Latgales Laiks: Veterinārārstu paliek aizvien mazāk
Daugavpils rajonā dažos pagastos katastrofāli trūkst veterinārārstu. Speciālisti prognozē, ka pēc kāda laika reģionā nebūs, kas ārstē mājlopus. Būs vēl sliktāk, piemēram, Vecsalienas, Salienas un Skrudalienas pagastā laikā, kad nebija vetārsta, nonāca tiktāl, ka iedzīvotāji, kuri vērsās ar pretenzijām par saslimušo dzīvnieku ārstēšanu, saņēma atbildi: “Sauciet veterinārārstu no Daugavpils, tikai neaizmirstiet sagatavot 100 latus”.Saprotams, ka ne jau katram zemniekam ir tāda nauda, turklāt, lai no Daugavpils aizbrauktu ar mašīnu uz nomaļu saimniecību, vajadzīgs laiks, bet dažkārt, lai glābtu dzīvnieku, jārīkojas ātri.
Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Daugavpils rajona vecākais valsts veterinārais inspektors Dzintars Juškus, pēc kāda laika veterināru rindas kļūs vēl retākas, jo vecie speciālisti dodas pensijā vai arī aiziet viņsaulē, kā tas negaidīti notika Vecsalienas pagastā, bet jaunos speciālistus, kas Daugavpilī ieradušies pēc mācību iestādes absolvēšanas, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. No trim jaunajiem vetārstiem divi palika strādāt PVD, bet viena vetārste apkalpo Kalkūnes pagastu. Mājlopu ārstēšanai Salienas, Vecsalienas un Skrudalienas pagastā noslēgti līgumi ar Tabores pašvaldības speciālistu. Nav grūti iedomāties teritoriju, kura jāapkalpo vienam vetārstam. Arī iedzīvotāji atrodas sarežģītā situācijā, jo ārsta vizīte jāapmaksā no savas kabatas. Kā teica Dz. Juškus, laikā, kad situācija minētajos pagastos saasinājās, PVD darbinieki cilvēkiem deva citu pašvaldību vetārstu telefonu numurus, lai viņi varētu atbraukt uz izsaukumu.
“Speciālistu problēma saasinās, jo pēdējos gados jauni vetārsti nav nākuši klāt. Satraucoša situācija ir arī Naujenes, Dubnas un Višķu pagastā, kur speciālisti pagaidām ir, taču pēc kāda laika viņu var aptrūkties,” teica Dzintars Juškus.
Vainīgi saimnieki
Kā teica vecākais inspektors, pārmetumus pelnījuši daži bezatbildīgi saimnieki, kuri, redzot, ka lops ir saslimis, vilcinās līdz pēdējam. Slimība bieži vien ir pamatīgi ielaista. Vetārstam, kurš dzīvo tālu no viņa pārziņā esošā pagasta, saņemot naktī izsaukumu, ne jau vienmēr ir iespēja sniegt neatliekamo palīdzību. Jāteic, ka arī saimnieku bezatbildības iemesls nav nekāds noslēpums, un, pirmām kārtām, to noteic maksa par pakalpojumu – vairāki desmiti latu, transporta izdevumu apmaksa un dārgās zāles.
Varbūt vetārstu deficīts saistīts ar viņu darba apmaksu? Kā teica Dz.Juškus, šajā jautājumā problēmu nav. Darba ir pietiekami, visus valsts pasākumus apmaksā valsts, arī privātie izsaukumi nav bezmaksas. Visiem pakalpojumiem ir noteikti attiecīgi tarifi, cenas ir atkarīgas no tā, cik sarežģīta ir ārstēšana, kā arī izdevumiem par degvielu.
Vai šajā darbā iespējams iesaistīt pilsētas ārstus? Daugavpilī praktizējošais Anatolijs Rakitskis teica, ka laucinieki lūdz palīdzību. Taču, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, viņš drīkst strādāt tikai pilsētas robežās: “Apkalpošanai un ārstēšanai mums nav juridisku tiesību. Kurš uzņemsies atbildību neveiksmes gadījumā? Viena lieta, ja vajag aizbraukt un injicēt zāles dzīvniekam, kurš “saķēris” infekciju, pavisam cita – ārstēšana. Mēs cenšamies neiejaukties.” Turklāt Daugavpilī ir tikai trīs veterinārās klīnikas un tikpat speciālistu, kuriem pietiek savu rūpju. Absolventi tagad paliek pilsētā, uz laukiem īpaši netiecas.
Vai viens ir karotājs?
Pašlaik Salienu un kaimiņpagastus apkalpo vetārsts Anatolijs Gribusts. Ar viņu ir noslēgts līgums. Kā informēja Salienas pašvaldības lauksaimniecības konsultante Antoņina Jermolajeva, ar dzīvnieku analīžu veikšanu īpašu problēmu nav.
Vissarežģītākais ir iedzīvotājiem laikus paziņot par speciālista vizīti. Vēlams, lai viena apmeklējuma laikā viņš paspētu apkalpot pēc iespējas vairāk saimniecību. To gan nevar attiecināt uz ārstēšanu. Dažkārt izdevīgāk ir slimo dzīvnieku nokaut, nekā maksāt lielu naudu par ārstēšanu. Laiku pa laikam izveidojas arī šādas situācijas.
Problēmu rada arī tas, cik operatīvi speciālists var ierasties. Piemēram, ja govs savainojusi tesmeni, veterinārā palīdzība jāsniedz ne vēlāk kā divu stundu laikā. “Jāstrādā arī mums, konsultantiem. Iedzīvotājiem jāizskaidro, ka ar vetārsta vizīti dažkārt var rasties sarežģījumi. Tāpēc nevajag vilcināties līdz pēdējam. Jārīkojas ātri pašiem,” uzskata A. Gribusts. Tomēr, lai cik ļoti viņš censtos, ir maz ticams, ka viens vetārsts spēj ar visu tikt galā trijos pagastos. Šādas pretenzijas no Vecsalienas pagasta iedzīvotājiem man ir nācies dzirdēt.
Runā, ka bijušais jaunais vetārsts A. Kusanovs, kurš agrāk apkalpoja Salienu, Vecsalienu un Skrudalienu, iestājies robežsardzē. Taču iedzīvotāji, kuriem jāārstē mājlopi, lūdz palīdzēt Alekseju. Antoņina Jermolajeva uzskata, ka par kadru atjaunošanu pirmām kārtām jārūpējas PVD vadībai.
Problēmu nav
Dažās Daugavpils rajona pašvaldībās problēmu ar vetārstiem nav. Līksnas pagastā ar šiem pienākumiem veiksmīgi tiek galā Juris Vingris: “Ja vajag, mēs viņu vienmēr atrodam. Neviens iedzīvotājs nesūdzas. Viņš ir labs speciālists. Nekādu problēmu nav,” teica sociālā darbiniece Valentīna Skrinda.
Tāpat par vetārsta Anatolija Gribusta darba kvalitāti teica Demenes pagasta padomes sekretāre: “No cilvēkiem neko sliktu par viņu neesmu dzirdējusi. Strādā, cik spēj. Galvenais, ka ar darbu tiek galā.”
Problēmu nav arī Kalkūnes pagastā, kur šovasar sāka strādāt jaunā vetārste Darja Gorkina – zemnieku Natālijas un Vladimira Gorkinu meita. Pašvaldības iedzīvotāji un vadība augsti vērtē Darjas profesionālismu un slavē viņu.
