Ludzā tikās Latgales plānošanas reģiona attīstības padome
Būs mūžizglītības koordinatori pašvaldībās
Nacionālās programmas „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana” projekta “Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana” projekta vadītāja Sarmīte Teivāne padomes locekļiem prezentēja nule kā izstrādāto Latgales plānošanas reģiona mūžizglītības attīstības rīcības plānu 2007.-2013. gadam.
Rīcības plāna mērķis ir izveidot koordinatoru tīklu un veikt vairāk kā 3000 pieaugušo apmācības Latgales pašvaldībās, jo šobrīd šos pienākumus uz entuziasma pamata bieži veic sabiedrisko aktīvi cilvēki un NVO pārstāvji.
LPR attīstības padomes locekļi pēc prezentācijas atzina, ka ideja tikai tad sniegs rezultātu, ja pašvaldībām pašām ļaus noteikt, kāda profila speciālistu apmācības organizēt savās pašvaldībās. LPR attīstības padomes pārstāve, Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode norādīja, ka Eiropas fondu līdzekļu apguvei ir atvēlēti tikai daži gadi un pašvaldības māc šaubas, vai šis finansējums tiks izlietots lietderīgi, apmācot reāli nepieciešamu profesiju pārstāvjus, piemēram, metinātājus, buldozeristus un citus, kas dos atdevi Latgales tautsaimniecībā.
Pašvaldību vadītāji aktualizēja arī jautājumu par to, kas būs naudas apguvējs un mūžizglītības realizētājs. Nav noslēpums, ka valstī bieži tiek veidotas apmācību firmas, kas apmāca nevienam nevajadzīgu profesiju pārstāvjus, tādējādi neracionāli izlietojot ES finansējumu. Pašvaldību vadītāji bija vienisprātis, ka mūžizglītības programmas jāļauj realizēt Latgales reģiona profesionālās izglītības iestādēm. Arī S. Teivāne norādīja, ka mūžizglītības programmas varēs realizēt tikai organizācijas ar izglītības iestādes statusu.
Dzelzceļa attīstība – Latgales iespēja
LPR attīstības padomes locekļi nesagaidīja cerēto rezultātu no pētījuma „Latgales, Vidzemes, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalu potenciāla analīze transporta un loģistikas pakalpojumu jomā. Esošās tendences un attīstības iespējas”, ko prezentēja SIA „Grupa 93” pārstāvis Jurijs Kondratenko.
Pētījumā detalizēti veikta esošā situācijas analīze par transporta loģistiku Latgales reģionā, taču izpalika konkrēti ieteikumi par to, kā nākotnē efektīvāk izmantot dzelzceļa tranzīta koridoru Berlīne – Varšava – Sanktpēterburga. Daugavpils domes pārstāvji Rita Strode un Jānis Lāčplēsis uzsvēra, ka tieši dzelzceļa tranzīts ir Latgales iespēja, taču patlaban reģions no dzelzceļa iegūst vienīgi ekoloģijas problēmas. Ir skaidri jāapzinās, kā šo dzelzceļa tranzīta potenciālu, kas šķērso vairākus Latgales rajonus, izmantot pēc iespējas efektīvāk. Pētījumam jākļūst par pamatu politiska lēmuma pieņemšanai, lai aizstāvētu Latgales reģiona intereses politiķu aprindās, un rezultātā arī pašvaldības iegūtu atdevi no dzelzceļa.
Pētījuma veicējiem decembra sēdē vēlreiz nāksies skaidrot LPR pārstāvjiem, kādi ir konkrētie piedāvājumi šīs problēmas risināšanai, lēma attīstības padome.
Plānošanas reģions, Īpašo uzdevumu ministrs un NVO izstrādā sadarbības memorandu
Politiskie procesi valstī šobrīd spilgti apliecina, cik būtiska loma ir politiķu spējai ieklausīties sabiedrības viedoklī. Lai iesaistītu plašāku Latgales sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos Latgales reģiona pārvaldē visos līmeņos, Latgales plānošanas reģions, Latgales nevalstiskās organizācijas un Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts novembrī plāno parakstīt sadarbības memorandu, kuru sēdē apstiprināja LPR attīstības padomes locekļi.
Memorands apliecinās ne tikai reģiona varas pārstāvju gatavību uzklausīt sabiedrības viedokli politisku jautājumu pieņemšanā, bet būs pamats arī turpmākajā ES finansējuma piesaistei Latgales reģionam. Memorandam varēs pievienoties ikviena Latgales nevalstiskā organizācija. Reģiona nevalstisko organizāciju koordināciju veiks Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs.
Plāno jaunas projekta idejas
Latgales plānošanas reģions deleģējis biedrībai „Latgales reģiona attīstības aģentūra” (LRAA) pienākumu definēt virkni jaunu projektu ideju ES struktūrfondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2007.- 2013. gada pārrobežu sadarbības programmas projektu izstrādei.
Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajiem norādījumiem LRAA veiks virkni aktivitāšu, lai sagatavotos astoņu jaunu investīciju projektu iesniegšanai ES struktūrfondu apguvei. LRAA apkopos Latgales pašvaldību projektu idejas pārrobežu sadarbības programmās. Visas idejas tiks saskaņotas un apstiprinātas LPR attīstības padomē un tikai tad LRAA ķersies pie projektu izstrādes. Jau iepriekš LPR attīstības padomes locekļi norādīja, ka tikai padome ir tiesīga izvērtēt, kuri no projektiem būtu realizējami un dotu lielāko atdevi Latgales reģiona attīstībā.
Saskaņā ar ministrijas norādījumiem daļai projektu noteikti jābūt reģionāla rakstura. Projektu izstrāde jāveic nākošā gada laikā. .
Par atbalstāmajām profesionālajām izglītības iestādēm skaidrības vēl nav
Saistībā ar potenciāli atbalstāmajām profesionālās izglītības iestādēm Latgalē, kuras varēs pretendēt uz ES darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 1.1.1.1 aktivitāti „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir piedāvājusi savu profesionālo izglītības iestāžu ieteikuma sarakstu un iespējamās atbalstāmās programmas.
Izskatot šo IZM piedāvājumu, LPR attīstības padome nolēma ierosināt ministrijai Latgales reģiona profesionālo izglītības iestāžu projektu pieteikumus vērtēt vispārējā kārtībā, nenosakot konkrētas skolas. Tādējādi tiktu dota iespēja ar projektiem startēt pēc iespējas plašākam profesionālo izglītības iestāžu lokam un atbalstu varētu saņemt kvalitatīvākie projekti. Lietderīgi būtu pieteikumu izskatīšanu veikt divās kārtās, uzskata LPR attīstības padome. Padome arī lūgs IZM iepazīstināt plānošanas reģionu ar ministrijas izstrādātajiem skolu projektu izvērtēšanas kritērijiem, jo šobrīd tie nav zināmi.
