Latgales Laiks: Krāslavā gatavos kokapstrādes un šūšanas meistarus

Krāslavas novada dome parakstījusi sadarbības līgumu ar Rīgas Valsts tehnikumu, kurš Krāslavā atvēris savu filiāli. Novada domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns pastāstīja, ka pagaidām pašvaldība tikai atbalstījusi skolas iniciatīvu, tādējādi dodot iespēju vietējiem jauniešiem vienlaikus apgūt arodu un vidējo izglītību, kas līdz šim Krāslavā nebija iespējams.

Tālākā nākotnē varētu tikt skatīts jautājums par valsts investīciju piesaisti šīs mācību iestādes attīstībai un jaunas mācību ēkas būvniecībai. Pašvaldība šobrīd nodrošina dienesta viesnīcu un pagaidu telpas mācību procesa organizēšanai.

Profesija un vidējā izglītība

Pagaidām gan Rīgas Valsts tehnikuma filiāle apmetusies Varavīksnes vidusskolas telpās kopā ar Daugavpils 38. arodskolas Krāslavas filiāli. Labums gan pašiem, gan arī Varavīksnes vidusskolas skolotājiem, kuriem nodrošināta papildu slodze. Tas ir pirmais šāds eksperiments valstī, kad profesionāla mācība iestāde šādi sadarbojas ar vispārizglītojošo mācību iestādi.

Daugavpils 38.arodvidusskolas Krāslavas filiāles skolotājs un Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas struktūrvienības vadītājs Arkādijs Petaško pastāstīja, ka uz četru gadu vidējās profesionālās izglītības programmu “Koka izstrādājumu ražošanas tehniķis” šogad jau pieteikušies 32 jaunieši. Vienlaikus ar profesiju jaunieši iegūs arī vidējo izglītību, kas ļaus ne tikai atrast labu darbu kokapstrādes uzņēmumos, bet arī startēt tālāk augstskolās, kur ar šādu izglītību divu gadu laikā var iegūt būvuzrauga specialitāti.

Sadarbība ar 38. arodvidusskolu bijusi laba, taču audzēkņiem nācās apmeklēt vakarskolu, lai iegūtu vidējo izglītību. Šobrīd tas notiek vienuviet. Turklāt tagad atrisināts telpu jautājums, kas līdz šim bijusi liela problēma, jo tās tika nomātas. Savulaik Krāslava neesot arī saņēmusi tai paredzētos 30 000 latu arodvidusskolas telpu jautājuma risināšanai, atgādina A. Petaško, tāpēc bijis jāmeklē jaunas iespējas. Piedāvājums nācis no pašvaldības, kura ir ieinteresēta saglabāt profesionālo izglītību, turklāt Krāslavā kokapstrādes speciālisti ir pieprasīti. Pagaidām abas izglītības iestādes ( t.i. tehnikuma un arodskolas filiāle) darbosies paralēli, kamēr mācības pabeigs divdesmit deviņi 38. arodvidusskolas audzēkņi. Vēlāk, iespējams, darbosies tikai Rīgas Valsts tehnikuma filiāle, skaidro A. Petaško, piebilstot, ka zaudēti esot gandrīz divi gadi un tagad viss jāsāk no jauna. Tomēr arodvidusskolas mācībspēki ar dažādu projektu palīdzību sagādājuši skolai vienu no labākajām materiālajām bāzēm valstī. Apgūt iemaņas ar modernajiem darbgaldiem paredzēts sūtīt arī audzēkņus no Rīgas.

Veidos reģionālu mācību centur

Rīgas Valsts tehnikums nodrošina filiālei mācību programmas un algas mācībspēkiem. Telpas mācību procesa nodrošināšanai pagaidām tiekot nomātas, taču nākotnē skatīšoties, kā tikt pie sava zemes gabala, lai varētu uzbūvēt mācību un ražošanas telpas, piesaistot valsts investīcijas un ES līdzekļus. A. Petaško uzskata, ka varētu domāt pat par nopietna Latgales reģionālā mācību centra izveidi, kur vidējo profesionālo izglītību varēs iegūt ne tikai kokapstrādes, bet arī citās nozarēs, piemēram, gatavot šuvējas, jo Latgalē darbojas daudzas šūšanas firmas un labi speciālisti esot pieprasīti.

Pagaidām tā gan esot tikai nākotnes vīzija, taču ieinteresēti sadarboties esot arī partneri no Zviedrijas un Somijas. A. Petaško stāsta, ka šajās divās valstīs profesionāli tehniskās izglītības reģionālie centri tiekot veidoti mazās pilsētiņās, lai attīstītu reģionus. Ārvalstu partneri gatavi dalīties pieredzē, tehnoloģijās un mācību projektos, palīdzēt apmācīt pieaugušos. A. Petaško atzīst, ka pieredze pieaugušo izglītošanā jau esot, jo pērn kopā ar Amatniecības kameru īstenota programma, gatavojot zeļļus. Viens audzēknis ieguvis meistara diplomu, tagad strādā arodskolā un turpina studijas augstskolā. Vēl viens atradis labi apmaksātu darbu kokapstrādes firmā Rēzeknē. “Puisis agrāk pagastam zāģēja malku un algu gaidīja mēnešiem, bet tagad var pilnībā nodrošināt savu ģimeni”, ar gandarījumu stāsta A.Petaško. Labi kokapstrādes speciālisti Latgales uzņēmumos esot zelta vērti.

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu “Latgales Laiks”