīs programmas uz atbalstu būvniecībā var cerēt lielsaimniecības, kurās ir iecerēts būvēt novietnes ne mazāk par 50 piena lopiem, jo tikai tādas (bet ne mazākas) spējot saražot atbilstošu kvalitātes prasībām piena daudzumu un ļaujot pašiem normāli dzīvot. Pie lielāka slaucamo govju skaita esot lielākas iespējas ātrāk atmaksāt paņemtos kredītus, jo ne jau visu apmaksās no ES fondiem. Attiecībā uz zemnieku raizēm par noteiktajām piena kvotām pie palielināmā slaucamo govju ganāmpulka, ministrs ieteica neraizēties, jo viņam esot bijušas sarunas ar ES lauksaimniecības komisāri. Sarunu laikā no abām pusēm izskanējis viedoklis, ka piena kvotas Baltijas valstīm jāpalielina, turklāt tās jāpalielina vairāku gadu garumā, kamēr pēc tā ir pieprasījums. Pie tam, piena cenas un situācija piena tirgū ir tāda, ka piena ražotājiem jāpadomā par ražošanas palielināšanu. Kā atbilde uz pārmetumu, ka atbalsts tikšot tikai lielajiem piena ražotājiem, izskanēja replika, ka mazajiem piena ražotājiem jau sen vajadzējis kooperēties.
Ministrs zemniekus informēja, ka valdībā vēl notiekot diskusijas par nākamā gada subsīdijām, pagaidām finansu ministrijas noteiktais cipars ir 32 miljoni latu, tāpat kā šogad, taču vēlmju saraksts esot aptuveni uz 57 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka būšot jāmeklē kompromiss kaut kur pa vidu starp šiem diviem cipariem. Šogad subsīdiju saņemšanai bija pieteikti 14 miljoni projektu, bet atbalstu saņēma tikai 7 miljoni, kaut gan neatbalstītie projekti arī esot bijuši pietiekoši labi, taču par maz bija atbalstam iedalīto līdzekļu. Tikšanās laikā tika skarts arī kļuvis aktuālais jautājums par Staļģenē konstatēto augļu kokiem bīstamo slimību, taču, izskatījās, ka zemnieki vairāk gaidīja iespēju uzdot savus jautājumus ministram. Nevienu vien reizi rajona padomē tiek cilāts jautājums par ES struktūrfondu līdzekļu kvotēšanu (vai arī reģionālā koeficienta ieviešanu), tāpēc likumsakarīgi, ka tieši šo jautājumu kā pašu pirmo uzdeva Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Diemžēl atbilde izskanēja drīzāk pesimistiski, jo gan pirmo, gan otro projektu subsidēšanas ešelonu nekvotēs, iespējams, tas varētu notikt ar trešo.
Tikšanās dalībnieku vidū bija arī tūrisma uzņēmēji, kurus interesēja atbalsts viņu nozarei. M. Roze skaidroja, ka subsīdijas tūrisma attīstībā nenotikšot piešķirtas jaunu mītņu būvniecībai, bet gan jau esošo modernizācijai un rekonstrukcijai.
Viļānu pilsētas padomes priekšsēdētājs Juris Tučs izteica viedokli, ka būvniecību kavējot arī speciālistu un darba roku trūkums. M. Roze izteica savu viedokli, ka ir jāatver būvniecības tirgus un jāļauj Latvijā ienākt ārzemju būvniekiem, izcenojumu ziņā būvniecības izmaksas jau sen esot pietuvojušās un dažkārt pat pārspējušas ES vidējās izmaksas. Turklāt būvniecības izmaksas esot uzskrūvētas tieši darbaspēka deficīta dēļ un diktē savus noteikumus. Bez tam, analizējot sociālos maksājumus, atklājoties interesanti fakti, ka būvnieki it kā strādājot par minimālajām algām, kas diez vai atbilst realitātei, jo būvnieki nestrādājot pat par divām minimālajām algām un vairāk.
Ministrs uzsvēra, ka kontrolējošām institūcijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība šim faktam (vai vismaz tā, kā tas notiek lauksaimniecībā), jo pēc ministra domām, garām valsts kasei aiziet lielas naudas summas. Viņš šajā apstāklī saskata vienu no galvenajiem inflācijas kāpuma iemesliem.