Latgales Laiks: Preiļos šuj Skandināvijas tirgum
Inflācija un algu palielinājums ietekmē galvenokārt mazos uzņēmumus, tādēļ valstij ir jādomā, kā atbalstīt ražošanu, jo minimālās algas palielinājums līdz 160 latiem nākamgad var būt liktenīgs tieši mazajiem uzņēmumiem, “Latgales Laikam” skaidro Preiļu šūšanas SIA “Firma JATA” valdes pārstāvis Vilhelms Veleckis. Viņa uzņēmums risinājumu atradis, ražojot produkciju Skandināvijas tirgum.Vilhelms Veleckis atminas, kā padomju laikos Preiļos atradās Ogres trikotāžas kombināta Preiļu filiāle, kurā bija nodarbināti simtiem preilēniešu un saražotā produkcija sūtīta uz visu toreizējo Padomju savienību. Arī viņš strādājis Preiļu filiālē, vēlāk Preiļu sadzīves pakalpojumu kombinātā, kur viens no noslogotājiem bijis šūšanas cehs.
90. gadu sākumā Vilhelms Veleckis ar domubiedriem nolēma, ka jāsaglabā tas, kas ir. Viņi iegādājušies bijušo konditorijas cehu, kurā “Firma JATA” darbojas arī šodien.
Uzņēmumā sākumā strādājušas septiņas šuvējas, bet šodien “Firma JATA” izveidojusi filiāles Līvānos, Maltā un Rēzeknē. Uzņēmums nodarbina 120 cilvēkus. Šūšanas uzņēmums nevarot nodrošināt konkurētspējīgas algas, arī šuvēja profesija nav vairs tik prestiža kā padomju laikos, tāpēc “Firmai JATA” trūkst darbinieku, stāsta V. Veleckis.
Diemžēl, Latvijai pagaidām nav vajadzīga “JATAs” un citu šūšanas uzņēmumu ražotās kleitas, smokingi, bērnu apģērbi, jo vairums izvēlas tirgū pieejamos lētos apģērbus, kas ražoti Ķīnā. Popularitāti nav zaudējuši arī “second hand” veikali. Tāpēc “Firma JATA”, līdzīgi kā daudzas šūšanas darbnīcas, meklējusi preču noieta tirgu ārzemēs.
“Esam strādājuši ar vairākiem ārzemju pasūtītājiem, piemēram, itāļi bija pieteikuši kalnu slēpošanas, snovborda u.c. apģērbu. Šuvējiem tādos modeļos jāiegulda milzīgs darbs, tātad arī darba samaksai būtu jābūt labai, taču itāļi maksāja grašus, un mēs atteicāmies no tāda pasūtītāja. Pēdējos gadus izveidojusies laba sadarbība ar Skandināvijas partneriem, kuri pasūta galvenokārt speciālo apģērbu, ko izmanto dažādi dienesti. Sašujam vismaz 5000 gabalus. Tas tiek šūts no ugunsdroša vai cita īpaša auduma. Man patīk skandināvu filozofija – ja cilvēks sava mūža lielāko daļu pavada darbā, tad viņam jābūt ērtam un drošam apģērbam. Ārzemniekiem patīk mūsu kvalitāte, bet, diemžēl, viņi maksā mazāk nekā mēs prasām, lai arī katru gadu viņi palielina savus izcenojumus par 10%,” stāsta V. Veleckis.
Vai uzņēmums var noteikt savu produkcijas cenu? Vilhelms Veleckis skumji atzīst, ka parasti šādas pārrunas beidzas ar ārzemnieku teikto: “Mēs atradīsim citu firmu.” Bet, ja nebūs ārzemju pasūtītāja, nebūs arī šūšanas uzņēmuma, skaidro V. Veleckis.
Protams, arī ārzemnieki daudzreiz “apdedzinājušies”. V. Veleckis stāsta, kā kāda sporta apģērbu firma izveidojusi uzņēmumu Vjetnamā. Kad atbraukuši skatīties, kur atrodas šūšanas fabrika, tad ieraudzījuši, ka ciematā šujmašīnas izkaisītas pa mājām, atradušās zem nojumēm. Cits uzņēmums saņēmis ļoti nekvalitatīvu preci no Ķīnas. Kad pasūtītājs jautājis, kāpēc tāda kvalitāte, ķīnieši atbildējuši: “Jūs mums maksājāt dolāru, mēs arī par dolāru strādājām” “Firma JATA” plāno strādāt ilgus gadus, un to sapratis arī ārzemju investors, uzņēmumu atbalstot ar modernām iekārtām. Šogad zviedri iznomājuši jaunas šujmašīnas, kas ļaus pieaugt darba ražīgumam.
“Firma JATA” izmanto galvenokārt japāņu un vācu šujmašīnas, kuru vērtība pielīdzināma gandrīz vieglās automašīnas cenai – 3 līdz 5 tūkstoši latu. “Pie šūšanas nozares zemās rentabilitātes šīs iekārtas atmaksājas lēni,” skaidro V. Veleckis.
Ārvalstīs V.Veleckis redzējis, ka uzņēmēji pārgājuši no lielām fabrikām uz mazām darbnīcām, kur strādā 20 – 30 cilvēki, kas šuj ekskluzīvu apģērbu, piemēram, tos pašus snovbordistu kostīmus, ādas jakas baikeriem u. tml.
Vilhelms Veleckis atzīst, ka vaimanāšana ir lieka laika tērēšana, vajag vienmēr iet uz priekšu. Piemēram, “Firma JATA” otro gadu īsteno Eiropas Sociālā fonda atbalstīto projektu par subsidētajām darba vietām invalīdiem. Sarunājos ar Janīnu un Vladimiru, kuri uzņēmumā sākuši strādā šogad. Abi gatavo apģērbu atbrīvo no liekajiem diegiem. “Man ir bērns, un invaliditātes pensijas nepietiek pārtikai, zālēm, apģērbam. Labi ir, ka piedāvāja šo darbu – invalīdam lieka naudiņa vienmēr noder,” teic Janīna. Vladimirs, pateicoties šim darbam, ticis laukā no sava dzīvokļa četrām sienām. “Cilvēkos būt ir daudz labāk nekā vienam pašam. Varu būt noderīgs kaut vai tādā sīkā darbā,” stāsta Vladimirs.
Kā uzskata pats Vilhelms Veleckis, valstij un uzņēmējiem jāatbalsta invalīdu nodarbinātība, jo dzīve jau tāpat viņiem uzlikusi smagu nastu, kuru vienam pašam grūti panest. “Katrā uzņēmumā ir kāds darbiņš, ko var padarīt arī invalīds,” atzīst V. Veleckis.
“Firma JATA” plāno pieteikt projektu ES fondu naudu uzņēmuma modernizācijai. Jo modernāka būs šūšanas darbnīca, jo lielāki būs arī saražotās produkcijas apjomi. “Ja būs šie apjomi, tad būs arī peļņa, kas ļauj palielināt darba algas, ļauj attīstīties. Ārzemju pasūtītājam patīk mūsu darba kvalitāte, un tuvais attālums, kas ļauj vajadzīgo produkciju saražot ātri, un, iespējams, arī turpmāk viņi mūs atbalstīs ar jaunām šujmašīnām un palielinās izcenojumus. Es ceru, ka mēs iesim tikai uz priekšu,” cer V.Veleckis.
