Latgales skolas ir visrosīgākās integrācijas procesa veicināšanā

15. maijā skolu projektu konkursa žūrija, kuras sastāvā strādāja britu vēstnieks Jans Bonds, integrācijas ministrs Oskars Kastēns, laikraksta „Diena” sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anna Muhka, Britu Padomes direktore Agita Kalviņa, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstavis Ivars Balodis un biedrības „Dialogi.lv” valdes priekšsēdētāja Anna Stroja, vērtēja formālajiem kritērijiem atbilstošus projektu pielikumus.

Fināla kārtā iekļuva 14 projekti, un, saskanā ar konkursa nolikumu, tika piešķirtas trīs galvenās balvas (katra 1000 latu apmērā). Viena Latgales balva 1000 latu apmērā un viena 500 latu veicināšanas balva. Žūrija atbalstīja priekšlikumu rīkot noslēguma pasākumu Daugavpilī.

Vairāk kā pusi (40 no 65) projektu tika saņemts no Latgales skolām, kur visaktīvākās izrādījās Daugavpils skolas, kas projektu konkursu žūriju pārsteidza ar plašo vērienu, kādā jau līdz šim organizējušas dažādus ar integrāciju un kultūru mijiedarbību saistītus pasākumus.

Tā kā Latgales skolas izceļas ar raibo etnisko sastāvu, tad taisnība bija skolām, kas, aprakstot līdzšinējo pieredzi iekļaujošas izglītības jomā, norādīja, ka dažādu tautību bērni Latgales skolās visu laiku mācās, darbojas, sadzīvo kopā.

Dažas Daugavpils skolas darbojas vēl aktīvāk. Tā, piemēram, J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola, kurā mācās bērni no krievu, latviešu, baltkrievu, poļu, lietuviešu ģimenēm, centusies saliedēt bērnus uz nacionālās pašapziņas pamata, iepazīstinajusi skolēnus un pārējos pilsētas iedzīvotājus ar japāņu kultūru, gan uzņēmusi norvēģu studentus, gan arī pati piedalījusies Eiropas Padomes projektos.

Tā kā lielākā daļa projektu tika saņemts no Latgales skolām, tad piederību latviešu un krievu tautai dažkārt izkonkurēja latgaliskā identitāte, kas vieno visus Latgalē dzīvojošo tautību pārstāvjus. Vairākas skolas tieši kopīgā novada izpēti minējušas kā vienu no saliedējošiem pasākumiem. Tā, piemēram, Rušonas pamatskolas skolēni apzinājuši latgaliešu folkloras kopas un teicējas savā novadā.

Uzmanību piesaistīja arī Rēzeknes Skolēnu interešu centra projekts, kas veltīts latgaliešu liriķa Izidora Kundziša dzimtai. Projektā dažādu tautību un sabiedrības grupu bērni mēģinājuši atrast piemērotu tulkojumu kādam no Kundziša dzejoļu krajuma „dvēseles slāpes” latgaliski rakstītajiem dzejoļiem savā dzimtajā valodā vai arī to ilustrēt. Pieaugušajiem tas liktos visai grūts radošs uzdevums!

Līdzās lepnumam par Latgales bagātīgo kultūras mantojumu jūtams arī nabadzības slogs, kas liedz trūcīgākajiem bērniem iejusties vienaudžu vidū un dzīvot pilnvērtīgu, iespaidiem atvērtu un bagātu dzīvi. Tomēr kopējā noskaņa neatgādina žēlošanos par grūto dzīvi, drīzāk pretēji – rada patīkamu izbrīnu par to, ka skolotājiem arī smagos apstākļos tomēr ir vēlēšanās un enerģija darboties bērnu labā – ir jūtamas viņu rūpes par bērniem.

Oriģinālu projektu sociālo apstākļu radītās nomāktības mazināšanai ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenojusi Daugavpils Ruģeļu pamatskola. Bērni aicinājuši savus vecākus uz skolu, kur viņi kopā ar bērniem mācījušies strādāt ar datoru, spelējuši teātri, vingrojuši, braukuši ekskursijās. Tādā veidā, kopīgi darbojoties, uzlabojušās gan bērnu un vecāku attiecības, gan arī vecāku pašapziņa.

Var prognozēt, ka arī nākotnē vairākas skolas, kuru projektus žūrija atzīs par labākajiem, gūs iespēju papildināt savu pozitīvo pieredzi ar vēl vienu spilgtu notikumu, kas, cerams, iedvesmos arī citas skolas.

Raksta sagatavošanā izmantoti portāla www.dialogi.lv materiāli.