Jov atbyudušs

Ļaudīm, te dūmuoju tūs prostūs ļauds, kas dzeivoj nūstuok nu politiskūs īgrašku, atbyudušs vysi šuopasauļa kumedini ap ītekmis i varys īgyušonys i zaudeišonys karīm vaļsts īškīnē.


Cik to iļgi tai var? Paaudzis nūsamainuos. Saimistiskuo i politiskuo struktura nūsamainuos. Savīneibys nūsamainuos. Orientacejis nūsamainuos. Tautys nūsamainuos. A varys krāslūs sasasādušī kai naspiej, tai naspiej īmontuot nu vysa ituo vuiceibu – kod aiznoga malnuma lylumā. Kuri īteik varys ustobuos, tai i pazyud nu latvejiskis dūmuošonys.

Jov atbyudušs, jov aizgādiejušs, jov par sprostumu palykušs vysi itī parteju i apvīneibu, „naudys maisu” i „runys tvaiku”, puorgudrūs i bezpruošu „kārtys spieļu” triki iz Latvejis vaļsts i tautys mugorys!

Cik to tys seņ atpakaļ beja, ka tauta komunistiskūs varys veirus, a sīvys jo stypruok, na par gudrīm cylvākīm uznieme, a par nūžālojomuom radeibeņuom, kurys pošys „nazyna, kū dora” i vysur, kur viņ tys daguoja pi runys, jūs izsmieja …

A, nyvle, asom jov taidā pat stuovūklī, ka tauta, kur viņ tys daīt pi runys, par šuo laika varonajīm ari stuosta anekdotus.

A vieļ tierej naudu reperendumīm … A vieļ tierej naudu vaļsts tāla prezentacejuom … A vieļ tierej naudu īleisšonai vysaiduos navajadzeiguos storpvaļstu strukturuos …

Ka patīseibā byutu juopuormat krysta zeime i juoapbedej tautys uzticeiba sovys vaļsts byutīnis ticeibai … Kai na kai, a Satversmē īrakstāts, ka vysa vara myusu vaļstī pīder tautai. Kai na kai, tei toža ir patīseiba, ka vysi iz Īreju i Angleju nagrib izbraukt. Kai na kai, patīseiba kai eilyns vysod kod to izleiss nu malu maisa i īsadūrsīs dybunā tam, kam tys ir vystraknuokais …

Dieļ tuo jov tī banku konti uorzonuos, dieļ tuo jov tī slapynī vīnuošonuos roksti, dieļ tuo jov tuos „syltuos” vītys soviejīm nūslāpumu globuotuojīm i pādu jauciejīm, tai poš kai ordeni i medali ar nauduom tīm, kurīm vīgli muti aiztaiseit itaidā veidā. Dieļ tuo jov tai tautys sirdsapzinis bolsa nasadzierdeišona. – Ka gribīs byut pyrmajam i vīneigajam, kurs var i spiej, lai goņ – mož jov 99 – tajam, kurs tautai ir atbyuds …

A Leopolds Kemps pi pagūdynuojuma nateik … Kas prostejam latgalīšam lai pateiceibu īsvīž par Juo uzticeibu sovai tautai i vaļstei, ka jys nav ņikod bejs varys i politikys augšstuovā? Pateiceiba vysūs laikūs dateik viņ tīm, kuri staiga pa cītieju mugoruom, voi tīm, kuri laikus īsamonuos „nūlyuzt”, voi cytvaļstu „zyrgu puišīm”…

Oi, gryuši, gryuši, nuj, pavysam gryuši ir pīrunuot prostū tautu ticeit atbyudušajam. Pat ar baranku viertyuni nadajyuceit … A kur, nu, vieļ ar patriotiskajīm saukļīm, laikmatā, kod vyss patriotisms sabierst naudys mokūs.

Ceceļānu Ontiks, roksts publicāts sadarbeibā ar Republika.lv