Jiekabpiļs skaita zaudiejumus
Ituo goda palu nūdareitī zaudiejumi Jiekabpilij ir kaidas 100 tyukstūšas latu, tai informej Jiekabpils dūmē. Pali nūdarejuši skuodi breivdobys estradei Jiekabpils saleņā. Maituojums nūdareits aizsorgdambim i pībraucamajim celim. Īvāruojamus leidzekļus daguo iztierēt dambja styprynuošonai. Piec straujuos iudiņs celšonuos nedelis nūgalē iudiņs leimiņs Daugovā pi Jiekabpiļs turpynoj kristīs.Nīderlandis Karalistis viestnīceiba nu šudiņdīnys da 4. apreļam Rēzeknis Kulturys nomā piļsietnīkim i gostim pīduovuos ceļojūšū izstuodi “Beyond Traditional Borders. Nīderlande i Latveja: sadarbeibys partneri poguotnē i myusdīnuos”, Latgolys radeju informieja Rēzeknis dūmis Sabīdriskūs attīceibu nūdaļys vadeituoja Diāna Zirniņa. Izstuodē, kas veiduota nu 48 izteiksmeigim attālu i teksta panelim, atspūguļuota informaceja par Nīderlandi kai sadarbeibys partneri ekonomikys, kulturys, tūrisma i cytuos jūmuos. Tei ari īpazeistynuos ar godsymtim ilgū viesturiskū saikni starp Nīderlandi i Latveju. Izstuodi atkluos šudiņ četrūs Kulturys nomā, bet Nīderlandis viestnīks Roberts Šudeboms īsarass jau dreižuok. Nu reita jis aptiemēs piļsātu, tiksīs ar Rēzeknis Specialuos ekonomiskuos zonys vadeibu, dūmis prīkšsādātuoju.
Šudiņ Preiļūs informativai izgleitojūšs seminars lauksaimnīkim. Zemkūpeibys ministrejis i Latvejis lauku konsultacejis i izgleiteibys centra specialisti skaidruos jaunū palyldu vaļsts tīšū moksuojumu shemu itam godam. Seminarā informēs par nacionalū subsideju atbolsta programu nūsacejumim, kai ari planuotū atbolstu i pīsasaceišonys termenim Lauku atteisteibys programai 2007.-2013. godam.
Šudiņ Rēzeknē nūtiks uorstu i primaruos apryupis specialistu konference par epidemiologiskū situaceju. Konferencē golvonūkuort runuos par gripys izplateibu i epidemiologiskū situaceju regionā i vaļstī kūpumā. Situacejis analizēs Sabīdreibys veseleibys agenturys specialisti.
Šudiņ Daugavpiļs nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota potograpeju izstuode “Sibirs. Bolts iz malna”. Iztuodē aptiemejamys Adiles Deblosas (Franceja), Zanes Onckules i Baibas Aprānes potograpejis, kas topušys laikā nu 2006. goda febraļa da martam, autorem kūpeigai ceļojūt iz latvīšu cīmu Augšbebrim Krīvejā, Omskys apgobolā.
Šūnakt ir suocīs astronomiskais pavasars. Tys nūzeimej, ka turpmuok dīnys byus garuokys nakai nakts. Astranomiskuo pavasara īsastuošonūs nūsoka Saulis stuovūklis. Saule jeb Saulis centrs škārsoj dabasu ekvatoru i puorīt nu dabasu dīnvidu iz dabasu zīmeļu puslūdi. Itymā laikā dīna ar nakti ir vīnaidā garumā.
