Kokogļu ražošana – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

Rēzeknes rajona Ilzeskalna pagastā kopš pērnā gada augusta jauna saimnieka vadībā turpina darboties kokogļu ražotne SIA „Latkora”, kur šobrīd pieprasījums jūtami pārsniedz piedāvājumu, tāpēc ražotne, kā atzīst tās komercdirektors Viesturs Robežnieks, tuvākajā laikā plāno paplašināties.

Ražotne te jau bija agrāk

Šeit agrāk bijusi ferma, taču “kad to nopirkām, krāsns te jau bija, kas jau labu laiku strādājusi tieši šim nolūkam,” stāsta V. Robežnieks. Jau agrāk te ir bijusi kokogļu ražotne.

„Šo ražotni pārņēmām pagājušā gada augustā, pirms tam tā piederēja citam īpašniekam,” stāsta V. Robežnieks, izrādīdams kokogļu ražotnes krāsni, kurā tajā brīdī kurās malka. „Šī malka sadegs, lai nodrošinātu temperatūru. Termouztvērējs parāda cik augsta temperatūra ir kurtuvē,” kokogļu ražošanas procesu skaidro V. Robežnieks. Tālāk ražotnes komercdirektors izrāda katlus, uz kuriem tiek novadīti dūmi un karstums no kurtuves. Karstums tiek izvadīts cauri katliem un iznāk ārā pa skursteni. No augšas tiek ievietotas lielas mucas, sauktas arī retortes, glāzes vai šajā reģionā čani, kurās iekšā tiek likta lapu koku malka, kas vēlāk pārvēršas par gatavo produkciju. Retortes ir noslēgtas no kurtuves un dūmejām, kā arī no atmosfēras, atstājot vien nelielu vāciņu tvaiku un dūmu izvadīšanai. Pirmajā procesa daļā malka izžūst. Pēc tam izdalās gāzes, kas savukārt tiek novadītas atpakaļ uz kurtuvi, jo šīs gāzes deg. Kad no retortēm vairs neizdalās gāze, gatava ir arī pati ogle.

Ogļu mucas tiek izņemtas ārā, tās tiek aiztaisītas un noblīvētas, lai netiek klāt skābeklis, un, atkarībā no laikapstākļiem, līdz 24 stundām ogles atdziest, pēc tam jau ir gatavas kokogles. Tām vēl diennakti jānostāvas uz klona, ja šo 24 stundu laikā ogles nav aizdegušās, kas arī ir iespējams, ja ir bijusi slikti noblīvēta muca, un liesma nav nodzisusi, tad ogles var tikt fasētas maisos.

V. Robežnieks norāda uz jau safasētu produkcijas partiju, kas paredzēta nogādāšanai uz Franciju. „Praktiski mēs visu produkciju pārdodam SIA „Baltic Export Group” un tālāk jau lietas menedžē viņi.”

Kokogles grilam un Francijas restorāniem

SIA „Latkora” saražotās kokogles jau safasētas var iegādāties veikalos un izmantot, lietojot grilu. Var izdalīt divu veidu kokogles. „Faktiski kokogles ir paredzētas grilēšanai, taču šīm, kas ir domātas Francijai, ir restorāna kvalitāte – oglei ir ievērojami lielāki izmēri. Latvijas mazajiem griliem, kas parasti tiek lietoti, šīs ogles ir par lielu, jo frakcija tām ir virs 5 cm,” skaidro V. Robežnieks. Ražotnē produkcija tiek sijāta un, piemēram, Francija iepērk tieši lielās ogles, kas ir restorānu kvalitāte, bet Latvijā pamatā tiek realizētas parastās kokogles.

SIA „Latkora” mēnesī sagatavo līdz 100 tonnām gatavās produkcijas. Un kā atzīst uzņēmuma komercdirektors, jo lielāki apjomi tiek nodrošināti, jo vairāk tas atmaksājas. Pieprasījums kokoglēm ir, jo SIA „Baltic Export Group” nopērkot visu un prasot vēl. „Un mēs pat nespējam tik daudz saražot,” atzīst V. Robežnieks. „Noiets ir stabils, ir savi klienti, kas iepērk. Pagaidām mēs netiekam galā ar pieprasījumu.”

Šobrīd ražotnē strādā 12 darbinieki – seši cilvēki strādā uz kurināšanu, četri – uz fasēšanu, ir arī elektriķis un metinātājs. Pamatā tie ir vietējie pagasta iedzīvotāji, un, kā pastāsta V. Robežnieks, tālāk dzīvojošajiem tiek aizbraukts arī pakaļ. Taču tieši ar darbiniekiem sākotnēji uzņēmumam esot bijis sarežģīti. „Kopš augusta vairāki kadri ir nomainījušies, pamatā viss kolektīvs. Darbības sākumā pat uztaisīja streiku, kas tajā gadījumā bija balstīts uz savstarpējām nesaskaņām.” Taču tagad uz šo brīdi darbinieki esot jau nokomplektēti.

Dūmi arī kā kurināmais

Ražošanas procesam nepieciešamā malka tiek piegādāta no vairākiem vietējiem uzņēmumiem, ir patstāvīgie piegādātāji, taču tā tiek iepirkta arī no individuāliem pārdevējiem.

Par kurtuvju radītajiem dūmiem, uzņēmuma vadītājs V. Robežnieks atviegloti uzelpo, jo SIA „Latkora” kokogļu ražotne atrodoties pietiekoši tālu no apkārtējiem, tāpēc sūdzību neesot.

Kurināšana notiek visu cauru diennakti, pirmie dūmi, kas rodas kamēr malka žūst, neesot īpaši kodīgi, taču tajā brīdī, kad tā ir izžuvusi un sāk gāzēt, dūmi esot diezgan kodīgi, bet tiklīdz katli sāk gāzēt, tiek noslēgta mazā tvaiku un dūmu atvere un gāzes tiek novadītas atpakaļ uz krāsni, kur tā sadeg, līdz ar to izdodas to izmantot vēlreiz sadedzinot, tādējādi arī netraucējot apkārtējiem.

Attīstība arī nākotnē

Nākotnē SIA „Latkora” ražotnē esošajiem četriem krāsns katliem plānots piebūvēt vēl divus. Fasēšanu drīzumā atvieglos nesen iegādātā šķirošanas līnija, līdz ar to šķirošana nebūs jāveic ar rokām, kā līdz šim. „Vēl jau te ir diezgan daudz darāms, ir jāveic remonti telpām, gan darbinieku telpām, kaut kad arī sev kādu telpu jāatvēl,” nākotnes ieceres atklāj. V. Robežnieks.

Eiropas finanšu līdzekļi Ilzeskalna kokogļu ražotnei piesaistīti pašlaik nav. Par Eiropas finansējumu bija plānots papildus izveidot granulu ražotni, bet uz doto brīdi tas vēl nav realizēts. „Jo telpas it kā pietiek, varētu attīstīties varētu kaut ko taisīt, taču tā kā tikko esam pārdzīvojuši darbinieku krīzi, vēl jāatopas,” tā V. Robežnieks. Arī par iespējamo uzņēmuma peļņu tās komercdirektors ir visai izvairīgs un lielo investīciju dēļ ražotnes peļņu redz nedaudz tālākā nākotnē.

Jautājot par iespējamajiem konkurentiem kokogļu ražošanā Latgales reģionā, SIA „Latkora” komercdirektors nevar nosaukt nevienu, kas darbotos šajā lauciņā. „Es zinu agrāk šāda ražotne bija Neretā, taču tā vairs nestrādā, no viņiem mēs esam tikko iegādājušies mucas.” Tātad var secināt, ka šī joma Latgales reģionā vēl nav pietiekoši apgūta.

Renāte Lazdiņa
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Lietišķā Latgale