Kai palikt par saulis stareņu?!

Seviški svareigi tys ir Leldīņu laikā, kurs īsasuoc ar Kristus augšamceļšonūs i turpynojās leidz Vosorys svātkim. „Dīvam veļteits laiks ir radzama zeime tam, ka asam gotovi i gribim ar Jū sasatikt”, tai pr.Andris Ševels MIC uzrunoj laseituojus sovā īvodrokstā „Mīlesteiba stypruoka par naidu”.

Jo dīna ir apsamuokuse i nadīnys apsādušys, jo vīnkuorši vaira nasagrib nikuo dareit, a sirds tai kluseņom smeļdz… I tūmār ir īspiejams sasajimt, lai kū lītys lobā īsuoktu. Kai vysā sarežgeitys problemys ir rysynuojuse Uršula Leduhovska, par tū dabuosim zynuot nu žurnala „Katōļu Dzeive” nanūgurstūšuos korespoņdentis Īvys Stadtmuleris. Ka par sovu sapynu putnu myusu merkantilajā pasaulī tūmār navajadzātu aizmierst, iz tū itamā pošā rubrikā aicynoj ari autore Valentina Celeitāne. Kai tys vyss eistynojams dzeivē, myusim stuosta iņterveja ar breineigū Aigys i Ata Dālbergu saimeiti.

Dīvs myusus pīpylda leidzeigi kai lejūt iudini gluozē. Bet… tikkū tei ir pylna, ar tuos saturu juosadola, lai dabasu Tāvs otkol tū varātu līt pylnu. Cytaiž jau nabyus vītys, kur likt nuokušuos duovonys. Ari par tū lasēsim „Katōļu Dzeivē”. Rokstā „Muote, daktere, svātuo” stuosteits par Žannu Molu, kura gluobe bārna dzeiveibu, zīdojūt sovu. 2004.goda 16.majā pāvests Juoņs Puovuls II jū īcēle svātūs kuortā, pasludynojūt par svātū kai giminis muoti.

Rubrikā „Kristeiguo morale” ir kaidys cīši aktualys temys roksts, prūti, par pīdūšonu lauleibā. Teik turpynuots ari materials „Patīseiba par mormonim”.

Redakcejis postā žurnaliste Erika Bondarenko stuosta par Euharistiskuo Jezus kongregacejis muosu ceņteigū kolpuošonu Ludzys katuoļu draudzē, a volūdneica Lideja Leikuma par izstuodi „Pi Sibira Latgalīšu” Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē.

Jezuitu tāvs Jezups Augustins sovā rokstā runoj par jiutu pasauļa daudzveideigū emocionalū realitati, a dūmys par myusim kotram pīdareigū sorgeņgeli atkluoj bruoļs Tadeušs Ruciņskis.

Taids jaunums, ka otkol žurnalā byus rubrika „Paleigs teatra mīļuotuojim”. Itūreiz tamā varēs īpasazeit ar Veronikys Tenčys Goldmanis „Apaleiti”, kura „nu skaidrim olūtim” zyna vysus cīma jaunumus i nav dzeiva, ka tūs nadanas cytim.

Atvārums „Varaveiksna” turpynoj sovu stuostejumu par Latgolys Radejis ļaudim – itūreiz reklamys menedžeri Aināru Svelpi i ziņu redakcejis cylvāku – Juoni Plataci.
Kai myusu Muorys zemeitē teik uztvarta gataveišonuos 1917.goda kongresam, kod Latgola pījēme lāmumu pīsavīnuot Latvejai ar devizi „Breivu Latgolu breivā Latvejā”, par tū lasēsim Vladislava Luoča Vaideāna rokstā „Dīvs, svietej Latveju”.