Drukys aizlīguma pļusi
Praktiski – aizlīgts drukuot pavysam.
Ar lītovīšim latgalīšim ir vaira kūpeiga nakai cytim siebrejūs dzeivojūšajīm. Te runa i par religeju, i par gramatiku, i par historeju.
Nu, tys tai.
Nu Kūrzemis i Liflandis guberņom atvastuos gruomotys i gazetys (italīšu vuords, kuru izmontoj pūli, krīvi i.c.) inflantīši skaiteit naprota – tuos beja drukuotys gotu šriftā.
Tikai padsmit godu piec Latvejis vaļsts izaveiduošonys tyka pījemts lykums, ka nu 1936. goda 15. maja Latvejā aizlīgts drukuot tekstus gotu šriftā.
Nu, tys otkon tai.
Drukys aizlīguma laiku zynuotnīki, publicisti i cyti apzeimej ar metaforom „tymsys godi”, „dzeive bez gora gaismys” itt. Taipoš popularys ir metaforys „Muorys zeme”, „Latgolys keramika”, „zylūs azaru zeme”.
Reigā, Mitavā, Volmarā i cytur beja bīdreibys (latg. bruolistes), dzīšmu svātki, gruomotys i žurnali, a inflantīšim (tai sauce niulinejūs latgalīšus da 20. godusymta suokumam) tuo vysa nabeja (tai kai beja aizlīgts). Nabeja vysa tuo, kū var salikt bibliotekuos, sakraut arhivūs, pīraksteit kulturys dzeivis hronikuos, tys ir, vysa tuo, kas čupinejami i redzami (te bez metaforom) palīk nuokūšajom paaudzem.
Skaidrs, ka lyluokuo daļa homo sapiens redz drukys aizlīgumā vīneigi minusus.
Bet cytā koordinatu asī tys tai var i nabyut.
Pa manim, cyts analfabets (i kur taidu sameklēt?) var dzeivuot goreigi bogotuoku dzeivi nakai kaids profesors, kurs reizi nedelī obligati īt iz teatri.
Pa manim, goreigums ir kai upe.
Upes tecēja vysod, tikai gultnis (latg. teknis) varēja byut nazkur cytur (da 16. godusymtam Daugova jiurā ītecēja tī, kur niule ir Vecāki).
Ka upei nadūd tecēt, ka iz upes sameistaroj aizsprūstu, iudiņs akumulejās da tam laikam, cikom upe atrūn cytu tekni voi salauž aizsprūstu. I tod švunka ir taida, ka daže muokūni tric.
Drukys aizlīguma godūs Inflantejā izplaukst cytys goreiguma formys – dzīduošona pi ceļmolu krystim, puosoku izdūmuošona i stuosteišona, rūkrokstu literatura, estetiskuos pīvīnuotuos vierteibys dalikšona sadzeivis prīkšmatim itt.
Drukys aizlīguma godi, var saceit, beja spāku kruošonys, meditacejis šaļte, vysa eistyna i loba mekliešonys, rakstura styprynuošonys strēče.
Dvēsele irā kai nazuole – izaugs i nateirā ceļa molā.
Valentins Lukaševičs, “Latvijas Avīze”, 2007.goda majs