“Diena” raksta par Indricas baznīcu

Ja visdrīzākajā laikā netiks sākti restaurācijas darbi Indricas sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcā Krāslavas rajonā, šī vairāk kā 200 gadu vecā sakrālās arhitektūras pērlīte var aiziet bojā. Pēc Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) ekspertu atzinuma, baznīcas koka grīdā ir iemetusies trupe, kas bojā visas koka detaļas, pārvēršot tās putekļos, līdz ar to ēka var sabrukt, aiznesot nebūtībā nenovērtējamas mākslas vērtības. Iespējams, šie bojājumi radušies, dzēšot no lodveida zibens spēriena izcēlušos ugunsgrēku, kad grīda tika salieta ar ūdeni, kas nav iztvaikojis, un mitrums sakrājies zem grīdas.

Kā uzsver mākslas zinātniece Rūta Kaminska, Indricas baznīca ir vecākā, kopš 1698.gada nepārbūvētā koka baznīca Latvijā, kā arī viena no senākajām šāda veida baznīcām Baltijā. Pats greznākais un vērtīgākais baznīcā ir centrālais altāris, kura kokgriezumus, tai skaitā ainiņu ar Jēzu un mācekļiem Ģetzemanes dārzā, iespējams, darinājis tas pats meistars autodidakts, kas ir strādājis Subatē, Liepājas rajona Vecpilī, Stelmužē (Lietuva). Jaunāki ir sānu altāri ar sv.Jāņa Kristītāja, sv.Marijas Magdalēnas gleznām, te atrodas arī viena no retajām Tērbatas Dievmātes gleznas kopijām Latvijā (oriģināls gājis bojā Otrā pasaules kara laikā Izvaltā).

XVII—XVIII gadsimtā Indrica bija nozīmīga apdzīvota vieta, te garām gāja Daugavas ūdens ceļš un sauszemes ceļš uz Polocku. Tas ir arī pirmais grāfu Plāteru dinastijas īpašums, kur tika uzbūvēta pirmā Plāteru muiža un izveidojās vissenākā Latgales draudze. XVIII gadsimtā te darbojās spēcīga jezuītu misija, draudzes locekļu skaits bija vairāki tūkstoši. Tagad Indricas draudze ir pavisam neliela, taču ir gatava darīt visu, lai savu baznīcu izglābtu. Baznīcas atslēgu glabātājs Jāzeps Blaževičs stāsta, ka jau sešdesmitajos gados varasvīri gribējuši dievnamu sagraut ar buldozeru, taču gan viņa tēvs, gan pārējie draudzes locekļi esot nogūlušies smagajai tehnikai ceļā, neļaudami šos plānus īstenot.

Kā atzīst pašvaldības priekšsēdētājs Egils Muskars, neskartās dabas vērtības un unikālā Indricas baznīca ir pagasta lielākā bagātība, kas sekmē tūrisma attīstību. Pirms dažiem gadiem ar VKPAI un pašvaldības kopējiem pūliņiem tika atjaunots senais zvanu tornis, kas bija bīstami sašķiebies. “Arī mani senči kādreiz bija šeit ienākuši no Lietuvas, nopirkuši zemi no grāfiem Plāteriem un ieguldījuši darbu, lai šo baznīcu uzturētu un atjaunotu. Tāpēc mans pienākums ir turpināt viņu darbu,” saka E.Muskars. Bojātās grīdas nomaiņai un mākslas darbu restaurācijai nepieciešami lieli līdzekļi, no kuriem daļu solījusi piešķirt VKPAI, taču ar to nepietiek, tāpēc Kalniešu pagasta padome atvērusi ziedojumu kontu, kurā tiek vākti līdzekļi Indricas baznīcas remontam.

Anna Rancāne “Diena” 2007. gada 20. jūnijs
Lasīt raksta pilnu versiju