Latgolys Radejis zinis (20.12.2007.)
Šudiņ (20.12.2007.) Ludzys tautys noma lelejā zālā plkst.17.00 tiks demonstreita projekta ”Asu Ludzai pīraksteits” gaitā topušuo filma par Ludzys viesturiskū centru. Pasuokumā plānuots ”kino vokors”, deļ tuo ka tiks demonstreitys arī da šam topušuos filmys par Ludzu. Kluotasūšī vareis nūzavārtīs filmu “Ludzai 830″, Ludzys piļsātys jaunīšu mediju centra videopuļceņa veikumu, kai arī J.Soikāna Ludzys muokslys školys audziekņu animacejis filmu ”Raizi Ludzā…”
Nu šudiņdīnys da 29.decembram Sociāluos apriupis puorvaļde Rēzeknē eistynoj tradicionalū Zīmyssvātku labdareibys akceju, kurys laikā moztureigī piļsātys īdzeivoituoji par breivu vareis sajimt korstys pušdyņis. Breivpušdiņys triuceigī riezeknīši desmit dīnu laikā varās sajimt nakts patversmis virtuvē J.Raiņa īlā 96 nu plkst.12 da 13.30.
Šudiņ plkst.10.00 Dauvgovpiļs dūmis lelejā zalā Dauvgovpiļs Vaļsts gimnāzejis skūlānim paradzāta tikšonuos ar Davgovpiļs piļsātys dūmys izpylddirektora vītneici, Ingu Goldbergu. Tikšonuos mierkis ir pīruodeit, cik plošys īspiejis Davgovpiļs pīduovoj skūlānim, kaidys atteisteibys perspektivys tai ir. Cerams, ka itei tikšonuos skūlānus rūsynuos apsviert dūmu par karjerys veiduošonys īspiejom sovā piļsātā.
Šudiņ plkst.15.00 Dauvgovpiļs Universitatē nūtiks asocieituos profesoris Gaļinas Siricas monografejis ”Portreta poētika F.Dostojevska romānūs” prezentaceja. Monogrāfeja tyka izdūta ituo goda septembra suokumā Moskovys izdevnīceibā. Tymā teik pieteiti krīvu rakstnīka F.M.Dostojevska romanu personažu portreti. Itam pietiejumam ir svareiga lūma na tikai rakstnīka muokslinīciskuos pasaulis izpratnē, bet ari krīvu volūdnīceibys pasaulis attāla izpratnis veiduošonā.
Šudiņ plkst.15.00 Dauvgovpiļs Dzeivūkļu i komunāluos saimnīceibys uzjāmums reikuos loboikūs sātu vacuokūs apbolvoišonys pasuokumu. Iz pasuokumu Dauvguopiļs dūmis konfereņču zalā teik aicynuoti cilvāki, kuri sazadorbuojās ar Dauvguopiļs Dzeivūkļu i komunaluos saimnīceibys uzjāmumu dažaidu vaicuojumu rysynoišonā, kas saisteiti ar dzeivojamū sātu i tai pīderūšūs teritoreju uztureišonu i lobīkuortoišonu.
Paguojušejā dīnnaktī kravys automašinu rynda iz Latvejis i Krīvejis rūbežys Terehovā sazamazinuojuse par 200 automašinom, sovukuort Grebņevā pīauguse par 125 kravys automašinom.
