Latgales Laiks: Jersikas pilskalns atkal pieder valstij

Saskaņā ar Augstākās tiesas lēmumu Jersikas pilskalns atkal pieder valstij nevis privātpersonai. Kad Jersikas pagasta padome 16.novembrī saņēma sprieduma norakstu, pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Spūle atzinusi to par dāvanu jersikiešiem valsts svētkos un pašvaldībā todien tikušas paceltas šampanieša glāzes. Jersikas iedzīvotāji neesot varējuši savaldīt prieka asaras, un daži šī notikuma lielo nozīmi raksturojuši tā – jersikieši atguvuši savu pilskalnu, tāpat kā 1990. gadā Latvija atguvusi savu neatkarību.

Mantojumu ieguva nelikumīgi

1995. gada 22. augustā Jersikas pagasta padome pieņēma lēmumu atjaunot īpašuma tiesības Veltai Freimanei uz mantojamo zemi 27,3 ha platībā, kas faktiski aizņēma gandrīz visu Jersikas pilskalna teritoriju.

Pašvaldība un V.Freimane vienojās, ka Jersikas pagasta padome piecas reizes gadā par brīvu varēs rīkot pasākumus pilskalnā.
“Pirmajā gadā mēs savus pasākumus sarīkojām par brīvu, bet jau pēc gada zemes īpašniece sāka prasīt nomas maksu. Jersikas pagasta padome nebija ar mieru, tāpēc izvēlējās svinēt svētkus cituviet Daugavas krastā,” stāsta M.Spūle.

Gadu gaitā jersikiešu pacietības mērs bija pilns un pagasta padome arvien biežāk sāka saņemt sūdzības, ka pašvaldība nesakopj Jersikas pilskalnu, lai gan savs īpašums bija jāuztur tā saimniecei. Cilvēki sūdzējās, ka īpašniece bieži vien liedz pieeju pilskalnam, kuru labprāt apmeklē jaunlaulātie, jubilāri un atpūtnieki, kā arī jersikieši arvien biežāk lūguši pašvaldībai atgūt Jersikas pilskalnu.

M.Spūle savākusi visus pašvaldības lēmumus, dokumentus un uzrakstījusi prasību pārbaudīt Jersikas pilskalna īpašuma tiesību likumību Latgales apgabaltiesai, kas noraidīja šo prasību. 2005.gadā M. Spūle dokumentu mapi un apelācijas sūdzību iesniegusi Augstākajai tiesai.

Augstākā tiesa noskaidrojusi, ka viena fiziska persona – Emīlija Bojāre – ar meliem pierādījusi otras fiziskas personas – Veltas Freimanes – radniecību ar mantojamās zemes īpašnieku. Sprieduma norakstā teikts: “No Dzimtsarakstu departamenta arhīva nodaļas 2005. gada 12. maija izziņas redzams, ka Alfrēda Freimaņa dzimšana nav reģistrēta Krustpils, Jēkabpils un Daugavpils ev.lut. draudzēs laika posmā no 1906. līdz 1908. gadam. (…) Pārbaudes gaitā, pieprasot atkārtoti arhīva izziņas, noskaidrots, ka nekustamajam īpašumam ir bijis tikai viens īpašnieks – Kārlis Plūme, Jēkaba dēls.” Neesot atrastas ziņas arī par to, ka Alfrēds Freimanis būtu Jersikas pilskalna bijušā īpašnieka Kārļa Plūmes māsasdēls, tādejādi viņa meitai V.Freimanei nav mantošanas tiesību. Prokurores atzinumā teikts, ka nekustamā īpašuma atdošana V.Freimanei, kas nav atzīstama par likumīgo mantinieci, ir nepamatota un nelikumīga.

Ja vajadzēs, sanesīs smiltis ar cepurēm

Noilguma dēļ ne E. Bojāri, ne V. Freimani nevar saukt pie atbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu. M. Spūle saka, ka Jersikas pašvaldība nevēlējās nevienu sodīt, bet tā centusies jersikiešiem un valstij atgūt pilskalnu.
“Pašvaldība lems, vai turpmāk pagasta svētkus svinēsim Jersikas pilskalnā, kas ir Jersikas karaļvalsts un neskaitāmu paaudžu liecinieks, valsts un katra cilvēka aizsargājama vērtība. Nesen kādā jubilejas pasākumā dzirdēju jersikiešus sakām – ja vajadzēs, mēs atkal pilskalnam sanesīsim smiltis ar cepurēm, jo vēstures liecības stāsta, ka kādreiz iedzīvotāji to jau ir izdarījuši. Vienu gan zinu droši – Jersikas pilskalnu sakopsim un attīstīsim kā mūsu pagasta simbolu, kuru turpinās godāt un iepazīt skolēni, kāzinieki, ģimenes, ciemiņi,” teica M. Spūle.
Šogad Jersikas pagasta padome Daugavas savienībai iesniedza Jersikas pilskalna labiekārtošanas projektu, kas paredz nostiprināt kraujas malā izaugušās Elku liepas sakņu sistēmu, jo tās pamazām izskalo Daugavas ūdeņi. Citādi šī liepa, ko iecienījuši visi pilskalna apmeklētāji, iegāzīsies upē. Jersikas mazpulcēni jau piekrituši nopīt tā saucamo nostiprināšanas grozu. Pašvaldība iesniegusi lūgumu uzņēmumam “Latvenergo” par Jersikas pilskalna izgaismošanu.